ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ „.. Ja Diena atkal gribētu kļūt par vienu no vadošajiem medijiem, tad ir jāstrādā pēc citiem principiem. Jātiek plānotām dažādām tēmām, prioritātēm utt. Paņemt un samest kopā dažādas, nebūtiskas tēmas un veidot no tām nacionālu mediju, tas, protams, neder. Ja grib saturu tuvināt Vakara Ziņām, tad jā, tad tā ir īstā recepte. Diemžēl Guntis Bojārs šobrīd tikai sāk, viņa skatījums - vairāk rakstīt par sadzīvi, par ikdienas dzīvi, kas virmo apkārt, līdz ar to aiz iekavām paliek nepateiktais ..” (LAS3) Arī kolēģi no krievu valodas medijiem, konkrēti no Telegraf-a pārmaiņas traktē kā neatkarīgās preses zaudējumu, intervijas laikā vēl neapzinoties, ka tāds liktenis var piemeklēt arī pašu izdevumu un tā žurnālistus: „Tas, kas notiek ar Dienu dīvainā kārtā pēc pēdējiem notikumiem - brīvās preses latviešu valodā Latvijā vairs nav. [Arī TV nav] .. valsts sabiedriskā televīzija ir samocīta ar štata samazinājumiem, budžeta samazinājumiem un arī ar politisku kontroli, par LNT viss ir skaidrs, par TV3 arī. Viņi tur kaut ko mēģina, bet nepadodas.” (TV1) Diemžēl arī Telegraf-am, kuru, pēc tā galvenā redaktora vārdiem, A.Krasņitskis no „līķa” reanimēja par popularitāti un kvalitatīvu lasītāju atguvušu laikrakstu, iecerētajā veidolā nebija lemts ilgi pastāvēt. Rīgā valdošās koalīcijas un konkrēti N.Ušakova kritika un atšķirīgais skatījums uz laikraksta lomu radīja apstākļus vadības maiņai. Tam diezgan drīz sekoja arī īpašnieka maiņa. Uzvedības stratēģijas Dienā bija atšķirīgas – tie, kuriem nebija pieņemamas pārmaiņas, aizgāja paši vai publiski nepieņemamā veidā tika izraidīti. Redzot šādas taktikas graujošo iespaidu publiskajā telpā, turpmākās pārmaiņas notika krietni profesionālāk, ārēji nemanāmāk. Žurnālistu pārbīdes uz (piemēram, Dienas Biznesu) vai prom kļuva redzamas tikai aktīviem, regulāriem un zinošiem laikraksta lasītājiem, kur kādu uzvārdu ilgstoša neparādīšanās varēja norādīt uz personāla maiņu. Tā varēja notikt arī biznesa apsvērumu dēļ ,– ne tikai lai nediskreditētu jauno vadību, bet arī tāpēc, ka pēkšņa līgumu laušana varēja izmaksāt dārgi, tāpēc sākumā darbinieki tika, iespējams, atlaisti nevis pēc profesionāliem vai ideoloģiskiem kritērijiem, bet pēc principa - „par kura atlaišanu mazāk jāmaksā”. Gan interviju materiāls, gan reālās norises Latvijā parāda, ka nelielā mediju tirgus apstākļos katras pārmaiņas, kas būtu nemanāmas un dabiskas lielā valstī un lielā tirgū – īpašnieku maiņa, konsolidācija, pārpirkšana, preses izdevumu izzušana vai orientācijas maiņa ļoti pamanāmi iedarbojas uz visiem ekonomiskā, politiskā un žurnālistikas lauka spēlētājiem. Žurnālisti, mediju vadība, būdami samērā cieši saistīti ar politiskajām partijām, pavisam reāli izjūt arī ekonomisko grupējumu, kas ar tām saistītas, ietekmi. Kad kritika par politekonomiskajiem darījumiem sāk pārlieku traucēt, netiek pirkti atsevišķi žurnālisti vai komplimentāri raksti, bet paši mediji. Ko šādos apstākļos darīt žurnālistiem, kādas ir žurnālistu stratēģijas īpašnieku maiņas apstākļos? Šķiet, viegla nav ne tikai pati izšķiršanās, bet arī tās rezultāts – jauni darba meklējumi aizejot, profesionālās identitātes saglabāšanas vai pārmaiņu radīto jauno rutīnu apguve – paliekot izdevumā: „Kamēr varēs izturēt, tikmēr palikšu uz vietas. Nav jau arī kur iet.” (Ds9) Organizācijas kultūra. Profesionāla versus korporatīva identitāte Pētījumi vairākās valstīs parādījuši, ka žurnālisti mēdz biežāk identificēties ar profesiju kopumā, mazāk ar savu konkrēto mediju organizāciju. Varētu būt, ka tas ir saistīts ar nodarbošanās 79
