17.01.2013 Views

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />

Atšķirīgu viedokli izteikusi Telegraf-a žurnāliste, uzsverot, ka N.Kabanovs politiķa lomā<br />

ignorē citu laikrakstu žurnālistus:<br />

„Kabanovs? Tur ir divas puses. No vienas puses, viņš ir iekšā politikā, viņš vairāk<br />

zina nekā mēs, parastie žurnālisti. Mēs nevaram apmeklēt visas komisijas, sēdes.<br />

Viņam ir visas baumas, var dabūt vairāk informācijas. No otras puses, avīze ir viņa<br />

personiskā arēna, viņš raksta par sevi, neraksta par problēmām, bet „jūsu kalps,<br />

Kabanova kungs .. gāja tur un tur”. Viņš Saeimā nedara to, par ko raksta. Tribīnē<br />

viņš gandrīz neuzstājas, priekšlikumi ir viņa partijas vispārēji piedāvājumi, nav viņa<br />

personiskais piedāvājums.<br />

Labāk būtu, ja viņš stāstītu par to žurnālistiem un nevis vienā avīzē, bet vairākās,<br />

arī latviešu. Bet tā ir problēma, ka viņš ar žurnālistiem nerunā, viņš ir deputāts,<br />

ne žurnālists, augstākā līmenī, viņš ar krievu žurnālistiem nesveicinās, no savas<br />

avīzes - jā, bet ne no citām. Tagad viņš sāk runāt ar mums, jo tuvojas vēlēšanas, tā<br />

popularitāte ir vajadzīga ne tikai savā avīzē, bet citās arī. (6TS4)<br />

Žurnālistikas un politikas samērā ciešās saites raksturo arī dažu dienas laikrakstu žurnālistu darbība<br />

sabiedriskās organizācijās, kuru loma ir ietekmēt politiskos procesus Latvijā (krievu valodas<br />

aizsardzības štābs izglītības reformas ieviešanai un protestiem pēcreformas laikā), kā arī laikrakstu<br />

žurnālistiem, galvenajiem redaktoriem un arī izdevniecības namu vadītājiem kandidējot Saeimas<br />

vai pašvaldību vēlēšanās. Starp šiem kandidātiem ir gan intervētie (K.Zagorovska, L.Fedosejevs),<br />

gan neintervētie žurnālisti/politiķi. Šī prakse biežāk izpaužas krievu valodas laikrakstos (vairāki<br />

žurnālisti kandidēja no Čas, viens no VS, turpinot tur rakstīt arī pēc ievēlēšanas – N.Kabanovs).<br />

VS publicistikas nodaļas vadītājs N. Kabanovs jau 2002. gadā tika ievēlēts par 8. Saeimas<br />

deputātu no PCTVL saraksta, bijis arī 9. Saeimas deputāts, bet 10. Saeimā ievēlēts no SC saraksta.<br />

2009. gadā neveiksmīgi kandidējis EP vēlēšanās, bet 10. Saeimā ievēlēts no SC saraksta. Viņš<br />

arī patlaban ir Saeimas deputāts un joprojām savieno deputāta, politiķa darbību ar žurnālistiku,<br />

ir viens no nedaudzajiem, kurš neilgi pēc deputāta solījuma (zvēresta) nodošanas paziņoja par<br />

parakstīšanos parakstu vākšanas kampaņā referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu.<br />

Viņš nav intervēts, jo interviju laikā pamata darba vieta viņam bija Saeima, bet pētījuma<br />

objekti ir pilna laika žurnālisti. Gan pirmsvēlēšanu laikā, gan pēc ievēlēšanas viņš ir turpinājis<br />

rakstīt laikrakstam. Juridiski tas kā politiķim, deputātam nav aizliegts. Savukārt žurnālistikas<br />

ētikas formālais kodekss realitātē nestrādā, lai no žurnālistikas puses šādu praksi, kas rada interešu<br />

konfliktu, nosodītu un apkarotu. N.Kabanova vienlaicīgā atrašanās divās lomās, ne jau<br />

tikai kā politiķim ar deputāta identifikāciju parakstot politiskus komentārus, bet, piemēram, kā<br />

reportierim atspoguļojot savu kā deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem, kā arī rakstīšana<br />

laikrakstam arī ar pseidonīmu, maldina lasītājus par savu identitāti un nojauc robežas starp politikas<br />

un žurnālistikas lauku spēlētāju lomām.<br />

Laikraksta Čas galvenā redaktore K.Zagorovska 2006. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās,<br />

taču netika ievēlēta, bet, turpinot strādāt izdevniecībā citā statusā, bija apvienības Par labu<br />

Latviju (PLL) deputāta kandidāte 10. Saeimas vēlēšanās un atkal netika ievēlēta. Laikraksta un<br />

izdevniecības saistību ar politiķiem apliecina arī fakts, ka SIA Izdevniecības nama Petits valdes<br />

priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks A. Šeiņins bija viens no apvienības PLL saraksta deputāta<br />

kandidātiem 10. Saeimas vēlēšanās. Jau 2006. gadā vēlēšanās no Saskaņas Centra kandidēja arī<br />

laikraksta sporta žurnālists V.Karpuškins un L.Fedosejevs, kurš bija viens no redzamākajiem<br />

sabiedriski politisko jautājumu komentētājiem laikrakstā („Faksimile” – viņa rokrakstā parakstīti<br />

asi aktuāli komentāri). Arī VS izdevējs, Izdevniecības nama Fenster direktors A.Kozlovs ir<br />

iesaistīts politikā - 2006. gadā ievēlēts Rīgas Domē no apvienības Saskaņas Centrs, bet 2009.<br />

gadā ievēlēts Rīgas Domē kā SC frakcijas deputāts.<br />

105

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!