ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
114<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
svētku norises diskursiem abu valodu medijos, K.Zagorovska, Čas galvenā redaktore, ar zināmu<br />
skaudību teica, ka latviešu žurnālistiem gan ir labi un viegli – ieliek pirmajā lapā lielu svētkiem<br />
veltītu bildi un visi apmierināti, bet krievu lasītājiem ne visiem tie esot svētki, tāpēc jāpiedomā,<br />
kā un kādu informāciju šajos svētkos ievietot laikrakstā.<br />
Žurnālisti izvairījās atbildēt uz jautājumu, kāpēc, piemēram, 16. marta un 8./9. maija norises,<br />
salīdzinot ilgākā laika griezumā, tomēr tiek tik atšķirīgi atainotas dažādos gados – no ignorances<br />
līdz aktīvai kampaņai/antikampaņai. Manuprāt, tas saistāms ar žurnālistu sekošanu politiķu,<br />
arī ārvalstu lielo politisko spēlētāju dienaskārtībai, kas starpvalstu vai iekšējo politisko spēku<br />
attiecību saasināšanās gadījumā vai konkrētu gaidāmu notikumu dēļ liek žurnālistiem aktīvāk<br />
izmantot šo kalendāra norišu atspoguļojumu savu auditoriju mobilizēšanai (piemēram, maijs<br />
pirms Saeimas vēlēšanu „oktobra” vai maijs bez priekšā stāvošām vēlēšanām).<br />
Sarunās ar žurnālistiem uzskatāmi iezīmējās tendence pamatot tēmu atlases kritērijus un rāmējumus<br />
ar auditorijas interesēm, -žurnālisti veido dienaskārtības un pamato savas atspoguļotās<br />
tēmas (uzspiestās dienaskārtības?) ar laikraksta biznesa interesēm nepazaudēt auditoriju.<br />
2006. gada pavasarī krievu laikrakstu žurnālisti apstiprināja, ka viņu auditorijai šajā laikā<br />
nozīmīgākās tēmas bija leģionāru gājiena aizlieguma panākšana un aizvainojums par to, kā 9.<br />
maijs tiek atainots latviešu valodas medijos. Piemēram, intervijā ar Čas toreizējo galveno redaktori<br />
jautāju, kāpēc tik liela uzmanība pievērsta vienīgi 9. maijam, bet Jūrmalgeita, kas tajā laikā<br />
dominēja latviešu presē, neparādās vispār. Atbildē tika uzsvērts, ka korupcijas skandāls Jūrmalas<br />
Domē ir tāls Čas auditorijai, jo viņi neesot Jūrmalā pie varas un iesaistītos politiķus nepazīst:<br />
„Jūrmalgeitā nebija neviena cilvēka, ko zina mūsu auditorija. Mēs neesam pie<br />
varas. Kaut kāda vara, ar kuru mūsu auditorijai nav nekāda sakara, viņi nepiedalās<br />
zemes dalīšanā. Kas ir Ančāns? Mūsu auditorija to nezina.”(6ČS1)<br />
Jāatzīst, ka tā nav taisnība, jo tieši latviešu politiķu uzpirkšanas mēģinājums bija saistīts ar<br />
citu politisko spēku lēmumu pieņemšanas iespējām, un korupcijas tēmai vajadzētu būt aktuālai<br />
visā sabiedrībā. Otrs pamatojums bija bailes no juridiskām sekām, publicējot telefonsarunas.<br />
Žurnālisti uzsvēruši arī atšķirīgās auditorijas intereses un gaidas, kas nosaka, kāpēc atšķiras<br />
latviešu un krievu preses dienas kārtības un notikumu rāmējumi. Krievu žurnālisti atzina, ka kritiska<br />
attieksme pret Krievijas politiku vai jelkādas simpātijas Latvijas varas partijām neizbēgami<br />
izraisa laikraksta popularitātes zudumu un tātad tirāžas krišanos. Līdzīgi izteikumi atrodami par<br />
LA – uzskatu liberalizācija liek zaudēt lasītājus.<br />
Netika gūta skaidra atbilde, kāpēc, piemēram, VS publicē A.Gardas izteikumus, kuri latviešu<br />
dienas presē vispār neparādās, jo netiek atbalstīti kā pārāk radikāli.<br />
Žurnālistu attieksme pret vēstures notikumiem - 16.martu un 9. maiju – un to atainošana rāda,<br />
ka ar - dažiem izņēmumiem - viņi arī šajās pētnieciskajās intervijās nepaceļas pāri stereotipam,<br />
ko, iespējams, tiešām gaida lasītājs. Žurnālisti pieder pie tās pašas interpretējošās kopienas, kurai<br />
viņi adresē savus vēstījumus.<br />
Saskatāma arī zināma pretruna, - no vienas puses, intervijās dzirdamas frāzes, ka krievu žurnālisti<br />
izprot „visiem zināmo latviešu sāpi”, no otras puses, reālā darbība un diskursi par šiem<br />
jautājumiem liecina par pretējo – konsekventi jau no 2006. gada intervijām var redzēt krievu<br />
žurnālistu aktīvo vēlmi visiem iespējamiem līdzekļiem, slēptākiem un pakāpeniskiem vai atklātākiem,<br />
panākt savu prasību īstenošanu.<br />
Arī latviešu žurnālistu intervijās nevarēja sastapt empātiju, kas liecinātu par krievu cilvēku<br />
izjūtu sapratni. Reizēm bez izšķirības krievi tiek identificēti kā Latvijas ienaidnieki, šeit dzimušie<br />
jaunieši saukti par okupantiem un 5. kolonnu.<br />
Žurnālistu diskursā (līdzīgi kā politiķu retorikā, uzstājoties Saeimas translētajās sēdēs vai<br />
interviju atbildēs medijiem) dominē situācijas konstatējošs rāmējums, bet trūkst pārdomu par