ilze-sulmane-neatrastas-identitates

74
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Ekonomiskā krīze, reklāmas tirgus samazinājums un interneta tehnoloģiju attīstība maina
lasītāju paradumus. Visā pasaulē dienas laikrakstu metieni krīt, un priekšplānā izvirzās problēma
par kvalitatīvo laikrakstu, kvalitatīvās žurnālistikas un lasītāju saglabāšanas iespējām. Arī žurnālistu
intervijās parādās diskursi par interneta ietekmi uz drukāto presi un abu mediju sadzīvošanu
krīzes apstākļos. Pārmaiņas mediju organizācijās saistītas ar interneta versiju ieviešanu, attīstību
un nostiprināšanos, kas var ietekmēt organizācijas identitāti.
2006. gada intervijās par interneta ietekmi uz preses žurnālistiku bija samērā maz spriedumu.
S.Ēlerte bija viena no retajām, kura runāja par interneta konkurences izraisīto nepieciešamību
domāt par laikraksta tālāko stratēģiju un taktiku (laikraksts Diena bija arī starp pirmajiem, kas
ieviesa savu interneta versiju, kaut arī, pēc mediju speciālistu domām – novēloti). Šai laikā bija
arī daži pārspriedumi par to, ka interneta ietekmē, iespējams, mainīsies laikraksta žurnālistu
uzdevumi un izpausmes veidi. LA pārstāve izteicās, ka faktu un viedokļu dalījums, kaut vēlams
(un laikraksts to mēģina ievērot), tomēr, visticamāk, ilgi nepastāvēs, jo no avīžniekiem gaidīs
savas domas, komentārus, viedokļus, kontekstu, bet īsās ziņas piedāvās internets. Šajā laikā bažu
par preses žurnālistikas norietu tikpat kā nebija.
2010. gada intervijās atrodami plaši vērtējumi par žurnālistu darba specifiku laikraksta portāla
versijas eksistences apstākļos. Tiek uzsvērtas vairākas priekšrocības, ko var izmantot prese,
konkurējot ar internetu, – viedokļu līderu piedāvātās vērtības, ar ko identificēties, zināšanas un
izpēte, kas nodrošina ne tikai faktu izklāstu, bet arī cēloņu un seku analīzi:
„Mana personīgā sajūta, .. ar ko varētu konkurēt avīzes laikā, kad internets un
televīzija atņem [auditoriju],- ar divām lietām: [viens] ar viedokļu līderiem, kad
lasītājs meklē viedokļus, ar kuriem viņš identificējas, kas raksta tā, kā viņš domā,
vai ar dziļākām zināšanām. Tad kāds izvēlēsies avīzi ar Veidemanes vai Avotiņa
rakstiem, bet, ja šie cilvēki rakstītu pretējās pozīcijā, .. no lasītāja viedokļa, nē.
Ja vāc viedokļu līderus, tad tomēr no vienas pozīcijas prasītos. Tāpēc es par to
neesmu pārliecināta, ka šāda paplašināšana uz visām pusēm attaisnosies. Un otrs,
ar ko avīzes var konkurēt, ir ne tikai dot ātrās ziņas, bet .. notikumu, ziņu parādīt
līdz saknei. Sekas, cēloņi, tas, ko mēs saucam par izpētes rakstiem, tā ir vērtība, ko
avīze var sniegt.” (LAS1)
Kā redzams, šai izteikumā iezīmējas žurnālista lomas maiņa un atbildība būt autoritatīvam viedokļa
paudējam, prasība būt kvalificētākam, zinošākam par satura lietotāju vai blogotāju, kā arī
nepieciešamība īsu informāciju vietā (kur priekšroka internetam) piedāvāt analīzi un pētniecību.
Kā būtiska tēma 2010. gada interviju diskursos parādās darba dalīšana starp laikraksta un
portāla versijām, uzsverot kvalitātes atšķirības drukātajā un portāla versijā:
„Jā, .. es ziņas dalu. Viena lieta ir parastās ziņas, kuras arī citos medijos izskanējušas,
tas ir viens, tad ir svarīgi sniegt savu analīzi un kaut kādu jaunu informāciju,
bet otra lieta – ekskluzīvās ziņas, tās gan mēs konfliktējam ar portālu, jo taupām uz
avīzi. Uzskatu, ka avīzei ir jādod kāda pievienotā vērtība, ko nevar dabūt portālos.
Bet mūsu portāli kopumā, .. es neteiktu, ka ir labā nozīmē žurnālistika.” (Ds11)
Pašreizējais Latvijas mediju koncentrācijas līmenis dažu uzņēmumu vai privātpersonu rokās
vēl nav uzlūkojams par draudiem plurālismam. Tomēr gadu desmitus eksistējušais caurredzamības
trūkums daudzu Latvijas mediju īpašnieku struktūrā - gan latviešu, gan krievu medijos
- ir satraucošs, un situācija nav būtiski uzlabojusies kopš pelēkās ekonomikas laikiem - 20. gs.
90. gadiem. Publiski pieejamas un aktuālas informācijas trūkums par dažādu mediju kompāniju