ilze-sulmane-neatrastas-identitates

110
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
profesionālo prakšu demonstrēšanai un divu atšķirīgu informatīvo telpu uzturēšanai. Jāteic gan,
ka daļēji te vainojami paši politiķi – gan pirmsvēlēšanu periodā izvēloties uzrunāt tikai „savus”
vēlētājus, gan arī variējot savus vēstījumus atkarībā no medija un žurnālista, kam tos adresē.
Cita problēma ir politiķu iespēja piekļūt otras valodas medijam, kas tā redakcionālās politikas
un (ne)simpātiju dēļ var būt ierobežota.
Jautājot par latviešu un krievu žurnālistikas iespējamām atšķirībām, žurnālisti norādīja uz
atšķirībām ideoloģiskās pozīcijās, dažādās profesionālās vērtībās un valodas izmantojumā:
• latviešu laikrakstu žurnālisti ir precīzāki, ilgāk un pamatīgāk izstrādā tēmu;
• faktu un viedokļu konsekventāka dalīšana latviešu presē;
• krievu laikrakstu žurnālisti ir kritiskāki pret varu (pozīcijas partijām);
• krievu žurnālisti vairāk orientēti uz „vienkāršiem” cilvēkiem.
Pēc žurnālistu domām, atšķirības izpaužas arī kā sekošana Rietumu vai krievu literārās žurnālistikas
tradīcijai:
• krievu žurnālistika ir emocionālāka, personiskāka;
• materiālu apjoms krievu presē ir mazāks („pacietīgie latviešu lasītāji”);
• asāki virsraksti, spēlēšanās ar valodu krievu presē;
• „nepareizība, žurnālistiskais huligānisms” krievu žurnālistikā (VS pašraksturojums).
Tiek uzsvērtas gan stila, gan ideoloģiskā atšķirība, gan atšķirīga pieeja neitralitātes kritērijam:
„Nu, protams, ideoloģiskā pozicionēšanās, ko, iespējams, ietekmē atsevišķu izdevumu
naudas devēji, kas diktē savu tematiku un dienas kārtību. Tad pasniegšanas
veids. Ja salīdzina ar latviešu presi, kas ir daudz mierīgāka un neitrālāka. Ne tikai
saturiski un valodas intonācijas ziņā, bet, kā jau es teicu iepriekš, informācijas izkārtojuma
ziņā. Tādas galvenās atšķirības.” (Ds12)
LA žurnāliste par krievu laikrakstiem izsakās kā par pretvalstiskas informācijas izplatītājiem,
atklājot gan to, ka abu valodu laikraksti aktīvi komentē otrai pusei nepieņemamas publikācijas,
gan uzsverot domu, ka valsts institūcijas nereaģē uz krievu laikrakstos sastopamo naida kurināšanas
praksi:
„..Mēs visu laiku it kā cīnāmies ar viņiem un atspoguļojam, kas ir atkal pateikts
pretvalstisks un riebīgs, un ko tas dod? Nevienu tas vispār neinteresē, ko viņi tur
raksta. Krievi no avīzes barojas, un viņiem rodas naids gan pret latviešu tautu, gan
pret Latviju. Visas avīzes tādas, nu Telegraf-s tāds konservatīvāks. Mēs esam gan
ar ministriem runājuši, Ārlietu ministriju, ar visiem pēc kārtas. .. Viņi tur savā sulā
ir, un vienu lielu, milzīgu sabiedrības daļu baro drausmīgi atšķirīgi no Latvijas
preses.” (LAS2)
Telegraf-a žurnāliste atzīst, ka latviešu prese ir kvalitatīva, kā vienu no tās īpatnībām minot
labāku pieeju pozīcijas avotiem:
„Protams, ka [latviešu izdevumi] ir kvalitatīvi. Viņiem ir ļoti labi avoti, mums
tādu avotu nav, kā koalīcijas partijas, viņi dalās ar tiem vairāk informācijā, mums
ir tā problēma, ka ar mums nedalās informācijā, mums nav tādu neatkarīgu avotu