ilze-sulmane-neatrastas-identitates

8
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Atšķirīgas publiskās telpas, atšķirīgas mediju apakšsistēmas nedod iespēju dažādajām sabiedrības
grupām (auditorijām), šai gadījumā arī „dažādajām žurnālistikām”, mijiedarboties, uzturēt
dialogu. Nav arī vienotas profesionālās kopienas vai reāli darbojošās autoritatīvas profesionālās
žurnālistu organizācijas, kurās par dažādajām vērtībām, normām, ētiskām dilemmām diskutēt.
Tāpēc var formulēt pieņēmumu, ka Latvijā, salīdzinot latviešu un krievu valodas mediju apakšsistēmas,
katrā no tām varētu dominēt atšķirīgu modeļu iezīmes, bet analīzi un salīdzinājumu
sarežģī un padara heterogēnāku iepriekšējās kopīgās padomju mediju sistēmas tradīcijas un
ietekme. Divu pašpietiekamu informatīvo telpu eksistence gan sadrumstalo mediju tirgu, gan
apgrūtina politisko elitu komunikāciju ar dažādajām auditorijām, gan arī kavē sabiedrības grupu
integrācijas procesus.
Laikā pēc neatkarības atgūšanas notikusi mediju sistēmas stabilizācija, preses struktūrā
vairākus gadus eksistējuši nacionāla līmeņa laikraksti – trīs latviešu un trīs krievu valodā,
neskaitot biznesa presi un dažus citus izdevumus. Latvijas nelielajā tirgū tas ir samērā daudz,
tāpēc vērojama asa konkurence, kas izpaužas gan saturā, gan mārketinga paņēmienos, cīņā par
reklāmdevējiem un finansējumu. Latviešu un krievu dienas laikrakstus ietekmējusi gan 1998.
gada ekonomiskā krīze, gan t.s. „treknie gadi”, gan pašreizējie ekonomiskie apstākļi.
Visi šie faktori veicina pārmaiņas žurnālistikas laukā, jo ekonomiskās krīzes ietekmē žurnālistikas
kvalitāti, tāpēc jārunā par komercializāciju, kā arī pretrunām un kopīgo biznesa un
žurnālistikas normās (McManus , 1994).
Vēlme palielināt auditorijas, palielināt vai noturēt peļņu, samazināt izmaksas arī Latvijā pastiprinājusi
komercializācijas procesus. Tie pētāmajā periodā izpaudušies gan kā lielākās daļas
laikrakstu pāreja uz tabloīda formātu, vairākkārtējas laikrakstu struktūras un satura pārmaiņas,
samazinot vai palielinot kopējo lappušu skaitu, mainot rubrikas, atvieglinot saturu, pastiprinot
tajā t.s. vieglo ziņu, humāno interešu materiālu īpatsvaru. Mēģinājumi paplašināt auditoriju un
cīnīties ar ekonomiskām grūtībām gan likuši mainīt laikraksta nosaukumu (piemēram, Lauku
Avīze kļuvusi par Latvijas Avīzi), gan mainīt periodiskumu (no trijām uz sešām, piecām, četrām
reizēm nedēļā), gan izdošanas dienas (likvidējot piegādi sestdienās Latvijas Pasta dēļ).
Straujā interneta attīstība un pieejamības palielināšanās, kā arī ekonomiskās krīzes dēļ samazinājusies
pirktspēja izraisījusi laikrakstu tirāžu krišanos, jo iespēja iegūt informāciju par
brīvu internetā pamazām pieradina arī tradicionālos preses lasītājus pārlūkot savus lasīšanas
paradumus. Laikrakstu ekonomiskās grūtības palielina gan draudus neveiksmīga biznesa dēļ
nokļūt lielākā politiskā atkarībā no politiķiem, gan arī netiešākā veidā – pakļauties reklāmdevēju
spiedienam, nevēloties tos krīzes apstākļos zaudēt.
Notikušas pārmaiņas politiskajā žurnālistikā, kuru pētnieki uzskata par zināmā mērā statusu
zaudējušu, mēģinot mūsdienās apvienot pilsoniskās un hedoniskās vērtības, tādējādi žurnālistiem
jākonkurē gan ar autoriem, aktīviem pilsoņiem, gan ekspertiem dažādās nozarēs par iespēju
iekļūt ziņās (Blumler, Gurevitch, 2005, 108).
Komunikatoru aplūkojot mediju organizācijas līmenī, ērta ir shēma, kuras centrā ir mediju
organizācija un kurā parādīts, ka to ietekmē sociālā realitāte, auditorija, sociāli politiskais un
ekonomiskais spiediens jeb ietekme (McQuail, 1987, 142). Šajā shēmā sociālā realitāte definēta
kā notikumi plus pastāvīgs informācijas, tai skaitā kultūras informācijas, nodrošinājums,
taču, domājams, te bez aktuālajām sabiedriski politiskajām norisēm būtu jāmin arī iepriekšējā
sabiedriski politiskā situācija/vēsturiskais konteksts. Tādējādi šī shēma paredz analizēt mediju
organizācijas darbību kā vairāku tipu attiecības – ar sabiedrību kopumā; ar klientiem, īpašniekiem,
sagādniekiem, ar avotiem, ar auditoriju, attiecībām mediju organizācijas iekšienē.
Spēka lauku mijiedarbību raksturo attiecības starp žurnālistiem, avotiem un sabiedrisko attiecību
speciālistiem. Eksperta kā žurnālistu bieži izmantota avota motivāciju vada vēlme parādīties
par labāko speciālistu. Tas kombinējas ar žurnālistu vēlmi radīt pastāvīgu viegli pieejamu avotu