ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ kritika ir, kritizētās prakses nemainās. Žurnālistu profesionālās identitātes nostiprināšanos kavē spēcīgas, daudzskaitlīgas žurnālistu organizācijas neesamība, nespēja vienoties par žurnālistu ētikas kodeksu un tā galvenajiem principiem, ētikas kodeksa uzraugošas institūcijas un spēcīgas žurnālistu arodbiedrības trūkums. Tas žurnālistam liek paļauties tikai uz individuālām izdzīvošanas stratēģijām, jo nav profesionālās kopienas solidaritātes un kopīgu vērtību nostiprinājuma veicinošas pašregulācijas. Šīs atšķirīgās attieksmes pret ētikas kodeksu un žurnālistu organizāciju liecina gan par atšķirīgām žurnālistu profesionālajām identitātēm (normām, vērtībām un praksēm), gan arī par atšķirīgu mediju sistēmu modeļu iezīmēm Latvijā: individuālu, bet labi formulētu profesionālo normu esamība liek domāt par liberālā modeļa pazīmēm, profesionalizācijas zema pakāpe – par polarizētā plurālistiskā, bet spēcīgas žurnālistu organizācijas un kodeksa eksistence - par Skandināvijas modeļa iezīmēm. Iespējams, ka valstīs ar ilgstoši stabilu demokrātisku mediju sistēmu ētikas kodeksi un profesionālas apvienības nav tik svarīgas. Sistēmu maiņas (gan mediju, gan sabiedrības kopumā) apstākļos, kad notikusi vērtību pārvērtēšana un kad pilnīgi neregulēts mediju tirgus rada arī negatīvas sekas, pašregulācija un paškritika neviendabīgās žurnālistu kopienas iekšienē tomēr šķiet vēlama. Darbība politiskā paralēlisma apstākļos var veicināt profesionālās lomas izpratnes relativitāti vai zaudēšanu, žurnālistam strādājot par sabiedrisko attiecību vai reklāmas speciālistu (ražojot reklāmas intervijas), kas apkalpo kādas politiskās partijas intereses. Par abu lauku ciešo mijiedarbību liecina arī žurnālista lomas maiņa, kļūstot (vai mēģinot kļūt) par politiķi, abu lomu vienlaicīga pildīšana vai politiķu atgriešanās žurnālistikā. Iepriekšējās nodaļās aplūkota dienas laikrakstu žurnālistu habitus struktūra – sociālās, organizācijas un profesionālās identitātes. Tās parādās tik dažādas un pretrunīgas, ka nav pārsteigums, ja šo identitāšu nesēji rada tekstus, kas atražo un uztur Latvijas informatīvās telpas sašķeltību. Tā kā Latvijas publiskajā telpā un mediju pētniecībā tiek lietots divu informatīvo telpu koncepts un profesionālajā vidē nereti uzsvērtas atšķirības latviešu un krievu žurnālistikā, šis jautājums tiek aplūkots atsevišķā nodaļā. Tas tiek darīts vēl jo vairāk tāpēc, ka vienas vai otras valodas laikrakstu var pētīt gan kā organizācijas identitātes elementu, gan kā profesionālās identitātes sastāvdaļu ar atšķirīgām/kopīgām normām, vērtībām un praksēm, kas jau aplūkots iepriekš. 107
108 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ DIVAS INFORMATĪVĀS TELPAS VAI DIVAS ŽURNĀLISTIKAS KULTŪRAS: ŽURNĀLISTU REFLEKSIJAS Divas informatīvās telpas eksistēja jau padomju laikā. No vienas puses, sadalījums bija vairāk lingvistisks, jo pamatsaturs, politiskās nostādnes, obligātā informācija visiem medijiem bija vienāda. Atšķirīgi, iespējams, tika dekodēts saturs, krievu auditorijai vairāk pieņemot oficiālo nostāju, latviešu auditorijai - lasot starp rindām un iekšēji pretojoties vai virspusēji pievienojoties oficiālajam diskursam. Atšķirīga bija arī kultūras informācija. Atmodas gados pavērusies brīvība ļāva abu valodu laikrakstiem piedāvāt jaunas, nebijušas tēmas vai atklāt noklusēto informāciju par pagātni. Pēc neatkarības atgūšanas abu valodu