ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Pārmaiņu situācijā laikraksta žurnālisti izjūt ar īpašnieku maiņu saistītu sāpīgu izšķiršanos – turpināt darbu, gaidot iespējamo atlaišanu, vai aiziet pašiem. Par Dienas nākotni bijušie tās darbinieki ir skeptiski, uzskatot, ka tas vairs nebūs kvalitatīvs laikraksts. Tiek formulēts galvenais politikas un žurnālistikas lauku mijiedarbības raksturojums – politisko un ekonomisko spēlētāju taktikas maiņa – pāreja no netiešas ietekmes uz mediju nopirkšanas praksi: „Katram ir pašcieņa, latiņa noteiktā augstumā. Nav ko žurnālistiem plūkt matus un teikt: kādā nu mēs esam situācijā, kas nu tagad notiek ar medijiem. .. Viņi nav nekādā unikālā situācijā, viņi cieš kopā ar visu valsti. Beidzot mediji nevis apraksta to, kā valsts tiek nozagta vai iznīcināta vai demokrātija tiek samīta, beidzot viņiem pašiem arī ir uzmīts. Vai nu tas var pamudināt žurnālistus padoties, vai tas var pamudināt žurnālistus neaizvērt muti... Kvalitatīva medija vairs nav. Visi ir nonākuši kaut kādu grupējumu rokās, .. ne ietekme vai simpātijas, bet reāli pieder.” (NBs) Diezgan smagi redakcionālās izmaiņas jūt laikraksta korespondenti. Tā kā aizgājuši vai atlaisti komentētāji un redaktori ar vārdu un pieredzi, korespondentu un reportieru līmeņa žurnālisti jūt vidējā līmeņa vadītāju trūkumu: „Tagad ir varbūt vieglāk no tā viedokļa, ka nav tāda .. ideoloģiskā rāmja. .. No otras puses, pietrūkst [noteikta] „uzstādījuma”,- ne jau par to, ko mēs atbalstām, bet kvalitātes ziņā, satura ziņā. Kas mums ir svarīgs, kas nav svarīgs,- kaut kā mazliet pietrūkst. (DS10) Arī kolēģi no citiem izdevumiem kritiski vērtē notiekošo. NRA žurnālists Dienas situāciju raksturo kā „nenormālu procesu” gan tāpēc, ka iznīcināts konkurētspējīgs laikraksts ar spēcīgu kolektīvu, gan arī tāpēc, ka sabiedrisko domu ietekmēt var tikai vairāki spēcīgi spēlētāji laikrakstu tirgū: „Neviens nedomā par žurnālistiem. Neviens nedomā par Dienu kā produktu. Diena bija konkurētspējīgs laikraksts. Dienā bija samērā spēcīgs kolektīvs. Žurnālistikas .. tirgū redzams un spējīgs. Turklāt [laikrakstam] bija tāda oficiozitātes aura. Bēdīgi, ka netika [uzklausīts], ko viņi grib no avīzes. Cilvēki raustījās, tika svaidīti neziņā. Tas mani vairāk uztrauc nekā īpašnieku maiņa vai spēlītes ar īpašnieku slēpšanu.” ( NV2) No sekojošā fragmenta secināms arī, ka nopietni žurnālisti rūpīgi seko tam, kas notiek konkurējošos izdevumos: „[Ir]centieni aktivizēt pozīciju ceturtajā lapā. Fragmentāri centieni. .. Es redzu vecās Dienas paliekas, kas cenšas kā slieka savienot dažas daļas, lai varētu kustēties. Vājš konkurents kādu laiku var derēt krīzes laikā. Bet tas nav labi. Neviens pats par sevi nav tik spēcīgs un neatkarīgs, lai veidotu sabiedrisko domu. Pēc Dienas izkritiena tas ir zaudējums.” ( NV2) Diskursos par izmaiņām Dienā saskatāmas arī bažas par liberāli noskaņotu sabiedrības grupu izdevuma un profesionāla konkurenta zaudējumu, kas liek turēt augstu žurnālistikas līmeni: „Es uzskatu, ka Latvijas sabiedrībai ir dažādas mediju vajadzības, .. mēs [LA] pozicionējamies kā nacionālkonservatīvs laikraksts, Diena bija liberāls izdevums, 77