80 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ mobilitāti, pārmaiņām izdevumu politikā, tirgū. Iespējams, ka lielu, ietekmīgu mediju organizāciju vai no citām ļoti atšķirīgu organizāciju darbinieki tomēr biežāk identificējas ar konkrēto izdevumu, kurā strādā. 2006. gada intervijās žurnālistu attieksmes bija atšķirīgas un iepriekš neparedzamas. Dienas žurnālistu vairākums apliecināja lojalitāti tieši šim izdevumam, izjūtot, ka aiz viņiem stāv spēcīga, prestiža avīze, un nespējot iedomāties darbu, piemēram, ne NRA, ne LA. Daži NRA žurnālisti uzsvēra, ka nekad nevarētu strādāt Dienā, uzskatot, ka viņu izdevumā ir vairāk brīvības, ka nevarot iedomāties sevi strādājam „autoritārās vadītājas” S.Ēlertes pakļautībā, pieminot arī pārlieku stingro redakcionālo vadību kopumā. Īpaši asi izteicās tie žurnālisti, kuri kādreiz bija strādājuši Dienā. LA žurnālisti galvenokārt sevi identificēja ar savu izdevumu, bet tika arī pieļauts, ka strādāt Dienā būtu prestiži, jo LA žurnāliste savulaik pati profesionāli izaugusi Dienas kolektīvā. Tālāk tiek formulēta profesionāļa atšķirība no amatiera un organizācijas identitātes ietekme uz žurnālista autonomiju: „Atšķiras prasības, ko avīze izvirza konkrētam žurnālistam. Brīvība daļēji beidzas tai brīdī, kad es nolemju – strādāšu šeit. Esmu komandā. Tur nevar būt tā, ka brīvais baltais zaķis lēkā. Tā ir komanda. Un dienas avīze turklāt ir konveijers. Iedvesma ir – es rakstu, nav – nerakstu: tas nav gleznotājs. .. Starpība starp amatieri un profesionāli: kaut ko labu, pat spožu var uzrakstīt gan profesionālis, gan amatieris, bet ir līmenis, zem kura profesionālis nenobrauks, lai kādā formā viņš būtu.”(6DV2) Čas tā laika galvenā redaktore sevi identificēja ar kaisli rakstīt, strādāt žurnālistikā vispār, pieļaujot darbu arī citā izdevumā, ja esošajā iespējas nebūtu. Kā hipotētisku iespēju strādāt latviešu izdevumā, ja būtu tāda vajadzība, izteica pat laikraksta darbinieks, kurš intervijā deklarēja, ka nācis žurnālistikā īstenot politiskus mērķus – realizēt „krievu Atmodu”. 2006. gadā VS un Čas žurnālisti nevarēja sevi iedomāties strādājam Telegraf-ā – jo tas, pēc žurnālistu domām, „ir garlaicīgs, nekāds, aizdomīgi koķetē ar Jauno laiku, ir politisks projekts.” NRA kā raksturīgu savas organizācijas identitāti uzsver vienreizējo iespēju būt daudzveidīgam, pulcējot komentētājus ar dažādiem, pat pretējiem uzskatiem. Tādējādi intervijā iezīmējas atšķirīga vadības stila raksturojums, kas pieļauj dažādu, pat pretēju vērtību un uzskatu parādīšanos redakcionālo viedokļu un komentāru slejās: „NRA – labi ir tas, ka komentētāji var atļauties katrs savu viedokli. Citur tāda viedokļu dažādība, kur var runāt viens otram pretī, kad vienas avīzes ietvaros var būt pretēji viedokļi, nav. .. Manā līgumā nav politiskas angažētības. Bet iekšējās attiecības paredz darba devēja un darba ņēmēja korektumu. Ja tev nepatīk, ej prom. .. Pats varu teikt, ka man nav nekāda standarta. Man nepublicē dažus rakstus,- vai nu tie slikti uzrakstīti, vai viedoklis neapmierina redakciju. Bet tas pagaidām ir pieļaujamības robežās.” (NV2) Dienai 2006. gadā bija vienota redakcionālā līnija, ko labi raksturoja visi intervētie, atzīstot, ka šīs vadlīnijas, zināmā mērā arī rutīnas, palīdz sagatavot rakstu. Intervētie arī uzsvēra, ka redakcionālie rāmji nav neapstrīdami: ja žurnālists nāca ar saviem pretargumentiem, bija iespējams viedokļus mainīt. Savukārt 2010. gadā īpašnieku maiņas procesā un spēcīgu žurnālistu aiziešanas dēļ šī orientācija, vienotās vērtības un stils, pēc žurnālistu domām, ir zaudēts, strādāt esot kļuvis grūtāk. Līdzīgs redakcionālais rāmis, redakcijas politikas īstenošanas veids aprakstīts nākamajā fragmentā par laikrakstu Telegraf (2010. gadā, īsi pirms A.Krasņitskis kļuva par galveno redaktoru):
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32: 28 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 81: 78 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 133 and 134:
130 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?