17.01.2013 Views

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

122<br />

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />

pamest pašu laikrakstu), tāpēc žurnālisti to nav intervijās izcēluši kā īpaši svarīgu tēmu, vien<br />

atzīmējot, ka strādāt laikraksta drukātajā versijā joprojām ir prestižāk nekā portālam.<br />

Intervētie žurnālisti par galveno profesionālo vērtību uzskata precizitāti, faktualitāti. Arī<br />

vairāku avotu minēšana, sabalansētība tiek atzīta par svarīgu. Viedokļi par neitralitāti un objektivitāti<br />

dalās – daži to uzskata par svarīgu profesionalitātes komponentu, citi – par nevēlamu un<br />

neinteresantu žurnālistikā.<br />

Vairākums žurnālistu atzinuši, ka viņu individuālā autonomija ir lielāka nekā mediju organizācijas<br />

neatkarība no īpašnieka. Sastopams arī neatkarības iespējamības pilnīgs noliegums,<br />

kā arī uzskats, ka žurnālistika ir tāda produkta ražošana, kas pilnībā atbilst īpašnieka prasībām,<br />

nevis kādiem sociāli atbildīgiem, sabiedrību pārstāvošiem mērķiem.<br />

Intervēto žurnālistu lomu izpratne variē ļoti plašā spektrā: diskursos sastopams gan neitrāls<br />

atspoguļotājs (to formulē daži ziņu žurnālisti), gan sabiedrības diskusiju raisītājs, gan izklaidētājs<br />

(populārās preses pārstāvis), gan sargsuns, gan kopienas un savas auditorijas interešu paudējs,<br />

gan politisks aģitators un cīnītājs par krievu tiesībām, gan politiski angažēts žurnālists, gan informācijas<br />

piegādātājs sabiedrībai, kura pati lemj, gan konteksta devējs, politikas eksperts, gan<br />

varas izaicinātājs.<br />

Žurnālistu organizācijas un ētikas kodeksu pašregulējošo lomu žurnālisti vērtē atšķirīgi. To<br />

izdevumu pārstāvji, kuru īpašnieku tiešā ietekme uz saturu publiskajā telpā tiek atzīta par faktu,<br />

pārsvarā runā par individuālās morāles, vispārcilvēcisko normu svarīgumu, uzskatot, ka nekādi<br />

profesionāli kodeksi nav nepieciešami, vai baidoties, ka tādi var tikt izmantoti žurnālistu kritikā.<br />

Vairākums pārējo žurnālistu domā, ka kodekss ir vajadzīgs vai vēlams, tomēr daži uzsver, ka<br />

tāds patlaban nav iespējams, jo žurnālistu kopiena ir pārāk neviendabīga, visi ir konkurenti, kas<br />

ar visiem iespējamiem paņēmieniem cīnās par izdzīvošanu. Citi uzsver, ka pašreizējā posmā,<br />

kad sākusies „krievu atmoda”, ētikas kritērijus nav iespējams izmantot, žurnālistu profesionālo<br />

ētiku varēs ievērot tad, kad šī cīņa būs izcīnīta.<br />

Atšķirīgā attieksme pret profesionālajām vērtībām, normām, lomām un žurnālistu statusu<br />

parādās arī žurnālistu praktiskajā darbībā. Žurnālistu organizācijas ir mazskaitlīgas, vāji attīstītas<br />

ētikas kodeksu ievērošanu uzraugošas pašregulācijas institūcijas, žurnālisti pirmsvēlēšanu<br />

periodos nereti darbojas kā partiju reklamētāji un sabiedrisko attiecību speciālisti, paši kandidē<br />

vēlēšanās, brīvi klejojot no žurnālistikas uz politikas lauku vai eksistējot abos vienlaicīgi.<br />

Kā redzams, profesionālo identitāšu vājums, neskaidrība, profesionālo vērtību pakļaušana<br />

mediju organizācijas prasībām, politiskajām interesēm, kas saistītas ar izpratni par nacionālas<br />

valsts interesēm, veicina un „atražo” divu informatīvo telpu nošķirtību.<br />

Identitātes mijiedarbībā<br />

Ja 1998. gada aptaujā bija skaidra korelācija starp respondenta valodas prasmi un žurnālistu<br />

politiskajām simpātijām, lojalitāti, profesionālajām vērtībām, tad 2006. gadā šāda atbilstība vairs<br />

nav tik skaidri izteikta, bet 2010. gada intervijas vēl uzskatāmāk apstiprina, ka perfekta valodas<br />

zināšana nemazina atšķirības attieksmē pret valsti, reālo valodas lietojumu, vēsturi, politiskajām<br />

partijām un profesionālajām normām.<br />

Intervēto žurnālistu profesionālās identitātes, atklājoties tik daudzveidīgas, neparedzamas un<br />

neskaidras, liedz tās iedalīt kādās teorētiskās, realitāti vienkāršojošās grupās, piemēram, modernos,<br />

Rietumu vērtību apguvušos un padomju tradīciju ievērojošos 1 . Tādēļ piedāvāju nevis<br />

klasifikāciju ar skaidri nodalītām robežām, pat ne tipus, tipoloģijas, bet variantus:<br />

� autoritatīvs, analītisks profesionālis, atbildīgs, paliek savā vietā un strādā arī neskaidros<br />

vai mainītos apstākļos, jo prot sabalansēti eksistēt ārējā spiediena apstākļos, rūpējas par<br />

sava izdevuma seju un prestižu;

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!