prese saturiski sāka iet dažādos virzienos. Ja agrāk pamatā nebija nepieciešamība lasīt otras valodas izdevumu, lai noskaidrotu „visu patiesību”, tad sistēmas transformācijas maiņas sāpīgo un svarīgo procesu laikā būtu bijis vērtīgi visu līmeņu un veidu mediju patērētājiem gūt priekšstatu par to, kas notiek otras valodas mediju vidē un tās patērētāju domāšanā. TNS veiktie auditoriju aptauju dati, kā arī demokrātijas un integrācijas auditu projektu ietvaros veiktie SKDS mērījumi liecina, ka latviešu presi galvenokārt lasa latvieši, krievu presi – krievi un krievu valodu lietojošie cittautieši. Latviešu auditorijas īpatsvars krievu medijos ilgstoši ir bijis lielāks nekā otrādi – latviešu izdevumiem krievu patērētāji. Tas galvenokārt attiecas uz TV, bet lielā mērā arī uz presi. Krievu lasītāju īpatsvars latviešu preses izdevumiem (izņemot dažus žurnālus, kuriem nav ekvivalenta krievu valodā) ir samērā niecīgs, izņemot Dienu - un nelielu periodu pirms izglītības reformas 2003. gadā. Pēc reformas krievu lasītāju īpatsvars latviešu presē atkal saruka. Abu informatīvo telpu produktus regulāri patērē galvenokārt speciālisti, eksperti, bet sabiedrība kopumā priekšstatu par otras valodas presi gūst vien no lakoniskiem preses apskatiem TV un radio ziņu raidījumos, gan arī no citiem informācijas kanāliem. Abu valodu lietotāji parādījušies interneta portāliem, sevišķi komentāru daļai. Politiķi, mediju eksperti, sabiedrības pārstāvji socioloģiskās intervijās un aptaujās, kā arī mediju satura analīzes vairāku gadu garumā apliecinājušas divu informatīvo telpu eksistenci Latvijā. Ko par šiem jautājumiem saka paši preses žurnālisti, kuri, iespējams, ir aktīvākie šo atšķirīgo diskursu veidotāji? Gan aptauja, gan žurnālistu intervijas parādījušas, ka mediju profesionāļi līdzīgi kā to auditorijas paši galvenokārt patērē savas dzimtās valodas medijus. Žurnālisti ikdienas darbu steigā ne pārāk bieži saskaras ar otras valodas laikrakstu tekstiem, vienīgi vadība vai politikas redaktori pāršķirsta virsrakstus, lai noskaidrotu citu laikrakstu dienas kārtību. Iepazīšanās ar otras valodas mediju saturu notiek vien fragmentāri, publicējot latviešu vai krievu preses apskatus tajos laikrakstos, kuros vēstures, izglītības, integrācijas, attiecību ar Krieviju jautājumi ir svarīgi un kuri lielā mērā balstās viens uz otra kritiku un savstarpējām reakcijām (VS – LA). Latviešu un krievu žurnālisti saskaras kā informācijas vācēji dažādu norišu laikā Saeimā, konferencēs, sapulcēs. Šo saskarsmi 2006. gada intervijās žurnālisti vērtējuši kā koleģiālu, pat izpalīdzīgu. Tātad interpersonālās saskarsmes līmenī problēmu nav. Vērtējot kolēģu profesionalitāti, tomēr nereti intervijās tika izteikts izbrīns, kā par vienu un to pašu notikumu, kurā piedalījušies abu valodu laikrakstu pārstāvji, var tik atšķirīgi uzrakstīt. Te latviešu žurnālisti pārmet krievu kolēģiem vienpusēju, fragmentāru reportēšanu – kontaktēšanos tikai ar „savējiem” politiķiem par kādu lēmumu rāmējumiem, kā arī nekontaktēšanos vispār – rakstot par norisi, kurā rakstītājs nav bijis klāt. Lūk, fragments no LA žurnālistes teiktā par krievu kolēģiem Saeimas darba reportēšanā. Tajā kritizēta VS vadošā politikas komentētāja prakse pilnībā paļauties vienas partijas politiķu diktē-
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60: 56 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 109: 106 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?