ilze-sulmane-neatrastas-identitates

60
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
arī esam nacionāli, jo Elitas Veidemanes raksti, komentāri un intervijas ir ārkārtīgi
tādas, .. tipiski Latvijas Avīzei. .. Bet tā mētāšanās,- vienlaikus ir šie Veidemanes
nacionālistiskie raksti un vienlaikus ir šie Paidera un ārštata autoru raksti, kas ir
Krievijas atbalsta pozīcijas. Cilvēks, kas mēģinās šo avīzi lasīt un vērtēt pēc tādām
pozīcijām, kam tad tā atbilst, - nacionāli domājošam cilvēkam vai cilvēkam, kas
skatās uz Austrumiem? Es nezinu, .. vienīgā skaidrā pozīcija ir Lembergu atbalstošā.”
(LAS1)
Krievu žurnālisti, vērtējot latviešu presi, uzsver latviešu preses kritisko nostāju pret
Krieviju:
„Runājot par latviešu žurnālistiku, tur mazāk emociju, bet indīguma arī netrūkst.
Tur ir noteikti aizspriedumi. Ja kaut ko vispār raksta par Krieviju, tad noteikti negatīvi.
Vairāk LA; NRA mērenāka, bet zemtekstā tas ir.
Piekrītu, ka Krieviju var bieži kritizēt, bet nav tā, ka tā ir ļaunuma impērija ..
neviena valsts [nav]. Tā sastāv no cilvēkiem, tautas. Interesanti procesi notiek. Ļoti
daudz radošu momentu, interesantas idejas, dažādi strāvojumi. Jāprot gribēt to ieraudzīt.
Latvijas prese, politiķi lielākā mērā padara Krieviju par ļaunuma impēriju,
no tā jādistancējas. Ja tas ir ienaidnieks, tad tas ir jāpazīst, jāinteresējas.” (6VSS2)
Ļoti atšķirīgi ir vērtējumi par Dienu. Telegra-fa pārstāvji 2006. gadā bieži pieminēja Dienu
kā autoritāti un paraugu kvalitatīvam izdevumam, arī LA daži žurnālisti to uzsvēra. Turpretī NRA
raksturojumi vairākumam intervēto latviešu žurnālistu saistās ar pilnīgu atkarību no īpašnieka
(Lemberga). VS žurnālistam šķiet citādi:
„Man vairāk imponē NRA, kas šķiet kompetentāka. Diena tāda angažēta. .. Aiz tās
stāv noteikts kapitāls, nelatviešu izcelsmes. Tiem, kas finansē avīzi un ir citas valsts
pilsoņi, šeit savas intereses, transnacionālas. Skandināvijas pozīcija, kas neatbilst
Latvijas tautas interesēm. Neatkarīgā objektīvāka.
LA man liekas diezgan agresīva, ar nacionālistisku novirzienu. Tai arī ir savs
lasītājs, tā atspoguļo noteiktus noskaņojumus.” (6VSS2)
Kā redzams, jau šajā periodā iezīmējas krievu laikrakstu žurnālistu attieksmju tuvināšanās
ar Neatkarīgās politiskajām simpātijām. Vienīgi Telegraf-a redaktors kritizē NRA saistību ar
Lembergu.
VS žurnālists, raksturojot LA, uzsver tās nacionālo ideju aizstāvību, kas viņam nav pieņemama:
„LA – viņiem ir skaidra nacionāla nostāja, viņi ieņēmuši savu nišu. Vai tas labi,
vai slikti, patīk vai nepatīk. Viņi atbalsta visus nacionālos spēkus, nacionālās idejas.
Parādās bieži JL, tēvzemieši visu laiku, [Raivis]Dzintars strādāja kā korespondents.
Laikam ir liela iedzīvotāju daļa, kam patīk šī nacionālā nostāja. Mums tā nav pieņemama,
bet mēs respektējam, ka ir šāda auditorija, un viņi šai auditorijai strādā
ļoti konsekventi.” (6VSV3)
Kritiski pret izdevumu noskaņota arī Čas žurnāliste, uzsverot, ka „LA ir tīri propagandistiska,
caur šo tēmu skatās latviešu tautas iznīcināšana. Neoperatīva, nav informācijas, tīra
propaganda.” (6ČS1)