ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ ārkārtīgi daudz tiek rakstīts, tas tā neloģiski, no mūsdienu viedokļa. .. Tad vēl ir bijis Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš.. [Parasti jau latviešiem pārmet, ka viņi pagātnē dzīvo]. Jā, bet tā ir tāla pagātne un par to [publicēti] rakstu raksti, un tiek ļoti neloģiski izcelti, raugoties no šodienas notikumu viedokļa. Šodienas politikā runā par Otro pasaules karu, par Otrā pasaules kara vēstures interpretācijām,...it kā nu nekāda sakara nav ar mūsdienām. Tiek sludināta Krievijas telpa Baltijā, ka tā ir sena krievu zeme. Vēsture tiek padarīta kā ideoloģijas kalpone, nu tā tiešām ir.”(LAS3) Kā redzams no šiem interviju citējumiem, dienas laikrakstu redaktoriem un žurnālistiem, līdzīgi kā citiem publisko diskusiju dalībniekiem, liekas svarīgi pierādīt savu piederību Latvijai, lai apliecinātu vai aizstāvētu savu identitāti vai attaisnotu sev tuvos politiskos lēmumus un rīcību. Domājot par nacionālo, etnisko un teritoriālo identitāti, jāuzsver, ka identifikācija ar kādu no tām un attieksme pret divu vai vairāku kopienu ideju ir saistīta ar attieksmi pret nacionālu valsti. Nacionāla valsts tradicionāli ir valsts, kurā ilgstoši dzīvo viena nācija un kurā dzīvo arī tradicionālas minoritātes un/vai nesenāk iebraukuši imigranti. Okupācijas un padomju politikas atbalstītās imigrācijas rezultātā Latvijā ieradušies „padomju” cilvēki, kurus apvieno krievu valoda, var dažādi uztvert nacionālas valsts neatkarības atgūšanu, kā arī izmantot dažādas stratēģijas savu bijušo privilēģiju un tagadnes pretenziju pamatošanai. Viena no stratēģijām varētu būt ideja par divkopienu sabiedrību, kas realitātē nozīmē okupācijas seku atrisināšanu pretēji tai idejai, kāpēc tika atjaunota Latvijas republika. Intervēto žurnālistu viedokļi jautājumā par kopienām Latvijā dalās. Vieni uzskata, ka oficiāli, formāli to nav, bet realitātē jau sen pastāv divas kopienas, un šī realitāte tiek vērtēta pozitīvi, uzsverot, ka tā nostiprināma likumdošanā. Tā rezultātā „visi dzīvos draudzīgi”. Citi atzīst kopienu eksistenci kā drūmu realitāti, vēl citi sadalījumu kopienās sauc par apvainojumu nacionālai valstij un dažu politisko spēku vēlmju domāšanu, tādējādi nostiprinot okupācijas sekas. Redzams, ka etniskā, nacionālā un lingvistiskā piederība un identitāte ietekmē politiskos uzskatus un citas identitātes. Daži žurnālisti uzsver laika faktoru, kurš visus nomierinās, uzskatot, ka pagātnes aizvainojumi paliks pagātnē un jauni izaicinājumi liks saprast, ka pret tiem jānostājas latviešiem un krieviem kopīgi, piemēram, pret jauniem imigrantiem un citām globalizācijas un krīžu sekām. Dienas žurnālisti runā par nacionālu valsti ar tās pazīmēm: „Pirmkārt, tas ir drusku pārspīlēti, ka mēs dzīvojam divās atšķirīgās informatīvās telpās; tas ir tā, ja mēs paskatāmies tikai uz avīzēm. Tā reālā dzīve ir krietni sarežģītāka. Man bija kaimiņiene. Viņa nelasa latviski,[bet] viņai tur darbā ir pastāstījuši. Tā tas notiek. Pagājušajā gadā kaut kādi 18% Dienas abonentu, es nezinu par lasītājiem, bija nelatvieši. Runāt par to, ka tas viss ir ļoti nošķirti, - tā tas nav. Divu pasauļu ilūzijas uzturēšana, tā ir ļoti politiska lieta. Putins .. jau pateica, ka Latvijā vajag, lai būtu tā kā Maķedonijā, tad vajag arī stāstīt, ka mums te akurāt ir divkopienu valsts, ka vieni nezina, ko dara, par ko domā otri, tas galīgi nav tā... Reālā dzīve ir krietni sarežģītāka.”(6DV2) Arī NRA pārstāvis ir pret vienkāršotu pieeju, uzsverot, ka neviena kopiena nav monolīts veidojums. Runājot par krievvaloddīgajiem iedzīvotājiem, viņš piemin pareizticīgos un krievu dažādo etnisko izcelsmi: „Dalījums ir mākslīgs. Krievu kopienā, piemēram, ir specifiska grupa vecticībnieki, kuriem nav nekādas lielas draudzības ar pareizticīgajiem vai ar valsti, kas viņus kādreiz izstūmuši. Bet nav arī nekāda naida pret to. Krieviski runājošie ir 47
