ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
simpātiskāk arī kādai daļai ne tikai nelatviešu, bet arī latviešu, kas sāk domāt – kā
tad mēs kopā dzīvosim? Ne tikai simetriski sitīsim viens otram pa pauri.”(6ČV3)
Otrajā interviju posmā tikpat nešaubīgi tiek atbalstīts Saskaņas centrs, PCTVL gandrīz nepieminot.
Gan savas valodas vides, gan otras valodas laikraksti tiek raksturoti krietni izvērstāk, tēlaināk
un kritiskāk.
Dienas laikrakstu salīdzinājums: savējie un citi
Interviju diskursi apliecināja, ka organizācijas identitāte tiek spilgtāk parādīta, konstruējot
citu laikrakstu tēlu un līdz ar šo citādo raksturojot savu izdevumu, nevis tikai pašidentifikācijas
procesā.
Salīdzinot latviešu dienas izdevumus 2006. gadā, tiek uzsvērts, ka dažādu apstākļu dēļ LA un
Neatkarīgā nav uzskatāma par Dienas konkurentiem. Kā jauns, nebijis konkurents tiek nosaukti
citi mediji, kuri pretendē atņemt dienas laikraksta lasītājus:
„Mums [Dienai] ir problēmas ar konkurenci. Neatkarīgā divas reizes mazāka
par mums un tiek dotēta. LA nav konkurents, jo atšķiras auditorijas. Konkurents ir
tas, kas konkurē ar lasītāju laiku, ko aizņem žurnāli, internets.” (6DS1)
Neatkarīgās žurnālists izceļ laikraksta sociālo ievirzi salīdzinājumā ar Dienas oficiozo, uz
politisko eliti vērsto orientāciju:
„Neatkarīgā ir sociālāks izdevums nekā Diena. Diena iekarojusi oficiozā izdevuma
nišu, iekšējā plānošana ir striktāka. .. Vēlme tēlot oficiozu ir pārmērīga. Tāds
nomenklatūras tonis. Ne vienmēr viņi ir efektīvi, „Projekt Sindikat” atgādina vecos
ievadrakstus. NRA ir tuvāk tam, ko iedomājamies par „vienkāršo” lasītāju. Sacensība
starp Dienu un Neatkarīgo, kur Ozoliņš iekož Avotiņam un Avotiņš Ozoliņam.
Sagādājam citiem atrakcijas.” (6NV2)
Latviešu un krievu žurnālisti abos interviju periodos pārsvarā kā pirmo organizācijas identifikatoru
uzsver Neatkarīgās īpašnieku un laikraksta atkarību no tā. Tiek pieminēta arī laikraksta
tendenciozitāte un kritizēta žurnālistu profesionālā prakse pārrakstīt preses relīzes, neiedziļinoties
jautājumu būtībā:
Par „Neatkarīgo Rīta Avīzi” mans viedoklis ir skaidrs,- atbalsta vienu konkrētu
Ventspils grupējumu, līdz ar ko daļa šī laikraksta ir tāda, maigi sakot, tendencioza,
tādi žurnālisti, par kuru profesionalitāti es vienkārši ļoti šaubos. Jo man pienāk tās
pašas relīzes, kas citiem. .. Bet tad, kad es redzu, kā tās tiek pārstrādātas viņu rakstos,
tur bieži vien ir citādi, .. tas vienkārši tiek tā pārrakstīts un īsti problēmas nesaprotot.
Par mediju lietām - man mati ceļas stāvus, ko es lasu „Neatkarīgajā”. (DS11)
Žurnāliste no LA savā vērtējumā izceļ Neatkarīgās nekonsekvento redakcionālo politiku un
abu laikrakstu savstarpējo cīņu par auditoriju:
„Neatkarīgā kalpo vienam saimniekam - Lembergam. Tad, kad tur Veidemane
parādījās, man radās sajūta, ka viņi mēģina mums atņemt un ielīst tajā nišā, sak, mēs
59