ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ noveda pie tā, ka izzuda buferis, ko iepriekš starp redakciju un patieso īpašnieku tomēr radīja sarežģītā īpašnieku struktūra. Tad, kad Lemberga menedžere ienāca redakcijā (viņa te bija bijusi, bet viņai nebija tādu pilnvaru), tad spiediens kļuva vienkārši nepanesams. Tā bija iejaukšanās rakstu tapšanā. Tu raksti un redzi, ka nākamajā dienā tur ir sarakstīts klāt, dzēsts nost. .. tad es sapratu, ka .. reālo profesionāļu vidē un politiskajā vidē šajā brīdī reputācija bija sen jau sagrauta.” (NBs) Tālāk intervijā izteikts apsvērums, ka tieši necaurspīdīgās darbības, mainoties Dienas īpašniekiem un radot aizdomas, ka darījumā iesaistīts A.Lembergs, ietekmējušas atmosfēru pašā Neatkarīgajā, liekot vēl vairāk pakļauties reālajam spiedienam vai baiļu radītai pašcenzūrai, uzsverot „nervozitāti augstākajā menedžmentā”, kādēļ arī sākusies „ārkārtīga trīcēšana un drebēšana par savām vietām, par to, ka jāizpatīk saimniekam vēl vairāk”. (NBs) NRA žurnālisti intervijās uzsver, ka īpašnieks, galvenais redaktors kā darba devējs, žurnālista algotājs, var izvirzīt savas prasības un darbinieka pienākums ir tās pildīt. Ja tas nav iespējams – jāiet prom. Tādējādi diskursā tiek uzsvērta korporatīvā lojalitāte un īpašnieka iespējamā ietekme uz laikraksta saturu. Kolēģi no Dienas savukārt lielā vienprātībā atklāj pilnīgo NRA atkarību no tās īpašnieka, neuzskatot par analīzes vērtu šī laikraksta žurnālistu neatkarības iespēju, par LA izsakoties nedaudz labvēlīgāk. Savukārt žurnālists ar pieredzi abos izdevumos salīdzina Dienas un NRA attiecības ar īpašniekiem, uzsverot, ka organizācijas rutīnas un redakcionālā politika, iespējams, ietekmējusi žurnālistus daudz spēcīgāk nekā Neatkarīgās nedefinētā, brīvā laikraksta vadīšanas prakse: „[Neatkarīga] Salīdzinot ar ko? Es varu salīdzināt ar Dienu. Mums īpašnieka ietekme varbūt ir mazāka nekā laikrakstam Diena. Dažādi īpašnieki regulē dažādas jomas. Daudzās radošās izpausmēs radošā brīvība mums ir lielāka, nekā strādājot Bonnier grupā. Ir mazāk regulēto jomu, kas no īpašnieka puses tiek ierāmēta. Iepriekšējā sistēmā, kur es nostrādāju 12 gadus, rāmis ir skarbāks. [Mūsu] Avīze atspoguļo visus viedokļus. Tiek kritizēts Repše, bet tad, kad viņš ir ar mieru runāt, viņam tiek atvēlēta viena lapa. .. Avīzei nevajadzētu aprakstīt strīdus starp īpašniekiem. Avīze nav arbitrs, kas to aprakstīs. Tas nav viņas uzdevums. Diena nerakstīs par Bonnier melnajām avīm. Neatkarīgā rakstīs par Bonnier. Tā ir preses brīvības realizācija.” (6NV5) LA galvenā redaktore, atzīstot zināmu atkarību no īpašnieka, uzsver laikraksta lielāku brīvību salīdzinājumā ar NRA. Savukārt cita LA žurnāliste dod priekšroku Latvijas īpašniekam, sakot, ka vietējais īpašnieks labāk pārzina Latvijas problēmas. Nākamajā intervijas fragmentā arī redzams, ka žurnāliste uzsver iespēju kritizēt Krievijas politiku, kaut arī ar to saistīts īpašnieka bizness, un šādu iespēju nodrošina laikraksta finansiālā neatkarība – peļņa. Vietējais īpašnieks arī organizācijas identitātē ienes nacionālo problemātiku: „...Jūs zināt, kam mēs piederam, un tie cilvēki ir ļoti labās attiecībās ar Krieviju, par ko mēs varbūt par daudz negatīvi spriežam. Tur jau tā lieta, ka uz mums, žurnālistiem, ir ietekme no īpašniekiem, taču es nejūtu to, tāpēc ka mēs esam peļņu nesošs izdevums. Kamēr mēs nesīsim peļņu, tikmēr mums nebūs žurnālistu killeru, kā tas ir Neatkarīgajā Rīta Avīzē, kur nav peļņas un kur ir killeri. Viņi vienkārši pasūta materiālus, tas ir ļoti labi redzams no tiem rakstiem.”(6LAS2) 67
