ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ bez paraksta vai ar iniciāļiem. Bet pie mums cilvēki ir pazīstami, mūsu pastā cilvēki raksta vēstules konkrētam žurnālistam, ar viņu strīdas vai atbalsta. Mums ir avīze, kur ir personības. Tirāža to attaisno. Šī stila piekritēji ir mūsu valstī. Grib aiz katra raksta redzēt konkrētu cilvēku. Nevar paņemt LETA-s ziņu, pārtulkot. Viņi grib redzēt nostāju, atbildi uz jautājumu (ne tikai ziņas izklāstu, ka ir inflācija). Mēs arī nepublicējam tādus rakstus, ka viss ir slikti, tikai kritizējam. Mūsu redakcijas vadības nostāja ir ka .. problēma jāatspoguļo, bet jādod arī tās risinājums. Šī kritika ir konstruktīva. Nepareizi ir uzskatīt, ka mēs visu rakstām tikai ar melnu krāsu, ka viss ir slikti.” (6VSV3) Savukārt Čas žurnālists uzsver, ka Latvijas prese kopumā ietekmējas no dažādiem modeļiem citur pasaulē: „Diena seko Rietumu tradīcijām tikpat daudz, cik VS. Diena ir nolaizīta no tā paša zviedru varianta, un attiecīgi viņi arī vālē. Tikpat labi kā VS ir paņēmusi par paraugu „Das Bild”, pilnīgi 1:1. Tur jābūt pusplikai vai plikai meičai uz pirmās lapas utt. Viņi vienkārši paņēmuši Rietumu izdevumu, [ja] noliek blakus, ja neņem pēc satura, bet pēc bildēm un izvietojuma, tas ir 1:1 nosperts. Tad VS arī ir šausmīgi Rietumu avīze.” (6ČV3) LA kolēģe saka, ka krievu preses prakse informatīvos rakstos „jaukt klāt savu attieksmi” ir propagandistiski ietekmīga un ērta tādai auditorijai, kura gaida gatavu viedokli: „Krievu laikraksti raksta Krievijas žurnālistu stilā, nav objektīvas ziņas, bet raksta rakstiņu ar viedokli, gluži pretēji tam, ko Diena proponē. Mūsu avīze arī dažreiz to pārkāpj [faktu un viedokļu nodalīšanu]. Bet krievu žurnālistiem tas krasi izteikts paņem LETA-s ziņas, pieliek attieksmi, savu virsrakstu. Ietekmīgāki ir šādi pozīcijas raksti. Auditorija ir pieradusi, ka iedod gatavu viedokli. Latviešu prese vairāk ievēro sadalījumu.” (6LAS1) Secinot var teikt, ka pat viena atsevišķa redakcijas kolektīva ietvaros bija vērojami atšķirīgi viedokļi – gan principiāla prasība šķirt faktus un viedokļus (Diena) vai atzīt to par vēlamu, bet grūti sasniedzamu normatīvu ideālu, gan uzskats, ka tas ir nepieņemami, jo lasītājs šādu žurnālistiku nepieņem, tas neatbilst žurnālistikas tradīcijai un tā ir novecojusi prakse laikmetā, ko izaicina interneta attīstība. 2010. gada intervijās žurnālisti akcentē žurnālistikas mainīšanos: „.. Tomēr ziņas no komentāriem vajadzētu dalīt. Bet cita lieta, ka ziņas vairs nav standarta sausās ziņas. Streips šajā ziņā .. fakultātē ir atpalicis, tur tiek mācīts vecā parauga sausās ziņas ar standarta līdiem un tālāko. Tā tas [vairs] nav. Tas notiek neapzināti vienā brīdī. Es un kolēģi cenšamies uzrakstīt kaut kā interesantāk, tas arī ziņai dod pievienoto vērtību. Nevis vienkārši apraksta faktus no sērijas „vakar notika sapulce”.”(Ds11) Intervijās mēģināts arī noskaidrot, ko žurnālisti uzskata par atbildīgiem divu informatīvo telpu eksistencē un „atražošanā”. Diskursos nebija jūtama dziļāka analīze vai paškritika. Galvenokārt tiek vainoti politiķi, kā arī auditorijas pieprasījums, biznesa intereses,- piemēram, ja kritizēs Putinu vai nerakstīs ierastā veidā par 9. maiju (Telegraf-s), laikraksta tirāža kritīsies. Savulaik seminārā par integrācijas jautājumiem, kur tika prezentēti dati par atšķirīgajiem valsts 113
