17.01.2013 Views

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

116<br />

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />

saskatītas saturā, ideoloģijā, dienas kārtībās. Šo atšķirību vērtējumi lielā mērā sakrīt ar žurnālista<br />

etnisko/nacionālo piederību un organizācijas identitāti.<br />

Otrkārt, atšķirīgs ir profesionālo vērtību un lomu vērtējums, taču te atšķirīgie uzskati nedalās<br />

pēc intervējamo valodas vai izdevuma, kurā viņi strādā. Šai gadījumā atšķirība var būt gan organizācijas<br />

identitātes ietekmēta, gan uzskatāma par konkrētā žurnālista profesionālās identitātes<br />

elementu.<br />

Trešā atšķirību grupa saistās ar žurnālistikas formu, prezentāciju, kas izriet no kultūras tradīcijas<br />

un iespējamām mentalitātes citādībām.<br />

Dažas no atšķirībām ir būtiskas, un ļauj paredzēt arī citu profesionālās identitātes elementu<br />

parādīšanos intervējamo diskursos. Piemēram, žurnālistu attieksme pret faktu un viedokļu dalīšanu<br />

saistās ar viņu atbildēm par profesionālām lomām un saikni ar partijām. Tie žurnālisti,<br />

kuri uzskata, ka tas nav iespējams un nav vēlams, savu profesiju saista ar cīņu par etniskās vai<br />

lingvistiskās kopienas interesēm un kļūst par „savas” partijas nekritisku atbalstītāju.<br />

Gan tikko aplūkotie diskursi, gan iepriekšējās nodaļās žurnālistu demonstrētās sociālās identitātes,<br />

starp kurām dominē politiskā identifikācija un nacionālās/etniskās identitātes svarīgākie<br />

elementi - valoda un vēstures traktējums, ļauj secināt, ka tad, kad šīs identitātes svarīgums ietekmē<br />

medija izvēli, identifikācija ar organizāciju un tās ideoloģiju un politiskajām simpātijām<br />

ir organiska, tāpēc organizācijas, īpašnieku spiediens netiek izjusts, jo redaktori un žurnālisti<br />

var savās darba vietās identificēties ar to redakcionālajām politikām, nedistancējoties no tām,<br />

nespējot paskatīties uz medija un savu darbību no visas sabiedrības perspektīvas.<br />

Par ierobežotu autonomiju, problēmām attiecībās ar vadību žurnālisti runā vien tad, ja redakcionālā<br />

politika tiek mainīta un pastiprinās (jauno) īpašnieku spiediens vai arī tad, ja kādos<br />

atsevišķos jautājumos žurnālista vai redaktora domas nesakrīt ar augstākā vadītāja redzējumu,<br />

tātad žurnālistam neatrodoties varas pozīcijā.<br />

Šādu distancēšanos un kritisku skatu uz īstenotajām praksēm žurnālistos varētu (un vajadzētu)<br />

veicināt internalizētās profesionālās normas un vērtības. Tomēr, kā redzējām nodaļā, kur par<br />

lomām, vērtībām un praksēm (rutīnām) runā paši žurnālisti, šīs profesionālās identitātes ir ļoti<br />

atšķirīgas, tās reizēm ir vāji izteiktas (žurnālistikā strādājošs politiķis vai vēsturnieks) vai gluži<br />

otrādi – ļoti aktīvas un karojošas. Tieši tāpēc gan interviju diskursos, gan žurnālistu producētajos<br />

tekstos tās parādās gan emocionāli (aģitējošas, karojošas, partijiskas), gan analītiski racionāli un<br />

sabalansēti, gan atsvešināti normatīvi, neitrāli.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!