ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Daļēji tas var liecināt arī par profesionālu žurnālistu trūkumu, kad vienas un tā pašas personas ceļo pa medijiem un ik pa laikam atgriežas savā izdevumā, mainoties tā ideoloģijai, redaktoram, izdevējam vai politiskajām simpātijām (S.Točs Dienā, atgriezušies sen nemanīti rakstītāji laikrakstā VS). Pieredzējušu profesionāļu deficītu ievērojuši arī vairāki intervētie redaktori un žurnālisti, īpaši krievu presē, par galveno problēmu nosaucot izkoptas valodas trūkumu. Ekonomiskā krīze un pārmaiņas politiskajā laukā, kā arī ārvalstu investoru aktivizēšanās var padarīt mediju vidi un īpaši dienas preses pastāvēšanu nestabilu. Par to liecina pēdējā laika straujās īpašnieku, galveno redaktoru nomaiņas preses izdevumos, divu krievu laikrakstu izdevniecību apvienošanās process, kā arī ekonomikas un politikas lauku spēlētāju demonstrētā attieksme pret žurnālistiem kā visparastākajiem algotajiem darbiniekiem, nerēķinoties ar viņu vārdu, uzkrāto profesionālo pieredzi un to, ka viņi veido izdevuma reputāciju un tātad ir svarīga organizācijas identitātes daļa. Noteiktā profesionālā līmenī žurnālista (arī redaktora – vismaz divi gadījumi laikrakstā Telegraf) autonomija kļūst svarīgāka un redakcionālais (izdevēja) spiediens žurnālistam tik nepieņemams, ka notiek izšķiršanās par laikraksta atstāšanu, ne kompromisiem, kas būtu pamatojums savas vietas saglabāšanai. Tad aiziešana no medija saistīta ar sava, jauna izdevuma tapšanu (IR komanda, pietiek.com), aiziešanu uz citu mediju (no NRA uz TV; atpakaļ uz biznesa laikrakstu) vai profesijas maiņu. Profesionālās identitātes Interviju diskursu analīze rāda, ka žurnālisti ir vairāk gatavi izvērsti runāt par laikrakstu politiskajām simpātijām, aktuālajiem valodas un vēstures jautājumiem, bet profesionālās identitātes daži aspekti – profesionālās vērtības, objektivitātes kritēriji - tiek verbalizēti samērā lakoniski. Kā galvenās žurnālisti intervijās uzsver ideoloģiskās atšķirības, tomēr, salīdzinot latviešu un krievu žurnālistiku, daži par tām runā kā par atšķirīgiem fenomeniem, uzsverot pēdējās emocionalitāti, nepieļaujamās prakses (ētika) vai faktu un viedokļu nenodalīšanu. Citi uzskata, ka žurnālistika ir viena, atšķirības ir ideoloģijā un „iepakojumā” (formā). 2010. gada intervijas rāda, ka katra mediju organizācija ir atšķirīga, un šīs atšķirības nav tikai izdevuma valodas noteiktas. Iespējams, ka arī satura analīzes parādītu tendenci laikrakstiem kļūt līdzīgākiem, uz plašāku auditoriju orientētiem. Līdzīgi procesi notiek politikā – arī partiju programmās nav lielu atšķirību. Pretrunas mazāk izteiktas ekonomiskajos jautājumos vai arī tās tiek racionāli diskutētas. Galvenie konflikti vai nesamierināmi diskursi parādās, vērtējot vēsturi, runājot par Rietumu- Austrumu orientāciju, valodu, integrāciju. Vairākums intervēto žurnālistu bažījas par auditoriju kritumu un žurnālistikas kvalitātes mazināšanos dienas laikrakstos, to saistot ar ekonomisko krīzi, kas izraisījusi labu žurnālistu algošanas iespēju sarukumu, darba apjoma pieaugumu un tā radīto kopējo darba kvalitātes kritumu samazināto redakciju darbinieku skaita dēļ. Interneta ietekme žurnālistu intervijās tiek vērtēta no dažādiem aspektiem. Portāls tiek vērtēts kā konkurents, auditorijas atņēmējs laikraksta drukātajam variantam vai arī kā pilnīgi atšķirīgs produkts ar citu auditoriju. Galvenā interneta ietekme tiek definēta kā cēlonis pārmaiņām profesionālajā kultūrā un žurnālista lomā laikrakstā – no ziņu rakstītāja, faktu izklāstītāja uz viedokļu paudēju, interpretētāju, sabiedriskās domas aktivizētāju. Tāpēc daži žurnālisti traktē faktu un viedokļu nodalīšanu kā vecmodīgu, neaktuālu laikraksta žurnālista profesionalitātes kritēriju. Žurnālisti vēl 2010. gada intervijās reti bija gatavi izvērtēt to, kā laikraksta interneta versija ar tās komentāriem var mainīt laikraksta tēlu un prestižu kopumā (piemēram, dienas.lv komentāru zemais līmenis tik ļoti neatbilst tās drukātās versijas mērķa auditorijai, ka var ietekmēt lasītājus 121
