ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
jas, kurā zinātnieks izteica frāzi, ka krieviem Latvijā vajadzētu zināt trīs valodas (krievu, latviešu
un angļu), bet latviešiem pietiktu ar divām (savu un angļu), laikraksta materiālā, kurā par tikšanos
stāstīts, virsrakstā tika minēts, ka visiem Latvijā jāmācās angļu valoda. Kā redzams, izmantoti
noklusējumi, un pārāk pašdarbīga ir bijusi žurnālista aktivitāte mediju notikumu veidošanā un
aprakstīšanā, tas ir - personificēta žurnālistika. Šādu žurnālistiku, izmantojot mediju profesionāļa
N.Karpentjē identitātes diskursīvā lauka ideju, var apzīmēt kā subjektīvu, propagandistisku un
mobilizējošu, kurā žurnālists ir autentisks sava personiskā naratīva stāstnieks.
Parasti organizācijas identitāte, tās redakcionālā politika tiek apgūta praksē, ne visām redakcijām
ir savas skaidri definētas redakcionālās līnijas vai manifesti. Tāpēc svarīgi likās noskaidrot,
kā savas organizācijas raksturo to vadība un žurnālisti.
Žurnālisti par saviem laikrakstiem
Dienas vadības un vadošo komentētāju dotie raksturojumi par savu laikrakstu 2006.
gadā ir gan vispārīgi – definējot galvenās tematiskās līnijas, kas raksturīgas kvalitatīvam dienas
laikrakstam, gan arī parādot izdevuma vietu politiskajā spektrā:
„Mums ir nopietnās lietas. Vienmēr esam domājuši, kas piederas, kas var uzrunāt
dažādas lasītāju grupas. Dažādu jomu intereses... Mēs uzskatām, ka mūsu pienākums
ir vislabāk rakstīt par to, kas notiek partijās, politikā, ES.” (6DS1)
Tātad tiek dotas kvalitatīva laikraksta pazīmes – rakstīt par politiku, ekonomiku un ārlietām,
bet reizē ar to uzsvērts, ka izdevums nav elitārs, domāts dažādām auditorijām. Bez jau minētā
tiek izceltas demokrātijas vērtības un peļņa, kas nodrošina neatkarību:
„Mēs esam labākie. Mana avīze ir labākā. Tā ir stabilitāte, nesvaidīšanās galējībās,
zināms centrisms. Tā ir normāla, liberāla dienas avīze, kas apmēram zina, ko
grib, un to arī piedāvā... Tādos ļoti lielos vilcienos – par brīvu Latviju, tiesisku valsti,
par demokrātiju, tirgus ekonomiku. .. Ir izveidojies diezgan noteikts pasūtītāju loks.
Mēs esam viena no divām rentablajām Latvijas avīzēm. Tas arī ir rādītājs...”(6DV2)
Laikraksta identitāti var raksturot, iztēlojoties auditoriju un tās pārstāvju iespējamās intereses.
Laikraksta lomai norišu interpretācijā tiek pievērsta liela uzmanība:
„.. Kas ir mūsu auditorija?- pārsvarā labāk pelnošie, labāk izglītotie, pilsētnieki.
Tas nenozīmē, ka par Latgali, kur vecmāmiņa ar tējkannu gandrīz nosit bērnu,
mēs nerakstītu. Te satiekas sociālas reālijas. Konteksti, kāda tam jēga. Notikumi
pārsvarā ir ziņās. Mūsu uzdevums ir dot kontekstu. .. Ziņas dod internets. Konteksta
sajūta, jēgas sajūta ir avīzes joma. Kad ir jūtīgi jautājumi.” (6DS1)
Redaktore 2006. gadā uzsver arī Dienas vispārcilvēcisko momentu nacionāla laikraksta
veidošanā, interesi par valsti, nevis etniskiem jautājumiem vien. Intervētājai tiek piedāvāti dokumenti,
kuros fiksēts avīzes manifests, nosauktas vērtības. Sarunā tiek izcelta arī redakcijas
politika piesaistīt laikrakstam žurnālistus ar atšķirīgu etnisko fonu, dzimto valodu:
„Pie mums parādās krievu žurnālisti, kas var strādāt latviešu medijos. Tā ir īstā
integrācija. .. Mūs neinteresē latviešu jautājums, mūs interesē valsts jautājums.
Normālas avīzes kļūst valsts avīzes.” (6DS1)
55