68 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Latviešu žurnālistu interviju tekstos diezgan bieži pieminēta iespējamā krievu laikrakstu atkarība arī no ārvalstu, Krievijas finansējuma, kas, pēc intervēto domām, izpaudies labā žurnālistu nodrošinājumā ar tehniku, algām, tai pašā laikā uzturot zemu pirkšanas cenu laikraksta patērētājiem. Tiek uzsvērta arī doma, ka Latvijas nelielais preses tirgus nav šķērslis praktizēt neatkarīgu žurnālistiku: „Tā ir aizbildināšanās, ka preses tirgus ir mazs. Pietiekami liels, ja grib būt neatkarīgs un grib pastāvēt. Diena ir bijusi pelnoša visus 16 gadus, izņemot Bankas Baltija krīzes laikā. 8 – 10%. Tas ir veids, kā redakciju vadība attaisno korupciju. Atkarīga prese ir korupcijas balsts, kļūst par tās daļu, bet tai vajadzētu cīnīties pret to.” (6DS1) VS un Čas žurnālisti intervijās galvenokārt pauduši pārliecību, ka ir neatkarīgi no izdevēja, īpašnieka. VS žurnālists uzsver, ka šī neatkarība izriet no abu krievu laikrakstu īpašnieku biznesa saistības ar žurnālistiku, nevis ekonomikas un politiķu aprindām (vairs neatbilst patiesībai): „Mūsu īpašnieks – parasts cilvēks, kas sāka kā tipogrāfijas darbinieks, tad viņš tirgoja avīzi, nodibināja savu uzņēmumu, tad bija iknedēļas avīze, viņš auga, auga, viņš nav saistīts ar kādu grupējumu. Mums ir īpašnieki: Fenster – Kozlovs, Latvijas pilsonis, iedzīvotājs. Petitam – Šeiņins, bijušais žurnālists no SM, pēc tam viņš nodibināja reklāmas avīzi, un tas bija lielākais kapitāls. Viņš nepieder ne pie Ventspils, ne pie Šķēles, ne pie zviedru grupējuma.” (6VSV3) VS žurnālists arī izsaka domu, ka redakcijas darbinieki nereti ir radikālāki viedokļu paudēji nekā laikraksta izdevējs. Tiek pausts viedoklis, ka īpašnieka un redakcijas žurnālistu uzskati var atšķirties. Te redzams arī, ka organizācijas politika saistīta ar ideju pielietot sankcijas pret žurnālistu tikai gadījumā, ja pārkāpts likums un laikrakstam tiesāšanās dēļ jācieš zaudējumi; ētiskie kritēriji nav minēti. Fragmentā parādās arī fakts, ka pats izdevējs cieši saistīts ar žurnālistu ikdienas darbu: „Īpašnieks ir uzņēmējs. Varbūt viņš skatās uz dažām lietām, arī uz politiku citdāk. Es zinu, ka viņš ir daudz mērenāks nekā daži mūsu žurnālisti. Viņš izsaka savu viedokli, ka varbūt nevajag tik asi, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Reizēm strīdos ar redakcijas vadību par kādu komentāru viņš pasaka, ka [kaut kas tekstā] ir par asu vai tas neatbilst Latvijas interesēm. Viņš ir mērenāks nekā viens otrs žurnālists. Viņš izsaka savu viedokli, bet ne tā, lai sodītu cilvēku kā īpašnieks, bet kā cilvēks un kā lasītājs, un mēs to respektējam. Tas nenozīmē, ka cilvēks, kas uzraksta tādu komentāru, kas nesaskan ar Kozlova viedokli, nedabūs honorāru vai viņu atbrīvos no darba. Protams, ja ir kaut kāds raksts un tam seko tiesas process, ja izrādās, ka mums nebija taisnība, viņš [žurnālists] nevar pierādīt vārdus, viņam nav dokumentu. Tad, protams, ir nepatikšanas, īpašnieks nav priecīgs, ka mēs zaudējam šo tiesas procesu.” (6VSV3) Korporatīvo lojalitāti uzsver arī Čas žurnālists, kaut apliecināja, ka laikrakstu izmanto tikai kā platformu politiskai cīņai. Tātad ir skaidrs: ja laikraksta izvēle šādas cīņas iespēju nodrošinājusi, nekāds īpašnieka spiediens nav izjūtams, jo abu mērķi sakrīt. Līdzīgi arī VS redakcijā visi intervētie uzsver savu neatkarību no īpašnieka. Tomēr galvenais redaktors intervijas laikā minēja, ka, pieņemot žurnālistu rakstus, daudzus atrāda arī īpašniekam. Kopumā krievu laikrakstu žur-
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20: 16 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 69: 66 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 121 and 122:
118 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?