ilze-sulmane-neatrastas-identitates

36
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
”KAS ES ESMU?” SOCIĀLĀS IDENTITĀTES ŽURNĀLISTU
INTERVIJU DISKURSOS
2010. gadā tika veiktas atkārtotas intervijas ar tiem pašiem 2006. gada respondentiem, lai
fiksētu pārmaiņas žurnālistikā, kas nu jau saistītas ar interneta tehnoloģiju attīstību, ekonomiskās
krīzes un politiskā konteksta ietekmi. Mēģināts arī noskaidrot, kā īpašnieku maiņa dienas
laikrakstos ietekmē žurnālistu prakses un žurnālistu rīcības stratēģijas (palikšana/aiziešana).
Pētījuma objekts tika sašaurināts: ja 1998. gada aptauja aptvēra visos medijos strādājošos
un otrreizējā analīze – dienas laikrakstu visus aptaujātos žurnālistus, tad interviju periodā respondenti
bija dienas laikrakstu vadība, galvenie sabiedriski politisko jautājumu komentētāji un
sabiedriski politisko ziņu veidotāji. Šāda izvēle – uzsvars uz politiskās žurnālistikas galvenajiem
spēlētājiem, redakcionālās politikas noteicējiem, viedokļu paudējiem un žurnālistiem – izpildītājiem
dod iespēju noskaidrot to žurnālistu un mediju vadītāju profesionālās identitātes, kuri
nosaka dienas laikrakstu sabiedriski politisko ievirzi un profesionalitātes raksturlielumus.
Respondentu atlases procesā tika kombinēti jau a priori izvirzītie atlases principi (amats
redakcijā, dzimumu un vecumu pārstāvniecība) ar interviju gaitā izvēlētiem intervējamiem un
redakcijas ieteiktajiem laikraksta tēla veidotājiem žurnālistiem. 2006. gadā kopumā no katras
redakcijas tika intervēti 5-7 žurnālisti, iegūstot 33 interviju materiālus.
2010. gadā tika intervēti 24 žurnālisti. Atkārtoti intervēti žurnālisti, ja tie bija palikuši savā
amatā. Ja žurnālisti darbu bija atstājuši, tad viņu vietā tika intervēti jaunie darbinieki. Dienā
intervēti divi galvenie redaktori (jo interviju laikā tie mainījās sakarā ar īpašnieku maiņu).
Orientējošais jautājumu saraksts un dati par respondentiem atrodami 1. un 3. pielikumā. Interviju
laiks – 2006. gada aprīlis-jūnijs, 2010. gada maijs-oktobris. Intervijas ierakstu papildināja
intervijas protokols (jeb uzskaites anketa), lai fiksētu žurnālista iepriekšējās darba vietas, izglītību,
darba stāžu, arī attieksmi pret žurnālista neitralitāti, neatkarību un profesionālo identitāti
(skat. 2.pielikumu).
Interviju papildināja novērojums - kāda tipa redakcijā žurnālisti strādā (atvērtā vai tradicionālā),
kādas (formālas vai neformālas) ir attiecības starp darbiniekiem, cik viegli/grūti piekļūt
darbiniekiem, vadībai, novērtēta attieksme pret intervētāju, kā arī valodas lietojuma prakse –
valodas izvēle, pāriešana no vienas valodas uz otru, zināšanas/nezināšanas pamatojums.
Žurnālistu raksturojumi
Vieta medija organizācijā. Laikrakstā Diena redaktori mainījās vairākkārt – sākumā saistībā
ar S.Ēlertes aiziešanu, pēc tam – īpašnieku maiņas dēļ. Galvenie redaktori starp abām interviju
sērijām bija mainījušies Dienā, NRA, Телеграф (Telegraf-ā), Час (Čas); iepriekšējie galvenie
redaktori palikuši laikrakstā Latvijas Avīze (LA), Вести Сегодня (Vesti Segodnja - VS). Čas
galvenā redaktore (2006.g.) laikrakstā strādā joprojām, bet citā statusā, savukārt Telegraf galvenā
redaktore laikrakstu atstājusi. Pārmaiņas vadībā tomēr galvenokārt notikušas laikrakstu iekšienē
- rotējot vadošajiem žurnālistiem, nevis piesaistot pilnīgi jaunus cilvēkus.
2006. gadā gan LA valdē, gan laikrakstu Telegraf, Čas, VS vadībā strādāja cilvēki, kuru identitātes,
kā arī profesionālās pieredzes veidojās galvenokārt padomju laikā, toties viņu padotie
nereti bija mūsdienīgu izglītību guvuši žurnālisti, kuriem savukārt trūkst izpratnes par padomju
laika politisko situāciju un atšķirīgo vēstures un citu jautājumu izpratnes veidoto aizvainojumu
un aizspriedumu dziļumu.
Pārmaiņas visās redakcijās skārušas arī vidējo vadības, kā arī korespondentu līmeni. Šīs pārmaiņas
ir dažādas – viens 2006. gada intervētais žurnālists miris (L.Fedosejevs), citi aizgājuši