ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ un draudus, kas organizāciju kultūru ietekmē no ārējās vides (likumi, normas, rituāli, prakses paraugi, jauno darbinieku ienākšana) (Keyton, 45). Mediju organizācijas rutīnas, īpašnieka spiediens vai deklarētās vērtības var nonākt pretrunā gan ar žurnālista sociālo identitāti, gan viņa izpratni par saviem pienākumiem pret auditoriju. Šī lojalitāte pret pilsoņiem nozīmē, ka visam, kas tiek publicēts, vajadzētu būt ticamam, bez slēptas ieinteresētības un tendenciozitātes. Tas ir svarīgi, jo pilsoņi uzticas ziņu organizācijām, kas savukārt ir avots mediju organizācijas uzticamībai. Tāpēc žurnālisti nav līdzīgi citu kompāniju darbiniekiem vai citu produktu ražotājiem, jo viņiem ir sociāls pienākums, kas brīžiem var gūt pārsvaru pār darba devēja īslaicīgām interesēm un (par spīti tām) var būt viņa finansiālo panākumu avots. Dienas laikrakstu žurnālistu gadījumā svarīgi ir noskaidrot, cik lielā mērā žurnālisti sevi identificē ar piederību konkrētam zīmolam – savam izdevumam, apzinoties tā lomu, redakcionālo politiku un vietu sistēmā vai tirgū, vai arī ar profesiju kopumā, saprast, kā konkrētais žurnālista statuss, kas saistīts ar darba uzdevumiem (reportēt, analizēt, komentēt, vadīt), ietekmē profesionālo identitāti un kā šie elementi saistīti ar iepriekšējo žurnālista darba pieredzi citās mediju organizācijās. 1 Piem., D.Kelners (D.Kellner) – „mediju kultūra”, N.Kirillova – „mediakultura”, S.Alans (S.Allan) – „news culture”. 2 Skat.: Bourdieu, P. (1984). Distinction: a social critique of the judgement of taste. Cambridge, MA: Harvard University Press; Benson, R., Neveu, E. (eds.) (2005). Bourdieu and the journalistic field. Cambridge: Polity Press. 21
22 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ ŽURNĀLISTU PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES Kā pēdējais svarīgais habitus elements aplūkojama profesionālā identitāte, kas vieno profesijā strādājošos, kam ir vairāk vai mazāk vienota pieredze, kopīga izpratne par savu darbu, ko veido gan socializācija darba vietā, gan izglītība, gan darbību regulējoši rakstīti vai nerakstīti noteikumi. Profesionālās identitātes sastāvdaļas ir profesionālās vērtības, normas un ideāli, profesionālās lomas un profesionālās prakses. Profesionālās žurnālistikas kultūru var dekonstruēt ideoloģijas terminos. Žurnālistu profesionālās ideoloģijas ir saistītas ar žurnālistikas epistemoloģiju, ētiku un funkcijām sabiedrībā. Terminam „profesionālā ideoloģija” kā sinonīmus izmanto arī terminus „žurnālistiskā ideoloģija” un „profesionālās vērtības”. Pētnieki min piecu vērtību grupas: kalpošana sabiedrībai („public service” ideāls), objektivitāte, autonomija, aktualitāte, ētika 1 . Tā kā dienas laikrakstu žurnālistiem ātrums un aktualitāte ir pašsaprotami darba kritēriji (un interneta laikmetā operativitāte pat zināmā mērā zaudē savu lomu), šīs vērtības netiks atsevišķi aplūkotas. Profesionālās vērtības un normas D. Makveils uzskatāmi parādījis, kā sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņas ietekmē žurnālistikas prakses būtību, žurnālistu identitātes un lomas. Šeit minētais termins „publiska nodarbošanās” (public occupation) izmantots plašāk nekā tradicionāli lietotais un analizētais termins „profesija”. Sociālā normatīvā teorija ar tās galvenajiem variantiem (liberālā teorija, publiskās intereses teorija, komunitārisms, attīstības žurnālistika) piedēvē žurnālistiem noteiktas ideālās lomas. Kritiskā sociālā teorija identificē žurnālistu kā varas kalpu un sociālās kārtības atbalstītāju. Profesija tiek izmantota kā koncepts, ar kuru salīdzināt žurnālistiku kā nodarbošanos, tās attīstību profesionalizācijas virzienā, kas ietekmē žurnālistikas statusu sabiedrībā. Makveils uzsver, ka tas var atrisināt konfliktus, ar kuriem sastopas žurnālisti, izcīnot tiesības brīvi reportēt apstākļos, kad tos kontrolē īpašnieki, menedžments, valsts varas spiediens un citas intereses (McQuail, 2008, 52). Var piekrist autora secinājumam, ka žurnālistika pilnībā neatbilst vispārpieņemtajiem kritērijiem, kas raksturo profesiju. Tas tiek uzskatāmi argumentēts: zemāka atskaitīšanās/atbildības pakāpe; neitralitātes un sabalansētības ievērošanas nekonsekvence; brīvības pakāpe, kas nepieciešama, lai pildītu lomu kalpot sabiedrībai, nav vienmēr savienojama ar institucionālajiem ierobežojumiem, kas saistās ar profesionālismu; klienta (auditorijas) interešu nesakritība ar sabiedrības interesēm kopumā, kas var būt īpaši aktuāli Latvijas gadījumā (McQuail, 2008, 55). Aplūkojot komunikatoru kā indivīdu, dažādās ietekmes un spiedieni konkretizējas, tos var nosacīti iedalīt ārējos – ārpus mediju organizācijas esošos (jau minētie), pašas mediju organizācijas ietekmes – redaktors, medija menedžments, medija rutīnas, kā arī žurnālista personības faktorus, kas arī ietekmē to, kādus tekstus viņš/viņa producē un kas savukārt var ietekmēt vidi, kurā viņš strādā, un attiecības ar pārējiem mijiedarbības elementiem (redakcijas darbiniekiem, avotiem, auditorijām, politiķiem). Tādējādi, analizējot žurnālistikas un sabiedrības attiecības, Makveils piedāvā divas nodarbošanās versijas: viena, kas žurnālistiku aplūko „no ārpuses” un kas ir teorijā balstīta, atbilstīga sociāli normatīvam skatījumam; otra – iekšpuses skats, kas balstīts empīriskos datos, kuri radušies no žurnālistu paškoncepcijām un nosaucama par „žurnālistikas darba teoriju” (McQuail, 2008, 57). To kā profesionālu ideoloģiju apraksta daži pētnieki (piemēram, Deuze, Carpentier), tā iemieso sevī galvenos spēles un praktiskās darbības noteikumus, un, iespējams, tā ir tuvāka
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6: 2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 13 and 14: 10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 23: 20 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 75 and 76:
72 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?