48 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ dažādu tautu kokteilis, dažādu tautu konglomerāts.Turklāt, it īpaši krievi, nav tie politiski aktīvākie. Ja jūs būsiet dzirdējuši atsauksmes .. krievu sabiedrībā nekrievu pārstāvji, nesaukšu, kādi, uzdodas par krievu pārstāvjiem, viņi ir paši sašutuši par to.. Bija iebraukuši no Maskavas. Tikko iebrauc – sūdzības par nekrieviem, kas sagrābuši varu krievu organizācijās. Atbraucis batjuška: ņemiet nost Ždanoku, lai krievi vada krievus. Tie, kas detaļas nemana: Pliners pasvilps, visi krievi aizies rindā. Tā nebūs. Jaunā paaudze ir pilnīgi atšķirīga, viņa dziļi neizprot vecās paaudzes vērtības vai fantomus.” (6NV5) Citētajā izteikumā parādās vēl divi interesanti disksursi, kādi pastāv arī publiskajā telpā – laikrakstos, to interneta versijās un pēcreferenduma komentāros. Intervijas diskursā uzsvērtas arī dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības, vecākās paaudzes iespējamie aizspriedumi un aizvainojumi. Kritizēta arī cita etnosa aktivitāte cīņā par krievu tiesībām. Notikumi laikā pēc intervijām uzskatāmi parāda, ka paaudžu nomaiņa (vecāku-bērnu salīdzinājumā) nenozīmē problēmu noņemšanu no dienas kārtības: identitāšu cīņā aktīvi tiek iesaistīta jaunā paaudze. Čas redaktore kā argumentu divu kopienu pastāvēšanai piemin to, ka latviešu mediji nepārstāv visas sabiedrības viedokļus. Tieši to pašu, tikai simetriski pretēji teikusi Dienas redaktore (iepriekš citēts), uzsverot, ka krievu mediji runā tikai par savas kopienas vajadzībām, nevis piedāvā valstisku, nacionālu skatu. „Mums ir oficiāls viedoklis, ka ir vienkopienas valsts. Tad latviešu prese atspoguļotu visas sabiedrības viedokli. Mūsu prese ir kaut kas jocīgs. Mūsu valstsvīriem jāsaprot, ka mums te ir divkopienu valsts, samierināties ar to un sākt dialogu.” (6ČS1) Politiķu lomu un atbildību kopienu radīšanā uzrāda NRA komentētājs: „Kopienas izriet pašas no sevis. Divas kopienas radīja politika. Iespējama pat divkopienu valsts. Ja partijas turpinās radikalizēties, ja nav programmas, kādā statusā būs nepilsoņi, kas tad viņi būs, attiecības ar Krieviju, ... 150 000 nepilsoņi paliks, nebrauks ne uz šo, ne to pusi. .. Šie cilvēki radīs politiskas separācijas tendences. Dibināsies nelegālas politiskās struktūras. Mums jāzina, vai nu kā izdzīt krievus laukā, vai jāveic reāla integrācija. Reāla integrācija, ka visi brāļosies, ne. Lai latvieši saglabājas par latviešiem. Latviskā Latvijā demokrātiju visiem [teicis] Rainis. Tā ir pieņemama formula.” (6NV2) Čas komentētājs (2006.g.) izvirza tēzi, ka, pirms krievu cilvēki sāka solidarizēties, kad tie vēl bija izkliedēti, atšķirīgi savās pozīcijās, būtu bijis vieglāk veidot kādu kopīgu platformu: „Viņas [divas informatīvās telpas] vienkārši ir. .. Bet pie pašreizējās politikas, nu veidojas divas kopienas, lai viņas veidojas, viņas jau ir. Kādreiz bija tāda iespēja, ka viņas varēja neizveidoties, jā. Pirmos gadus nelatviskā masa bija patiešām amorfa, viņu varēja iekļaut, to, ko sauc par integrāciju, diezgan viegli. Tagad viņi, .. pateicoties valdošiem pūliņiem, .. sāk apzināties, ka viņiem ir citas intereses. Viņi sāk saprast, ka viņi ir savādāki, viņi sāk nodalīt sevi no valsts. Pirms gadiem desmit tik izteikti nebija. Tagad ir divas informatīvās telpas, jo ir divas kopienas.” (6ČV3) Arī VS pārstāvis, politiskais apskatnieks, uzsver politiķu atbildību par sašķelto sabiedrību un pēc tam mēģinājumus labot kļūdas:
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6: 2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 13 and 14: 10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 49: 46 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 101 and 102:
98 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?