ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
un atkal nonākt publiskajā telpā, saistās ar objektīvās realitātes, kurā visi dzīvojam, atšķirīgu<br />
vērtējumu. Šo realitāti ir grūti mainīt – pamatnācijas un cittautiešu īpatsvaru, saites ar citām<br />
valstīm, piederību skaitliski lielām vai mazām nācijām un valodām, emigrējušo skaitu, kādreiz<br />
pieņemtu vai nepieņemtu politisku lēmumu sekas.<br />
Ne strausa politika (neapzinoties realitāti), ne formāla rosīšanās, īstenojot dažādus integrācijas<br />
projektus, ne dažādu ārvalstu prakšu kopēšana vai atsaukšanās uz tām, ne atkāpšanās no<br />
svarīgiem principiem līdz šim nav devuši vēlamos rezultātus. Liberālā demokrātija (sevišķi tās<br />
postmodernajā, no vērtībām un ētikas samērā brīvajā variantā) nereti ir lēna vai neefektīva un<br />
zaudē cīņā ar partijisku propagandu, ko, iespējams, balsta ekonomiskas un politiskas aprindas<br />
ar lieliem finansu līdzekļiem un kas uzskata par labiem jebkurus līdzekļus.<br />
Šādos apstākļos, lai pārtrauktu iešanu pa apli, būtu nepieciešami īpaši radoši un oriģināli<br />
risinājumi. Politiskā un ekonomiskā lauka spēlētāji, īpaši krīzes situācijās, ir apveltīti ar lielāku<br />
varu nekā žurnālistikas lauka spēlētāji. Diemžēl pirmie ir izvēlējušies (vai spēcīgu ārvalstu un<br />
pašmāju politisko un ekonomisko spēlētāju ietekmē veicināti) iet vieglāko ceļu - iegūstot tiešu<br />
ietekmi pār medijiem, tos nopērkot, dažās jomās monopolizējot un koncentrējot varu vienās<br />
rokās. Tas mazina mediju iekšējo plurālismu un daudzveidību, līdz ar to, netikdamas racionāli<br />
izvērtētas un kritizētas, politiskās elites izvirst, mazina savas progresīvas attīstības iespējas un<br />
arī sabiedrības uzticēšanos.<br />
Patlaban politiskajā un žurnālistiskajā diskursā pietrūkst redzējuma par Latvijas kā nacionālas<br />
valsts attīstību veicinošām stratēģijām un taktikām. Vērtību trūkums vai relativitāte valsts<br />
atjaunošanas periodā tās nostiprināšanas procesu ir paildzinājusi. Neskaidras, zaudētas vai neatgūtas<br />
identitātes nesēji gan kultūras, gan politikas, gan žurnālistikas laukā turpina „atražot”<br />
nekvalitatīvus, nekonsekventus likumus, apšaubīt to leģitimitāti, uzturēt konfrontācijas, neuzticēšanās<br />
un neapmierinātības garu publiskajā telpā un sabiedrībā kopumā. Par šādu situāciju<br />
atbildīgi esam mēs visi kopā un katrs atsevišķi – pieņemot vieglprātīgus lēmumus balsojumos,<br />
kompromisus ar sirdsapziņu, izšķiroties par atbalstu apšaubāmām izdzīvošanas praksēm, naivā<br />
bezatbildīgumā atļaujot visās varās joprojām atrasties vai atkal atgriezties tiem, kuru mērķi ir<br />
tālu no demokrātiskas, nacionālas eiropeiskas valsts ideāliem.<br />
Žurnālistu diskursu analīze parādījusi, ka (vismaz dienas laikrakstu līmenī) mediju pārstāvji ir<br />
vieni no mums pašiem, savos diskursos līdzīgi tiklab politiķiem, biznesmeņiem, kā policistiem,<br />
ārstiem, skolotājiem. Ar skaidrām un neskaidrām, vienām un vairākām, pašapziņu zaudējušām<br />
vai neatguvušām identitātēm. Ir skaidrs, ka žurnālisti, būdami sabiedrības vai kādu grupu, etnosu,<br />
kultūru daļa, paši sevi definējot kā kādu identitāšu nesējus, paši būdami gan politisko procesu<br />
subjekti, gan objekti, kopumā nevar būt labāki, gudrāki, inteliģentāki, loģiskāki, drosmīgāki,<br />
morālāki par pārējiem sabiedrības locekļiem.<br />
Ekonomiskā krīze kopumā, dienas laikrakstu lomas pārmaiņas, preses brīvības reitinga<br />
kritums (par ko, iespējams, daļa atbildības jāuzņemas politekonomiskajai elitei, kas negrib tikt<br />
kritizēta un tāpēc nopērk laikrakstus), - visi šie faktori ietekmējuši dienas laikraksta žurnālista,<br />
komentētāja un redaktora statusus (savās un sabiedrības acīs), žurnālistu lomas un realizētās prakses.<br />
Tomēr žurnālistu simboliskais kapitāls joprojām ir lielāks nekā politikas lauka spēlētājiem un<br />
to pārstāvošajām institūcijām, jo sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka cilvēki ievērojami vairāk<br />
uzticas medijiem, nevis Saeimai, politiķiem. Tas ir zināms paradokss, ja ņemam vērā politiskā<br />
paralēlisma tendences un žurnālistu spēlēšanu kopā ar politikas lauka aktoriem vai tiem kalpojot.<br />
Intervijas parādījušas, ka daudziem dienas laikrakstu žurnālistiem raksturīga labi verbalizēta,<br />
kā arī pretrunīga un daudzveidīga nacionālā, etniskā, teritoriālā, lingvistiskā, pilsoniskā un politiskā<br />
identitāte. Identifikācija ar profesiju, profesionālā identitāte/identitātes interviju diskursos<br />
parādās vājāk. To ietekmē vienotu profesionālās kopienas vērtību trūkums, darbošanās prakse<br />
atšķirīgās informatīvās telpās, dominējot īpašnieku politiskai, mazākā mērā - mediju biznesa<br />
129