122 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ pamest pašu laikrakstu), tāpēc žurnālisti to nav intervijās izcēluši kā īpaši svarīgu tēmu, vien atzīmējot, ka strādāt laikraksta drukātajā versijā joprojām ir prestižāk nekā portālam. Intervētie žurnālisti par galveno profesionālo vērtību uzskata precizitāti, faktualitāti. Arī vairāku avotu minēšana, sabalansētība tiek atzīta par svarīgu. Viedokļi par neitralitāti un objektivitāti dalās – daži to uzskata par svarīgu profesionalitātes komponentu, citi – par nevēlamu un neinteresantu žurnālistikā. Vairākums žurnālistu atzinuši, ka viņu individuālā autonomija ir lielāka nekā mediju organizācijas neatkarība no īpašnieka. Sastopams arī neatkarības iespējamības pilnīgs noliegums, kā arī uzskats, ka žurnālistika ir tāda produkta ražošana, kas pilnībā atbilst īpašnieka prasībām, nevis kādiem sociāli atbildīgiem, sabiedrību pārstāvošiem mērķiem. Intervēto žurnālistu lomu izpratne variē ļoti plašā spektrā: diskursos sastopams gan neitrāls atspoguļotājs (to formulē daži ziņu žurnālisti), gan sabiedrības diskusiju raisītājs, gan izklaidētājs (populārās preses pārstāvis), gan sargsuns, gan kopienas un savas auditorijas interešu paudējs, gan politisks aģitators un cīnītājs par krievu tiesībām, gan politiski angažēts žurnālists, gan informācijas piegādātājs sabiedrībai, kura pati lemj, gan konteksta devējs, politikas eksperts, gan varas izaicinātājs. Žurnālistu organizācijas un ētikas kodeksu pašregulējošo lomu žurnālisti vērtē atšķirīgi. To izdevumu pārstāvji, kuru īpašnieku tiešā ietekme uz saturu publiskajā telpā tiek atzīta par faktu, pārsvarā runā par individuālās morāles, vispārcilvēcisko normu svarīgumu, uzskatot, ka nekādi profesionāli kodeksi nav nepieciešami, vai baidoties, ka tādi var tikt izmantoti žurnālistu kritikā. Vairākums pārējo žurnālistu domā, ka kodekss ir vajadzīgs vai vēlams, tomēr daži uzsver, ka tāds patlaban nav iespējams, jo žurnālistu kopiena ir pārāk neviendabīga, visi ir konkurenti, kas ar visiem iespējamiem paņēmieniem cīnās par izdzīvošanu. Citi uzsver, ka pašreizējā posmā, kad sākusies „krievu atmoda”, ētikas kritērijus nav iespējams izmantot, žurnālistu profesionālo ētiku varēs ievērot tad, kad šī cīņa būs izcīnīta. Atšķirīgā attieksme pret profesionālajām vērtībām, normām, lomām un žurnālistu statusu parādās arī žurnālistu praktiskajā darbībā. Žurnālistu organizācijas ir mazskaitlīgas, vāji attīstītas ētikas kodeksu ievērošanu uzraugošas pašregulācijas institūcijas, žurnālisti pirmsvēlēšanu periodos nereti darbojas kā partiju reklamētāji un sabiedrisko attiecību speciālisti, paši kandidē vēlēšanās, brīvi klejojot no žurnālistikas uz politikas lauku vai eksistējot abos vienlaicīgi. Kā redzams, profesionālo identitāšu vājums, neskaidrība, profesionālo vērtību pakļaušana mediju organizācijas prasībām, politiskajām interesēm, kas saistītas ar izpratni par nacionālas valsts interesēm, veicina un „atražo” divu informatīvo telpu nošķirtību. Identitātes mijiedarbībā Ja 1998. gada aptaujā bija skaidra korelācija starp respondenta valodas prasmi un žurnālistu politiskajām simpātijām, lojalitāti, profesionālajām vērtībām, tad 2006. gadā šāda atbilstība vairs nav tik skaidri izteikta, bet 2010. gada intervijas vēl uzskatāmāk apstiprina, ka perfekta valodas zināšana nemazina atšķirības attieksmē pret valsti, reālo valodas lietojumu, vēsturi, politiskajām partijām un profesionālajām normām. Intervēto žurnālistu profesionālās identitātes, atklājoties tik daudzveidīgas, neparedzamas un neskaidras, liedz tās iedalīt kādās teorētiskās, realitāti vienkāršojošās grupās, piemēram, modernos, Rietumu vērtību apguvušos un padomju tradīciju ievērojošos 1 . Tādēļ piedāvāju nevis klasifikāciju ar skaidri nodalītām robežām, pat ne tipus, tipoloģijas, bet variantus: � autoritatīvs, analītisks profesionālis, atbildīgs, paliek savā vietā un strādā arī neskaidros vai mainītos apstākļos, jo prot sabalansēti eksistēt ārējā spiediena apstākļos, rūpējas par sava izdevuma seju un prestižu;
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74: 70 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 123: 120 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?