ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
84<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
”KO ES DARU?” ŽURNĀLISTU PROFESIONĀLĀS<br />
IDENTITĀTES DISKURSI<br />
Jāuzsver, ka visizvērstāk žurnālisti gatavi runāt par organizācijas un sociālajām identitātēm,<br />
paust bažas par vēstures, aktuālās politikas problēmu attīstību un to atspoguļojumu. Skopāk,<br />
lakoniskāk žurnālisti runā par tiem identitātes elementiem, kas saistās ar profesionālām normām,<br />
vērtībām, profesionalitātes kritērijiem. Tas ir skaidrojams gan ar to, ka daži kritēriji ir strīdīgi<br />
un kā tādi aplūkoti arī teorētiskajā literatūrā (objektivitāte, tās kritēriji; profesionalitātes un<br />
kvalitātes pazīmes), gan ar to, ka praktiķiem nereti grūtāk distancēties no ikdienas prakses un<br />
formulēt kādas kopējas iezīmes, principus. Piemēram, par profesionālu vērtību tiek uzskatīta arī<br />
žurnālista pilsoniskā loma sabiedrības dzīves pilnveidošanā:<br />
„[Profesionālie principi, vērtības?] To var formulēt augstāk vai zemāk, primitīvāk.<br />
Es būtu laimīgs, ja manas garās un muļķīgās darbības rezultātā maniem<br />
bērniem būtu stabilāka valsts, nekā tikusi man. Tas ir viss.” (6ČV3)<br />
Vērtības un profesionālās identitātes<br />
Kā jau teorētiskajā daļā minēju, profesionālās identitātes elementi Burdjē terminoloģijā ir<br />
vērtības/normas, pozīcija/statuss laukā un prakse jeb rutīnas.<br />
Jautājums par profesionāliem principiem, normām vai vērtībām, kuras žurnālisti ievēro savā darbā,<br />
intervijā bija jāformulē un jāpaskaidro, lai respondenti saprastu, kas ar to domāts. Bez vilcināšanās<br />
tika nosauktas vienkāršākās profesionālās normas, kas raksturo objektivitātes neapstrīdamāko,<br />
ar faktu izklāstu (faktualitāti) saistītus elementus, kam jāatbilst patiesībai un kam jābūt atbilstīgiem<br />
– precīza reportēšana, faktu pilnīga savākšana, nesagrozīšana, nemelošana. Bezpartejiskums, ko<br />
raksturo sabalansētība un neitralitāte, tiek raksturots jau pretrunīgāk, savukārt objektivitāte kā<br />
visaptveroša profesionāla vērtība interviju diskursā ir visatšķirīgāk un bieži - negatīvi - vērtēta.<br />
Vairākums žurnālistu minējuši sabalansētību, kas diskursos parādījās kā izteikumi par daudzveidības<br />
nodrošināšanu un vārda došanu abām pusēm, arī oponentiem, kā arī faktu pārbaudīšanu,<br />
nepieļaujot publicēt baumas:<br />
„Jā, viedokļu daudzveidības, šo principu [krievu] avīzēs nav. Man ir grūti teikt,<br />
bet šķiet, ka ne tikai viedokļa daudzveidība, bet pārbaudītas informācijas publicēšana<br />
[tur nenotiek] .. Krievu avīzēs bieži vien ir: viena tante teica, viens cilvēks<br />
pasaka, un tad kaut kā aiziet..”(DS11)<br />
Žurnālistu diskursi par objektivitāti bija pretrunīgi. Dažās intervijās objektivitātes iespējamība<br />
tika apšaubīta pilnībā, galvenokārt komentētāju un mediju vadītāju diskursos, kā arī ziņu<br />
žurnālista, reportiera skatījumā:<br />
„Katrs izteiktais vārds ir subjektīvs. Filozofiski objektīvs ir tikai tas, ka to cilvēku<br />
sauc tā un tā. Viss pārējais ir subjektīvs. .. Es personiski cienu Putinu, cienu Baltkrieviju,<br />
[bet] tās opozīcija ir uščerbnije ļjudi. NATO? Es pret, citi par ES, NATO.<br />
Visi var izteikties.” (6VSV4)<br />
Čas vadītāja uzsver konteksta lomu faktu izklāstā, atzīstot objektivitātes relativitāti: