ilze-sulmane-neatrastas-identitates

58
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
„Mēs vairāk izjūtam .. saikni ar .. savu etnisko dzimteni, tāpēc mēs pat kādreiz
neobjektīvi simpatizējam ne tik daudz Krievijas valstij, cik šai teritorijai, kur mums
ir saknes. Senči taču no turienes un garīgums, un kultūra. Tas ir tāds sajaukums,
spēcīgs...” (6VSS2)
Arī šo avīzi žurnālisti intervijā pozicionē salīdzinājumā ar citiem krievu izdevumiem, atzīstot,
ka šo atšķirību nav daudz, un uzsverot VS tuvību saviem lasītājiem, vienkāršajam cilvēkam. Tiek
nosaukts arī izmantotais žanrs – sociāla drāma:
„Nepateikšu [atšķirības starp VS un Č]. Šodien principiālu atšķirību starp avīzēm
neredzu. Vienīgais, man liekas, ka mums ir vairāk materiālu, tādu cilvēcisku, viņi ir
sausāki statistika, politika. .. Mēs esam drusku tuvāk lasītājam kā cilvēkam. Kur ir
ģimene, personība, cilvēciska vēsture, pat ja tur ir kāda konflikta situācija, lai tur
būtu parādīti raksturi. Mums ir žanrs, aizmirsts, sociāla drāma, ar savu intonāciju.
Jo cilvēka liktenī kā ūdens lāsē atspoguļojas sabiedrības peripetijas. Mēs cenšamies
šo līniju izturēt.” (6VSS2, 2006, tulkots)
Tiek uzsvērta arī laikraksta kā kopienas aizstāvja loma, ievirze rakstīt par cilvēktiesībām,
taču no krievu kopienas perspektīvas, tulkojot kreisumu kā atbalstu mazākumtautībām. Tiek
pieminēts arī mazais un vidējais bizness un saikne ar Krieviju:
„Mēs sevi pozicionējam kā avīzi, kas sargā cilvēktiesības, otrkārt, kā krievu
kopienas (plašā nozīmē) avīzi un kā avīzi, kas vispār aizstāv iedzīvotāju intereses,
ir kreisi noskaņota. Mēs uz visu notiekošo skatāmies: kā tas ietekmēs iedzīvotājus
kopumā, kā tas konkrēti ietekmēs krievu minoritāti.
Ekonomiski grūti izmantot šo definīciju labējs, kreiss. Pie mums kreisumu uztver
kā spēku, kas aizstāv mazākumtautības. Ekonomiski mēģinām aizstāvēt tēvzemes
patērētāju un ražotāju, biznesmeni. Mēģinām aizstāvēt mazo un vidējo biznesu, jo
tā ir mūsu auditorija .. Krievija ekonomiskās telpas atspoguļojumā izgaismojas tai
ziņā, ka mēs esam par savstarpēji izdevīgām ekonomiskām attiecībām.” (6VSS2)
Kaut arī vairākums respondentu atzīst, ka laikraksts ir populārs, „iedzeltens”, tomēr pārsvarā
intervētie žurnālisti to sauc par kvalitatīvu populāru laikrakstu, kurā lielu vietu aizņem arī „nopietnās
tēmas”, tostarp politika, ārlietas. Tāds raksturojums atbilst laikrakstam, kas ir vidū starp
dzelteno un kvalitatīvo presi. Fragmentā arī uzsvērts, ka izdevums pārmantojis padomju laikā
izdotās avīzes Sovetskaja Molodjož tradīcijas:
„Domāju, ka mūsu virziens bija pareizs, ka mēs, saglabājot SM profesionalitāti
un garu, kur bija analīze, problēmu raksti, ļoti daudz sociālo jautājumu. Mums ir
arī daži viedokļi, ka nevajadzētu tik garus rakstus, cilvēkiem nav laika. Mums ir arī
tādi, kas raksta gari un plaši, lai cilvēks varētu izlasīt, padomāt, padiskutēt. Mūsu
avīze nav tāda, kuru varētu ļoti ātri izlasīt.” (6VSV3)
Čas pašraksturojumi 2006. gadā parasti sākas vai nu ar labēji kreiso vērtību nosaukšanu, vai
arī tiek nosauktas partijas, ko atbalsta laikraksts un īpašnieks:
„Mums jāatbalsta savā ziņā abas divas [partijas], loģiski, jo PCTVL, tas ir
spoguļattēls, reakcija, - mums viņi tā, mēs viņiem šitā. Zobs pret zobu, acs pret
aci. Saskaņas centru vairāk saskatu kā tādu asimetrisku variantu, kas varētu būt