ilze-sulmane-neatrastas-identitates

38
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
un V.Zaicevam, ieskaitot vēlāk slēgto Panorama Latviji, vai citus likvidētus, vai pārveidotus
(Respubļika; CM – bijušais Sovetskaja Molodjož). Tādējādi darba stāžs dažiem intervētajiem ir
vairāki gadu desmiti.
Laikrakstu korespondenti, žurnālisti biežāk ir jaunāki cilvēki, tādi, kuru darba sākums ir jau
pēc 1991. gada, tāpēc uzrādītais darba stāžs ir no 90-to gadu vidus vai beigām vai arī no 21.
gs. sākuma. Taču arī viņi jau paguvuši pastrādāt vairākos izdevumos (Dienas Bizness, Vakara
Ziņas, Jaunā Avīze, Bizness&Baltija). Vienīgi Diena, kā atklājās 2006. gada intervijās, apzināti
piesaistīja arī žurnālistus ar krievu kā dzimto valodu, iespējams, gan novērtējot profesionalitāti
specializācijā (A.Novicka - ekonomikā), gan īstenojot integrācijas, daudzpusības nodrošināšanas
stratēģiju (piemēram, A.Būmane, D.Kolosovs u.c. Dienā 2006. gadā).
Nacionālo dienas laikrakstu žurnālisti nereti profesionālo pieredzi ir ieguvuši biznesa izdevumos
vai arī tajos atgriežas, ja no izdevuma nākas aiziet (no un uz DB un B&B: A.Novicka,
D.Andersone, M.Fridrihsone, A.Krasņitskis, Dienas un Telegraf darbinieki interviju periodā).
Izsekojot intervēto žurnālistu darbībai starpinterviju periodā, jāsecina: ja nebūtu īpašnieku
un galveno redaktoru maiņas izdevumos, kā arī krīzes izraisītās darbinieku atlaišanas, redakciju
kolektīvi nebūtu tik mainīgi.
Dzimtā valoda un tās lietojums. Ar dažiem izņēmumiem (laikrakstā Diena) intervēto žurnālistu
darba valoda medijā sakrīt ar dzimto valodu. Tad, kad mani jautājumi bija saistīti ar identitāti,
valodas politiku vai konkrēto žurnālistu valodas prasmēm, respondenti labprāt izklāstīja
savu prasmju vai neprasmju cēloņus – vecāku tautību, senču dažādo etnisko piederību (latviešu,
krievu, ebreju, poļu, baltkrievu).
Ja runājam par valodas lietojumu intervijās ar žurnālistiem, tad situācija redakcijās visai
precīzi atspoguļo gan valdošo noskaņojumu, gan sabiedrībā kopumā raksturīgās tendences. VS
galvenais redaktors vairākas reizes nometa telefona klausuli, jo dzirdēja sveicienu latviski, kas,
acīm redzami, viņam bija pavisam neierasta prakse. Vēlāk sarunā (viņa pašiniciēta tēma, 2006.
gadā) tas arī apstiprinājās – viņš lepni uzsvēra, ka viņam septiņus gadus nav bijusi ne mazākā
nepieciešamība runāt latviski, jo dienas tiek vadītas darba vietā, avīzē, un neviens arī nav mēģinājis
ar viņu runāt latviski.
VS citu žurnālistu taktika bija atšķirīga - daži runāja krieviski, taču teica, ka jautājumus var
uzdot latviski, jo valodu viņa saprot, bet runāt neriskē; viens no politisko jautājumu apskatniekiem
konsekventi runāja latviski, pat tad, ja kādos brīžos izjuta precīzas izteiksmes grūtības,
iestarpinot dažus izteikumus krieviski, atgriezās pie latviešu valodas. Toties laikraksta jaunākās
paaudzes pārstāvji, kuri izglītību ieguvuši samērā nesen, arī LU, demonstratīvi pārgāja uz krievu
valodu, pamatojot to:
„Jūs pie manis atnācāt. Visi ar mani runā krieviski. Garda .. ar mani runā krieviski.
Viņi [visi] sāk runāt krieviski.” (6VSV4)
Laikrakstā Telegraf valodas izvēle jau 2006. nebija liela problēma, jo tur vienošanās par tās
lietojumu notika draudzīgāk, demokrātiskāk – galvenā redaktore 2006. gadā izteica nožēlu, ka
viņas labā valodas prasme neatbilst spējai sakarīgi izteikt domas latviski, tāpēc intervija noritēja
krieviski ar dažiem latviskiem iespraudumiem. Ar pārējiem redakcijas žurnālistiem interviju
valoda tika jaukta – vieglāk izklāstāmas lietas žurnālisti skaidroja latviski, svarīgos un grūtos jautājumos
pārgāja uz krievu valodu. Atkārtotās intervijās 2010. gadā žurnālistes runāja tikai latviski.
2010. gadā arī toreizējais laikraksta galvenais redaktors un politikas tēmu žurnāliste intervijās
atbildēja latviski.
Laikraksta Čas galvenā redaktore runāja latviski un pamatoja savas teicamās valodas zināšanas
ar ģimenes sastāvu. Savukārt respondents, kurš pārstāv vecāko paaudzi un daudz laika vadījis