ilze-sulmane-neatrastas-identitates

14
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
ŽURNĀLISTU SOCIĀLĀS IDENTITĀTES: IZPAUSMES UN
PĒTNIECĪBA
P. Burdjē definējis sociālo lauku kā tādu, kas ietver sevī visus pārējos, tāpēc žurnālistikas lauks
ar žurnālistu profesionālajām identitātēm lielā mērā ietekmējas no personas pozīcijas sociālajā
laukā, tātad no sociālās identitātes.
Socioloģiskā perspektīva uzsver, ka identitātes un patība veidojas sociālajā procesā, atspoguļo
sociālo procesu vērtības, struktūru un funkcionē, lai palīdzētu saglabāt vai arī veikt pārmaiņas
sociālajā struktūrā. Identitātes ir gan objektīvas, gan subjektīvas; identitāte ir tas, kas kāds ir,
kas ietver sevī gan pašraksturojumu, gan arī to, kādas īpašības personai piedēvē citi, balstoties
uz viņa uzvedības vērojumu (Côté, Levine, 2002, 36-39).
Sociālās identitātes līmenī indivīdu ietekmē kultūras faktori un sociālās lomas. Sociālo identitāti
raksturo piederība grupai.
Šī habitus elementa atribūti ir vecums, dzimums, izglītība, šķiriskā piederība, etniskā un
pilsoniskā piederība, nodarbošanās, laulību statuss. Lai iezīmētu sarežģītās un daudzveidīgās
ietekmes uz personu, var runāt par dažādām identitātēm. Identitāte nozīmē izpratni par to, kas
esam attiecībā pret citiem. Šīs identitātes var būt ļoti būtiskas un noturīgas, ietekmējot citas. Tās
var būt konstruētas, aizstātas, nepiesaistītas. Tā kā sociālās identitātes, organizācijas identitātes
un profesionālās identitātes savstarpēji mijiedarbojas un ietekmējas, dažādu faktoru ietekmē
paškoncepcijas var mainīties.
P.Šūmeikere un S.Rīzs, runājot par faktoriem, kas ietekmē medija saturu, izdala žurnālista,
šī satura autora, kā indivīda sociāli demogrāfisko raksturojumu ietekmi uz viņa profesionālajām
un individuālajām vērtībām, normām un lomām. Tie ir žurnālista profesionālais fons (izglītība,
profesionālā pieredze), attieksme pret nodarbošanos (profesionālā ētika, profesionālās lomas
izpratne), kā arī viņa individuālās vērtības un vieta mediju organizācijā, kas nosaka to, cik lielā
mērā iespējams izpausties šīm individuālajām vērtībām (uzskatiem, gaumei, identitātei) (Shoemaker,
Reese, 1996, 64-65).
Vispirms jāmin žurnālista sociāli demogrāfiskie identitātes raksturojumi, kas var ietekmēt
gan žurnālista radīto saturu, gan savstarpējās attiecības mediju organizācijā, gan attiecības ar
avotiem un auditoriju, gan profesionālo un individuālo identitāti.
Žurnālista dzimuma ietekme uz saturu var būt minimāla, ja ir runa par profesionāli, kurš nodarbojas
ar ziņu producēšanu. Tā var būt lielāka, ja pētāmais objekts strādā noteiktos žanros vai
par noteiktām tēmām. Dzimuma ietekmi var pētīt informācijas vākšanas procesā, kur tam var
būt sava loma, runājot par kontaktu ar avotiem, piemērošanās spēju, orientāciju uz varas paušanu,
konfliktu/sadarbību. Taču profesionalitāte, pieredze var šīs atšķirības mazināt. Dzimuma
ietekme var izpausties, pētot mediju organizāciju, kad noteikta dzimumu proporcija, piemēram,
mediju menedžmentā, var mainīt attiecības mediju organizācijā, darbu sadalē, darbinieku atlasē.
Tā varētu būt lielāka audiovizuālos medijos, bet mazāka vai grūtāk konstatējama presē.
Žurnālista izglītība un profesionālā pieredze ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē gan saturu, ko
rada žurnālists, gan to, kā viņš/viņa par savu darbu reflektē, gan arī paša žurnālista iespējas ieņemt
noteiktus amatus, būt/nebūt pieprasītiem mediju organizācijās. Tieši šie ir svarīgi resursi,
kas veido viņa sociālo kapitālu. Protams, to veido arī audzināšana ģimenē, tās uzkrātais sociālais
un ekonomiskais kapitāls. Tā kā žurnālistika ir samērā atvērta nodarbošanās, kurā nokļūst dažādu
slāņu pārstāvji un kurā nav īpaši raksturīga profesijas pārmantošana paaudzēs, piederība noteiktam
sociālam slānim profesionālās identitātes veidošanā, manuprāt, nav tik būtiska. Ģimenes, vecāku
loma var būt noteicošā, veidojoties žurnālista etniskajai, nacionālajai, lingvistiskajai identitātei. Tas
tiklab attiecas uz dzimto valodu, apmācības valodas izvēli (latviešu, mazākumtautību valodu skola),
kā dzimtas, nācijas kopīgām atmiņām, pagātnes mītiem, kas veido nacionālās piederības apziņu.