ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Par to, kāda kļuvusi Dienas redakcija patlaban, nav iespējams spriest, jo tās žurnālisti tika intervēti sajukuma un pārmaiņu laikā. Tas pats sakāms par periodu Telegraf-ā pēc A.Krasņitska aiziešanas un pēdējās īpašnieku maiņas. Interviju laikā daži Dienas žurnālisti uzsvēra ka, iespējams, strādāt kļūs grūtāk, jo aiz viņu muguras vairs nebūs Dienas vārds ar savām skaidri formulētām vadlīnijām, tomēr atzina, ka pagaidām tas nav ietekmējis informācijas vākšanas darbu ar avotiem. Atšķirīgi ir redakciju tipi arī no darba organizācijas, telpu plānošanas viedokļa. Dienu raksturo atvērtā tipa plānojums ar lielu telpu, kurā nosacīti (ar stiklotām sienām un durvīm) nodalītas vien vadības un galveno komentētāju vietas. 2006. gadā pārējās redakcijas bija tradicionālas ar kabinetiem vienam vai vairākiem darbiniekiem. Čas un LA bija jaukts plānojums. Par VS toreizējo izkārtojumu daudz nevarēju spriest, jo tiku aicināta tikai viesu pieņemšanas telpā un galvenā redaktora kabinetā. 2010. gadā uz modernu, atvērtāka tipa modeli pārgājusi NRA. Ekonomisko grūtību dēļ pieticīgāku redakciju bija ieguvis laikraksts VS, taču situācija mainījusies, redakcijai atkal pārceļoties un mainoties situācijai arī krievu laikrakstu izdevniecībās. Secinājumi Interviju pirmajā posmā žurnālisti skaidrāk apraksta sava laikraksta kā mediju organizācijas identitāti. Tā tiek ļoti izteikti pretstatīta gan tiešajiem konkurentiem, gan salīdzināta ar pārējiem laikrakstiem (citā valodā). Kā svarīgākie elementi minēti gan laikrakstu ideoloģijas raksturojumi (liberālas, konservatīvas, kreisas vērtības), gan īpašnieks, gan simpātijas pret konkrētām partijām, gan (retāk) – auditorijas, vadības stils, organizācijas kultūra. 2010. gada intervijās atšķirību disksurss nav tik izteikts, pretnostatījums mazinās, kas izpaužas gan žurnālistu izteikumos, gan – mainot redakcijas. Īpašnieku maiņa dažiem izdevumiem liek zaudēt tās ierasto identitāti. Piemēram, Telegraf-s no neskaidrības un nedrošības par nākotni un pretrunīgiem tā politikas raksturojumiem kļūst, pēc vadības vārdiem, par laikrakstu ar skaidri formulētu politiku, kuras centrā ir konkrēts auditorijas tēls. Savukārt īpašnieku maiņu Dienā tās darbinieki izjūt kā traumatisku pieredzi, kas rada bažas gan par savu likteni, gan nenoformulētās redakcijas politikas un mainīgo vadītāju dēļ zaudētā vai neskaidrā organizācijas identitāte apgrūtina žurnālistu profesionālo darbību, kā arī ietekmē citus žurnālistikas lauka spēlētājus. Īpašnieku maiņa ietekmē žurnālistu izjusto brīvības, autonomijas pakāpi; ekonomiskā krīze, atkarība no reklāmas tirgus un interneta kā dienas laikrakstu konkurenta attīstība (arī laikrakstu portālu versijas) maina gan žurnālistu darba apstākļus, gan to, kā viņi paši uztver savu mediju organizāciju un savu – žurnālistu – lomu profesionālajā praksē. Kā redzams, žurnālistu sociālā identitāte ir saistīta ar organizācijas identitāti, un reizēm ne tikai redakcijas politiskais virziens, bet arī tās vispārējā kultūra un darba organizācija var ietekmēt žurnālista vēlmi izdevumā strādāt. Savukārt ekonomiskās krīzes un laikrakstu īpašnieku maiņas apstākļos žurnālista profesionālo ceļu var izšķirt materiālie apsvērumi (žurnālistu pārpērk cits izdevums) vai vadības lēmums pārtraukt darba attiecības galvenokārt ideoloģisku apsvērumu dēļ. Īpašnieku un redakcionālās politikas maiņa un ekonomiskā krīze ietekmē arī žurnālistu profesionālo identitāti – notiek habitus izmaiņas profesionālajā elitē; mazinot pētniecisko un sargsuņa identitāti un potenciālu, žurnālistika kļūst atkarīgāka, subjektīvāka, vismaz vārdos savas auditorijas pārstāvētāja. Tāpēc nākamā nodaļa veltīta tam, kā interviju diskursos tiek atklāti žurnālistu profesionālās identitātes elementi. 1 Atsevišķi par īpašnieku ietekmi un maiņu skat.: Šulmane, I. (2011). Latvian Daily Press Journalists: between or together with Commercialisation and Partisanship? In: Media Transformations. Kaunas. Vol.5 http://issuu.com/ vmuniversity/docs/media_transformations_vol_5 83
