ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ to, cik šāds monoloģisks, konfrontējošs stils un esošo, pierasto diskursu „atražošana” ir auglīga. Nākotnes perspektīvu rāmējums, kādas redakcionālās politikas pārmaiņu iezīmes intervijās neparādās. Protams, apzinos, ka redakcionālās politikas plānus intervētie laikrakstu vadības pārstāvji varēja neatklāt, taču arī netiešā veidā tos samērā apjomīgo sarunu gaitā nevarēja pat nojaust. Atbildes liecina par ļoti atšķirīgiem nākotnes redzējumiem: „Ja man jāatbild uz jautājumu, kā šīs divas telpas savienot vienā, tad nezinu. Tā ir katra cilvēka brīva griba. Ko viņš izvēlas? Vai viņš izvēlas cienīt valsti, kurā atrodas, vai izvēlas uzspļaut un parādīt, ka ir visvarens un jūs te kaut kādi mazie melnie. Katra cilvēka līmenis tas ir. Integrēt? Ko krievi grib? Viņi taču ir pateikuši – pilsonību visiem, piedalīties pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem.” (LAs2) Tiek izteiktas bažas par cerību nepiepildīšanos, ka, aizejot vecajai paaudzei, kura no abām pusēm uzkrājusi pagātnes aizvainojumus, jaunie dzīvos saskaņā: „Kopš [izglītības] reforma beidzās, .. bija kaut kāds pieklusums, dažiem politiķiem liekas, ka viss kārtībā, bet, no otras puses, tas ir aizgājis pašplūsmā, un tomēr divkopienu valsts - tās grupas, kopienas ir palikušas. Katra dzīvo savā sulā, un tāda īsta integrācija nav notikusi. It īpaši, ja paskatās, kas notiek 9. maijā, vairs jau nav tā, ka iet mūžīgie veterāni, bet, paskatieties, cik daudz ir jauniešu, kas neidentificējas ar [Latvijas] valsti, bet ar Krieviju, tā viņiem ir kaut kāds elks, un jāsecina, ka nav Latvijas valsts panākusi, ka šie cilvēki būtu iekļāvušies un atzītu šo valsti par savu.”(LAs2) Kā cēloņus šai situācijai visbiežāk žurnālisti min politiķu rīcību, taču runā arī par sabiedrību, kas šādu politiku un diskursus atbalsta: „ Sabiedrība kopumā, nevar jau tādu vienu vainīgo atrast. Valsts politika, droši vien mediji arī, katrs dzīvo savā [pasaulē]. Droši vien vairāk rādām, kas notiek tajā .. [savā]. Iespējams, pareizi būtu bijis, ja Latvijas valsti atbalstošie, cienošie, vai kā mēs sakām, mērenie krievi, [tiktu] pie varas. Lai viņiem nebūtu tādas izjūtas, ka neesam valdībā, esam ekonomiskie valdnieki ar privātfirmām, bet valsts varā neesam. Varbūt, ka tas mainīsies, ja Rīgā ilgāk būs pie varas Saskaņas Centrs?” (LAS1) Politiķi uzrunā sabiedrību atšķirīgi, atkarībā no medija, kurā parādās, kā arī „sadalās” pa atbilstīgo ideoloģiju reprezentējošiem izdevumiem: Secinājumi „Bet tas ir pilnīgi saprotams, jo katra politiskā partija ir ieinteresēta noteiktu, ļoti specifisku redzes punktu darīt zināmu konkrētam medijam. Piemēram, ja Cilēvičs gribēja runāt par nepilsoņu smago situāciju Latvijā, vai cik šausmīgas ir prasības pret valsts valodu Latvijā, .. Buzajevs vai Sokolovskis .. Pilnīgi loģiski, ka viņi dosies uz Čas, vai uz Vesti, vai pat uz Telegraf-u, kur viņi tiks ļoti rūpīgi uzklausīti un tiks publicēts garš raksts. Kam viņam nākt uz Latvijas Avīzi?”(LAS3) Rezumējot respondentu izteikumus par divām informatīvajām telpām un divām žurnālistikas kultūrām, jāsecina, ka, pirmkārt, Latvijas žurnālistikas raksturojumā galvenās atšķirības tika 115
116 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ saskatītas saturā, ideoloģijā, dienas kārtībās. Šo atšķirību vērtējumi lielā mērā sakrīt ar žurnālista etnisko/nacionālo piederību un organizācijas identitāti. Otrkārt, atšķirīgs ir profesionālo vērtību un lomu vērtējums, taču te atšķirīgie uzskati nedalās pēc intervējamo valodas vai izdevuma, kurā viņi strādā. Šai gadījumā atšķirība var būt gan organizācijas identitātes ietekmēta, gan uzskatāma par konkrētā žurnālista profesionālās identitātes elementu. Trešā atšķirību grupa saistās ar žurnālistikas formu, prezentāciju, kas izriet no kultūras tradīcijas un iespējamām mentalitātes citādībām. Dažas no atšķirībām ir būtiskas, un ļauj paredzēt arī citu profesionālās identitātes elementu parādīšanos intervējamo diskursos. Piemēram, žurnālistu attieksme pret faktu un viedokļu dalīšanu saistās ar viņu atbildēm par profesionālām lomām un saikni ar partijām. Tie žurnālisti, kuri uzskata, ka tas nav iespējams un nav vēlams, savu profesiju saista ar cīņu par etniskās vai lingvistiskās kopienas interesēm un kļūst par „savas” partijas nekritisku atbalstītāju. Gan tikko aplūkotie diskursi, gan iepriekšējās nodaļās žurnālistu demonstrētās sociālās identitātes, starp kurām dominē politiskā identifikācija un nacionālās/etniskās identitātes svarīgākie elementi - valoda un vēstures traktējums, ļauj secināt, ka tad, kad šīs identitātes svarīgums ietekmē medija izvēli, identifikācija ar organizāciju un tās ideoloģiju un politiskajām simpātijām ir organiska, tāpēc organizācijas, īpašnieku spiediens netiek izjusts, jo redaktori un žurnālisti var savās darba vietās identificēties ar to redakcionālajām politikām, nedistancējoties no tām, nespējot paskatīties uz medija un savu darbību no visas sabiedrības perspektīvas. Par ierobežotu autonomiju, problēmām attiecībās ar vadību žurnālisti runā vien tad, ja redakcionālā politika tiek mainīta un pastiprinās (jauno) īpašnieku spiediens vai arī tad, ja kādos atsevišķos jautājumos žurnālista vai redaktora domas nesakrīt ar augstākā vadītāja redzējumu, tātad žurnālistam neatrodoties varas pozīcijā. Šādu distancēšanos un kritisku skatu uz īstenotajām praksēm žurnālistos varētu (un vajadzētu) veicināt internalizētās profesionālās normas un vērtības. Tomēr, kā redzējām nodaļā, kur par lomām, vērtībām un praksēm (rutīnām) runā paši žurnālisti, šīs profesionālās identitātes ir ļoti atšķirīgas, tās reizēm ir vāji izteiktas (žurnālistikā strādājošs politiķis vai vēsturnieks) vai gluži otrādi – ļoti aktīvas un karojošas. Tieši tāpēc gan interviju diskursos, gan žurnālistu producētajos tekstos tās parādās gan emocionāli (aģitējošas, karojošas, partijiskas), gan analītiski racionāli un sabalansēti, gan atsvešināti normatīvi, neitrāli.
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68: 64 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 117: 114 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?