78 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Neatkarīgā mums ir dīvaināks veidojums. .. Tagad, kurā no nišām ir Diena, nav saprotams. Tas ir zaudējums tai liberālajai sabiedrībai, kas Dienu uzskatīja par savu laikrakstu. Vai viņa tāda paliks,- stipri izskatās, ka ne. Mediju, žurnālistu videi tas ir zaudējums, jo Dienai bija profesionalitātes latiņa, ko viņi bija sasnieguši un zem tās nekāpa. Mums bija ar ko salīdzināties, tiekties savā ziņā: redz, ko Diena ir izdarījusi, mēs mēģinām, lai mums nebūtu sliktāk. Tagad rodas izjūta, nezinu, vai [profesionalitāte] viņiem saglabāsies..” (LAS1) Šādos apstākļos rodas jautājums, vai pārējie izdevumi nepriecājas par konkurenta neveiksmēm un neplāno aizvilināt auditorijas. Lūk, LA pārstāves spriedums, kurā salīdzinātas abu laikrakstu līdzšinējās auditorijas: „.. Uz citu nelaimi izpleties, uz savējo saraujies. Cerība, ka daļa auditorijas vietā varētu izvēlēties citu izdevumu, [izskatās] .. pašlaik vairāk tikai teorētiski. Mēs it kā jau vasarā, vadības pārrunās, .. skatījāmies, kas notiek un kā mēs varētu to izmantot. Darbinieku pārvilināšana nekāda vēl nenotiek, bet ir tāds skatījums, kuru auditorijas daļu mēs varbūt varētu paņemt. .. Protams, visu Naumaņa un Rietumas publiku mēs nepaņemsim vai vēl, kam ir augstais, kulturālais intelekts, bet vidējo inteliģentu kādu daļu mēs varētu paņemt.” (LAS1) Abu pārējo laikrakstu tiešu atkarību no īpašniekiem raksturo LA pārstāve, gan izsakot pieņēmumus par Šķēles un Šlesera biznesa interesēm un to saistību ar laikrakstu, gan raksturojot Neatkarīgās īpašnieku ietekmi uz žurnālistu radīto saturu: „Es neuzskatu, ka NRA un tagad arī Diena ir objektīvs un brīvs laikraksts, kas .. spēj paust savu, neatkarīgu no īpašnieku gribas, redakcionālu viedokli. .. Domāju, ka žurnālisti nejūtas labi, nevaru iedomāties, ka man kāds nāktu šādi klāt un diktētu, kas man jāraksta. Tāpēc jau no NRA uz Panorāmu aizgāja Liene Barisa. Kad viņa rakstīja par Saeimu, raksti tika ļoti rediģēti, tāpat arī Agnese Margēviča. .. Viņas darbi tika par 40% pārveidoti. Autors cieš un, ja tu neesi ar mieru parakstīties zem tā... Nezinu, kā Ināra Egle Dienā jūtas. Uzskatu, ka [viņa] vispār ir objektīva žurnāliste, bet cik daudz viņai atļauj izvērsties. Es domāju, ka tur ir smaga situācija žurnālistiem. .. Tie, kas ir godprātīgi, no NRA iet prom, Dienā varbūt vēl nav tik traģiski.” (LAS2) Cita LA žurnāliste uzsver korupcijas tēmas un vispārdemokrātisko principu aizstāvības rāmējuma zudumu, kas saistās ar Dienas īpašnieku un redakcionālās politikas maiņu: „Latvijas Avīze nāca ar nacionāli konservatīvo pozīciju, kas patiešām Latvijas videi ir ārkārtīgi nepieciešama un vērtīga, no otras puses nāca Diena. Tā bija ļoti izteikta cīņa par koruptīvo saišu izskaušanu un pret korupciju. Tas bija Dienas akcents, ko es uzskatu par ārkārtīgi pozitīvu. Un arī demokrātisko principu „uzstādījumu”. Līdz ar to, ka šis „uzstādījums” ir nogājis no mediju dienaskārtības, Latvijas politiskajai, vispār sociālajai videi ir ārkārtīgi liels zaudējums.” (LAS3) Dienas virziena maiņu no sabiedriski politiskām aktualitātēm uz sadzīves un sociālo jautājumu izpēti kritizē LA kolēģi, uzsverot, ka tas ir pavērsiens no kvalitatīva nacionāla laikraksta uz populāra masu izdevuma pusi:
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30: 26 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 79: 76 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 131 and 132:
128 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?