84 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ ”KO ES DARU?” ŽURNĀLISTU PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES DISKURSI Jāuzsver, ka visizvērstāk žurnālisti gatavi runāt par organizācijas un sociālajām identitātēm, paust bažas par vēstures, aktuālās politikas problēmu attīstību un to atspoguļojumu. Skopāk, lakoniskāk žurnālisti runā par tiem identitātes elementiem, kas saistās ar profesionālām normām, vērtībām, profesionalitātes kritērijiem. Tas ir skaidrojams gan ar to, ka daži kritēriji ir strīdīgi un kā tādi aplūkoti arī teorētiskajā literatūrā (objektivitāte, tās kritēriji; profesionalitātes un kvalitātes pazīmes), gan ar to, ka praktiķiem nereti grūtāk distancēties no ikdienas prakses un formulēt kādas kopējas iezīmes, principus. Piemēram, par profesionālu vērtību tiek uzskatīta arī žurnālista pilsoniskā loma sabiedrības dzīves pilnveidošanā: „[Profesionālie principi, vērtības?] To var formulēt augstāk vai zemāk, primitīvāk. Es būtu laimīgs, ja manas garās un muļķīgās darbības rezultātā maniem bērniem būtu stabilāka valsts, nekā tikusi man. Tas ir viss.” (6ČV3) Vērtības un profesionālās identitātes Kā jau teorētiskajā daļā minēju, profesionālās identitātes elementi Burdjē terminoloģijā ir vērtības/normas, pozīcija/statuss laukā un prakse jeb rutīnas. Jautājums par profesionāliem principiem, normām vai vērtībām, kuras žurnālisti ievēro savā darbā, intervijā bija jāformulē un jāpaskaidro, lai respondenti saprastu, kas ar to domāts. Bez vilcināšanās tika nosauktas vienkāršākās profesionālās normas, kas raksturo objektivitātes neapstrīdamāko, ar faktu izklāstu (faktualitāti) saistītus elementus, kam jāatbilst patiesībai un kam jābūt atbilstīgiem – precīza reportēšana, faktu pilnīga savākšana, nesagrozīšana, nemelošana. Bezpartejiskums, ko raksturo sabalansētība un neitralitāte, tiek raksturots jau pretrunīgāk, savukārt objektivitāte kā visaptveroša profesionāla vērtība interviju diskursā ir visatšķirīgāk un bieži - negatīvi - vērtēta. Vairākums žurnālistu minējuši sabalansētību, kas diskursos parādījās kā izteikumi par daudzveidības nodrošināšanu un vārda došanu abām pusēm, arī oponentiem, kā arī faktu pārbaudīšanu, nepieļaujot publicēt baumas: „Jā, viedokļu daudzveidības, šo principu [krievu] avīzēs nav. Man ir grūti teikt, bet šķiet, ka ne tikai viedokļa daudzveidība, bet pārbaudītas informācijas publicēšana [tur nenotiek] .. Krievu avīzēs bieži vien ir: viena tante teica, viens cilvēks pasaka, un tad kaut kā aiziet..”(DS11) Žurnālistu diskursi par objektivitāti bija pretrunīgi. Dažās intervijās objektivitātes iespējamība tika apšaubīta pilnībā, galvenokārt komentētāju un mediju vadītāju diskursos, kā arī ziņu žurnālista, reportiera skatījumā: „Katrs izteiktais vārds ir subjektīvs. Filozofiski objektīvs ir tikai tas, ka to cilvēku sauc tā un tā. Viss pārējais ir subjektīvs. .. Es personiski cienu Putinu, cienu Baltkrieviju, [bet] tās opozīcija ir uščerbnije ļjudi. NATO? Es pret, citi par ES, NATO. Visi var izteikties.” (6VSV4) Čas vadītāja uzsver konteksta lomu faktu izklāstā, atzīstot objektivitātes relativitāti:
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36: 32 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 85: 82 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 137 and 138:
134 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?