ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Savukārt laikraksta Čas redaktore 2006. gadā uzsver savu un laikraksta kalpošanas misiju:
„Es ļoti stipri liktu [uzsvaru] uz kalpošanu sabiedrībai. Man ir radošs, interesants
darbs. Es nevarētu strādāt laikrakstā, ja nesakristu viedokļi.” (6ČS1)
Čas komentētājs turpretim uzsver sava izdevēja interesi par biznesu – ja peļņa ir, saturā viņš
nejaucas (gan žurnālistam, gan izdevējam vēlāk parādās tieša saistība ar politiku):
„Viņiem [latviešu laikrakstiem] ir vēlme būt politiski ietekmīgiem, līdz ar to žurnālists
ir tas, kas kalpo galvenajam redaktoram, izdevējam, lielā mērā. Cik man nav
bijis ar LA [konfliktu] – tu nodod vienu materiālu, nodrukā citu - ar manu parakstu.
Tāda ir mūsu izdevēju politika. Viņi maksā lielas algas, bet brīvības nekādas.
Mūsu [Čas] izdevējs, ņemot vērā, ka krievu izdevēji ir daudz mazāk ietekmīgi,-
kamēr viņš interesējas par biznesu, viņu neinteresē, ko raksti, kā raksti, ko dari.
Cik tas sniedz peļņu. Ja esi populārs, ja tevi lasa, līdz tam brīdim, kamēr nesāksies
kritums tirāžā, tikmēr tevi neaiztiks. Vispār. Varbūt tas ir tāds krievu tradicionālais
haoss, bet tā tas ir.” (6ČV3)
Īpašnieka ietekmi noliedz žurnālisti no VS, uzsverot savu brīvību:
„Es avīzē strādāju no 99. gada. Neatceros, ka īpašnieks būtu iejaucies. Neizslēdzu,
ka kāds liels reklāmdevējs mēģina spiest, lai nebūtu šis [kritiskais]raksts, bet
arī viņu viedokli atspoguļotu. Es nerakstu par uzņēmējdarbību, man nav nekāda
sakara, es neatceros, ka īpašnieks man zvanītu un teiktu – nē, šo cilvēku nevajag
intervēt. Vai jāuzraksta kaut kas slikts par šo cilvēku, pasūtījuma raksts.” (6VSV3)
Šie ir izplatītākie viedokļi - vairākums žurnālistu 2006. gadā uzskata, ka izdevējam ir biznesa
intereses, kas peļņas gadījumā attur no ietekmēšanas. Savukārt NRA žurnālists uzskata, ka
neatkarīgs, autonoms žurnālists vispār nevar pastāvēt:
„Es neesmu neatkarīgais žurnālists. .. Neatkarīgais žurnālists – šo terminu lieto
žurnālisti, kuri pārdosies jebkuram, kas maksās, kuru rīcība atbilst revolveržurnālistikas
principiem. Nezinu, kurās zemēs neatkarīga žurnālistika ir lielā cieņā.” (6NV5)
Vērtējot neatkarību, lielākā daļa žurnālistu tās izjūtu definējuši līdzsvarā starp atkarību un
neatkarību, turklāt izdevuma neatkarība kopumā vērtēta zemāk nekā žurnālista personiskā autonomija.
Par misiju saglabāt drukāto presi krievu valodā runā Telegraf-a vadītājs:
„Žurnālists, manā izpratnē, .. tur jau ir ideālisms, jo man gandrīz kā reliģiska
pārliecība: ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu kvalitatīva prese, viss mans darbs bija saistīts
ar drukas presi, kvalitatīva drukas prese, turklāt rakstīta kirilicā,- tas ir svarīgi. To
var nosaukt par niknu nacionālismu, bet .. aizsargreflekss kulturāli .. Jūs redzat, kas
notiek ar latviešu žurnālistiem, viņiem daudz sliktāka situācija. Gan kvalitātes, gan
kvantitātes ziņā kritums ir dziļāks.” (TV1, pirms Telegraf-a pārpirkšanas).
NRA vadītāja teiktajā 2006. gadā izskan doma, ka mediju bizness neatšķiras no jebkura cita
biznesa. Tātad brīvā tirgus apstākļos neeksistē nekāda sociālā atbildība, izņemot īpašnieka gribas
izpildi:
93