114 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ svētku norises diskursiem abu valodu medijos, K.Zagorovska, Čas galvenā redaktore, ar zināmu skaudību teica, ka latviešu žurnālistiem gan ir labi un viegli – ieliek pirmajā lapā lielu svētkiem veltītu bildi un visi apmierināti, bet krievu lasītājiem ne visiem tie esot svētki, tāpēc jāpiedomā, kā un kādu informāciju šajos svētkos ievietot laikrakstā. Žurnālisti izvairījās atbildēt uz jautājumu, kāpēc, piemēram, 16. marta un 8./9. maija norises, salīdzinot ilgākā laika griezumā, tomēr tiek tik atšķirīgi atainotas dažādos gados – no ignorances līdz aktīvai kampaņai/antikampaņai. Manuprāt, tas saistāms ar žurnālistu sekošanu politiķu, arī ārvalstu lielo politisko spēlētāju dienaskārtībai, kas starpvalstu vai iekšējo politisko spēku attiecību saasināšanās gadījumā vai konkrētu gaidāmu notikumu dēļ liek žurnālistiem aktīvāk izmantot šo kalendāra norišu atspoguļojumu savu auditoriju mobilizēšanai (piemēram, maijs pirms Saeimas vēlēšanu „oktobra” vai maijs bez priekšā stāvošām vēlēšanām). Sarunās ar žurnālistiem uzskatāmi iezīmējās tendence pamatot tēmu atlases kritērijus un rāmējumus ar auditorijas interesēm, -žurnālisti veido dienaskārtības un pamato savas atspoguļotās tēmas (uzspiestās dienaskārtības?) ar laikraksta biznesa interesēm nepazaudēt auditoriju. 2006. gada pavasarī krievu laikrakstu žurnālisti apstiprināja, ka viņu auditorijai šajā laikā nozīmīgākās tēmas bija leģionāru gājiena aizlieguma panākšana un aizvainojums par to, kā 9. maijs tiek atainots latviešu valodas medijos. Piemēram, intervijā ar Čas toreizējo galveno redaktori jautāju, kāpēc tik liela uzmanība pievērsta vienīgi 9. maijam, bet Jūrmalgeita, kas tajā laikā dominēja latviešu presē, neparādās vispār. Atbildē tika uzsvērts, ka korupcijas skandāls Jūrmalas Domē ir tāls Čas auditorijai, jo viņi neesot Jūrmalā pie varas un iesaistītos politiķus nepazīst: „Jūrmalgeitā nebija neviena cilvēka, ko zina mūsu auditorija. Mēs neesam pie varas. Kaut kāda vara, ar kuru mūsu auditorijai nav nekāda sakara, viņi nepiedalās zemes dalīšanā. Kas ir Ančāns? Mūsu auditorija to nezina.”(6ČS1) Jāatzīst, ka tā nav taisnība, jo tieši latviešu politiķu uzpirkšanas mēģinājums bija saistīts ar citu politisko spēku lēmumu pieņemšanas iespējām, un korupcijas tēmai vajadzētu būt aktuālai visā sabiedrībā. Otrs pamatojums bija bailes no juridiskām sekām, publicējot telefonsarunas. Žurnālisti uzsvēruši arī atšķirīgās auditorijas intereses un gaidas, kas nosaka, kāpēc atšķiras latviešu un krievu preses dienas kārtības un notikumu rāmējumi. Krievu žurnālisti atzina, ka kritiska attieksme pret Krievijas politiku vai jelkādas simpātijas Latvijas varas partijām neizbēgami izraisa laikraksta popularitātes zudumu un tātad tirāžas krišanos. Līdzīgi izteikumi atrodami par LA – uzskatu liberalizācija liek zaudēt lasītājus. Netika gūta skaidra atbilde, kāpēc, piemēram, VS publicē A.Gardas izteikumus, kuri latviešu dienas presē vispār neparādās, jo netiek atbalstīti kā pārāk radikāli. Žurnālistu attieksme pret vēstures notikumiem - 16.martu un 9. maiju – un to atainošana rāda, ka ar - dažiem izņēmumiem - viņi arī šajās pētnieciskajās intervijās nepaceļas pāri stereotipam, ko, iespējams, tiešām gaida lasītājs. Žurnālisti pieder pie tās pašas interpretējošās kopienas, kurai viņi adresē savus vēstījumus. Saskatāma arī zināma pretruna, - no vienas puses, intervijās dzirdamas frāzes, ka krievu žurnālisti izprot „visiem zināmo latviešu sāpi”, no otras puses, reālā darbība un diskursi par šiem jautājumiem liecina par pretējo – konsekventi jau no 2006. gada intervijām var redzēt krievu žurnālistu aktīvo vēlmi visiem iespējamiem līdzekļiem, slēptākiem un pakāpeniskiem vai atklātākiem, panākt savu prasību īstenošanu. Arī latviešu žurnālistu intervijās nevarēja sastapt empātiju, kas liecinātu par krievu cilvēku izjūtu sapratni. Reizēm bez izšķirības krievi tiek identificēti kā Latvijas ienaidnieki, šeit dzimušie jaunieši saukti par okupantiem un 5. kolonnu. Žurnālistu diskursā (līdzīgi kā politiķu retorikā, uzstājoties Saeimas translētajās sēdēs vai interviju atbildēs medijiem) dominē situācijas konstatējošs rāmējums, bet trūkst pārdomu par
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66: 62 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 115: 112 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?