ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
52<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
Kā redzams, valodas lietojums nekorelē ar ideoloģiju, profesionāliem vai politiskiem uzskatiem,<br />
respondenta vecums gan. Tāpēc apstiprinās tēze, kas parādījusies arī publiskajā telpā – tikai<br />
valodas prasme un pilsonība nav tieši saistāma ar pieķeršanos zemei un valstij, bet noteicošie ir<br />
politiskie uzskati, ģeopolitiskā orientācija, padomju mantojums vai identificēšanās ar impērisko<br />
identitāti.<br />
Nākotnes novērtējums. Optimisms nākotnes novērtējumā žurnālistu diskursā saistās ar paaudžu<br />
maiņu, kad nesaskaņas vēstures jautājumu atšķirīga traktējuma dēļ, viņuprāt, kļūs nebūtiskas,<br />
kā arī ar kopīga „svešā” konstruēšanu, kas tuvinās latviešus un krievus Latvijā:<br />
„.. būs citi izaicinājumi, būs imigrantu pieplūdums, diemžēl, līdz ar to parādīsies<br />
jaunas problēmas. Latvieši un krievi redzēs, ka mēs esam viens otram tuvāki nekā<br />
iebraucēji. Notiek paaudžu maiņa. Kam nav valodas problēmas, nav vēstures astes<br />
.. Nevar teikt, ka visi latvieši ir rietumnieki, bet krievi – padomju cilvēki. Visi vairāk<br />
vai mazāk dzīvojām Padomju Savienībā. Nevar tā viens otram pārmest, ka vieni –<br />
sliktie okupanti, kolaboranti, bet visi pārējie – baltie.” (6VSV3)<br />
Cits žurnālists paredz aktīvu rīcību un konfliktus, ja latvieši nepiekāpsies krievu prasībām<br />
(2006. gada intervija):<br />
„Ir runa par to, lai šī valsts beidzot iegūtu kādu stabilitāti... Lai šajā valstī<br />
cilvēki sāk vienkārši savā starpā runāt... Kāda tad ir izvēle? Vai nu tie krievi izies<br />
uz ielas un savu tik un tā dabūs, vai mēs ar viņiem runāsim normāli un risināsim<br />
problēmas.” (6ČV3)<br />
Žurnālistu diskursos neparādās izvirzīto un aprakstīto problēmu iespējamo risinājumu rāmējums.<br />
Par notiekošo tiek vainoti politiķi, tikai pa retam interviju diskursos ieskanas atziņa,<br />
ka procesi notiek visā sabiedrībā un ka arī mediji, kuri tik cītīgi „seko” politiķiem, ir atbildīgi<br />
par naidīgajiem diskursiem un atsvešinātību, jo viņi definē, identificē parādības un konstruē<br />
identitātes. Jaunākās paaudzes teiktajā vairāk redzama „cita” izpratne, turpretī vecākās paaudzes<br />
atbildēs vairāk sastopamas pretenzijas un kritika, otras puses vainošana, ignorējot jebkādu savu<br />
atbildību.<br />
Jāatzīst, ka tēze par paaudžu atšķirībām un problēmu pazušanu līdz ar paaudžu nomaiņu nav<br />
īstenojusies, vismaz laika posmā no interviju sākuma līdz 2012. gadam: notikumi pie Uzvaras<br />
pieminekļa ar aktīvu jauniešu iesaistīšanos SC pasākumos un oranži melno lentīšu demonstrēšana,<br />
kā arī jaunās paaudzes aktivitātes VL atbalstam liecina, ka pretstāvošās identitātes tiek no<br />
jauna konstruētas un atražotas, un divdesmit gadu laikā abu „pušu” aizvainojumu brūcēm netiek<br />
ļauts sadzīt.<br />
Secinājumi<br />
Salīdzinot dienas laikrakstu žurnālistus laika perspektīvā, jāsecina, ka laikrakstu politiku noteicošās<br />
figūras mainījušās samērā maz, bet pēcinterviju laikā parādījusies tendence mediju telpā<br />
atgriezties tipiskiem padomju laikā strādājušiem žurnālistu un politiķu paaudzes pārstāvjiem,<br />
palielinājies arī vīriešu īpatsvars atbildīgos amatos. Žurnālistu izteikumi abos interviju periodos<br />
apstiprina jau aptaujā gūto secinājumu, ka dienas laikrakstu žurnālisti ir ļoti heterogena grupa,<br />
ko raksturo atšķirīga pašidentifikācija un atšķirīgi diskursi par tādiem identitātes elementiem kā<br />
valoda, vēstures izpratne, kultūra.