ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ tajai dienas kārtībai; ir nodalīts viņa cilvēciskās saskarsmes stils no žurnālistei nepieņemamās ideoloģijas paušanas: „..Es lasu Vesti Sevodnja un Čas un Telegraf-u, tas[pēdējais] ir tāds latviešu lasītājam vislabvēlīgākais. Arī žurnālistus pazīstu, kas tur strādā, es viņus redzu acu priekšā Saeimā. Piemēram, Abiks Elkins,- man ar viņu ir ļoti labas attiecības, mēs kādreiz kopā rakstījām par veselības aprūpi, un tā mēs ar viņu sadraudzējāmies. Viņš, piemēram, .. tikpat kā nenāk klausīties Saeimā diskusijas vai runāties, piemēram, ar pozīcijas politiķiem, kaut vai arī ar to saucamo opozīciju – tēvzemiešiem un Jauno laiku. Viņam dod padomus .. Saskaņas Centra vai PCTVL deputāti, parasti sēžu starplaikā satiekas un dod virzienus, kādā veidā rakstīt. Viņš tur ar Kabanovu aprunājas, tad, piemēram, Cilēvičs un Pliners regulāri viņam norāda [ko rakstīt], viņam ir ļoti viegli. Kad runā ikdienā, viņš ir sakarīgs cilvēks, bet, kad palasa tos rakstus, nu tik radikāls, lielkrievu šovinisma pilni raksti! (6LAS2) Pašas žurnālistes taktika ir raksta koncepciju izstrādāt, uzklausot dažādus viedokļus un diskutējot ar galveno redaktori: „[Par to], kas ir šodien svarīgākais, informēju galveno redaktoru, tad mēs apspriežamies, .. un tad es pētu, runāju ar frakciju deputātiem, vai valdībā ar ministriem, un tad rodas viedoklis, bet tur [krievu žurnālistiem] jau ir skaidrs viedoklis, viņam to iedod sagatavotu,- ņem un raksti.” (6LAS2) Citējumi ilustrē atšķirīgo situāciju, kādā interviju laikā atrodas abu valodu izdevumus pārstāvošie žurnālisti: vieni atspoguļo vairāku koalīcijas partiju darbību, kurai raksturīgas ne tikai pretrunas starp atsevišķajām partijām, bet arī iekšējas domstarpības vienas partijas iekšienē, turpretī krievu žurnālisti var nekritiski atbalstīt savu vienīgo (opozīcijas) partiju, kad vēlēšanas notikušas. VS žurnālists intervijā uzsvēra savas priekšrocības – spēju piekļūt tādiem avotiem, kuriem latviešu žurnālisti nevar piekļūt, tādējādi latviešu prese nereti izmantojot viņa iegūto informāciju, turklāt šo informāciju, t.sk. no Krievijas vēstniecības, mēdzot izmantot arī politiķi: „Protams, mēs ļoti daudz rakstām par Latvijas un Krievijas attiecībām. Mēģinām atainot arī Krievijas nostāju, līdz ar to mēs vinnējam šajos konkurences apstākļos. Jo arī latviešu avīzes izmanto mūsu informāciju, mūsu viedokļi no Krievijas, mums ir labāki sakari ar Krievijas politiķiem. Pat ĀM mums pa klusam saka: „Protams, ka mēs ne visai atbalstām, ka jūs tik plaši atspoguļojat Krievijas viedokli, bet, no otras puses, tas palīdz mums mūsu darbā, jo mēs uzzinām, ko ienaidnieks domā (ienaidnieks pēdiņās). Mēs arī viņiem palīdzam, atspoguļojam arī to pusi, izpildām savu uzdevumu.”(6VSV3) Savukārt latviešu žurnālisti pārmet šim kolēģim Krievijas vēstniecības rupora vai ziņotāja lomu. Telegraf-a žurnālistes 2006. gada intervijās izteica pārmetumu pozīcijas politiķiem – gan par rindām, kurās jāgaida, lai iegūtu interviju, gan arī par to, ka pamanīta atšķirība, kad par vienu un to pašu parādību politiķis latviešu medijiem teicis vienu, bet krievu medijiem – ko citu. Kā redzams no šiem intervijas citējumiem, arī avotu izvēle un profesionālās stratēģijas, reportējot no Saeimas un atspoguļojot politiķu aktivitātes, var kalpot par piemēru atšķirīgu 109
110 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ profesionālo prakšu demonstrēšanai un divu atšķirīgu informatīvo telpu uzturēšanai. Jāteic gan, ka daļēji te vainojami paši politiķi – gan pirmsvēlēšanu periodā izvēloties uzrunāt tikai „savus” vēlētājus, gan arī variējot savus vēstījumus atkarībā no medija un žurnālista, kam tos adresē. Cita problēma ir politiķu iespēja piekļūt otras valodas medijam, kas tā redakcionālās politikas un (ne)simpātiju dēļ var būt ierobežota. Jautājot par latviešu un krievu žurnālistikas iespējamām atšķirībām, žurnālisti norādīja uz atšķirībām ideoloģiskās pozīcijās, dažādās profesionālās vērtībās un valodas izmantojumā: • latviešu laikrakstu žurnālisti ir precīzāki, ilgāk un pamatīgāk izstrādā tēmu; • faktu un viedokļu konsekventāka dalīšana latviešu presē; • krievu laikrakstu žurnālisti ir kritiskāki pret varu (pozīcijas partijām); • krievu žurnālisti vairāk orientēti uz „vienkāršiem” cilvēkiem. Pēc žurnālistu domām, atšķirības izpaužas arī kā sekošana Rietumu vai krievu literārās žurnālistikas tradīcijai: • krievu žurnālistika ir emocionālāka, personiskāka; • materiālu apjoms krievu presē ir mazāks („pacietīgie latviešu lasītāji”); • asāki virsraksti, spēlēšanās ar valodu krievu presē; • „nepareizība, žurnālistiskais huligānisms” krievu žurnālistikā (VS pašraksturojums). Tiek uzsvērtas gan stila, gan ideoloģiskā atšķirība, gan atšķirīga pieeja neitralitātes kritērijam: „Nu, protams, ideoloģiskā pozicionēšanās, ko, iespējams, ietekmē atsevišķu izdevumu naudas devēji, kas diktē savu tematiku un dienas kārtību. Tad pasniegšanas veids. Ja salīdzina ar latviešu presi, kas ir daudz mierīgāka un neitrālāka. Ne tikai saturiski un valodas intonācijas ziņā, bet, kā jau es teicu iepriekš, informācijas izkārtojuma ziņā. Tādas galvenās atšķirības.” (Ds12) LA žurnāliste par krievu laikrakstiem izsakās kā par pretvalstiskas informācijas izplatītājiem, atklājot gan to, ka abu valodu laikraksti aktīvi komentē otrai pusei nepieņemamas publikācijas, gan uzsverot domu, ka valsts institūcijas nereaģē uz krievu laikrakstos sastopamo naida kurināšanas praksi: „..Mēs visu laiku it kā cīnāmies ar viņiem un atspoguļojam, kas ir atkal pateikts pretvalstisks un riebīgs, un ko tas dod? Nevienu tas vispār neinteresē, ko viņi tur raksta. Krievi no avīzes barojas, un viņiem rodas naids gan pret latviešu tautu, gan pret Latviju. Visas avīzes tādas, nu Telegraf-s tāds konservatīvāks. Mēs esam gan ar ministriem runājuši, Ārlietu ministriju, ar visiem pēc kārtas. .. Viņi tur savā sulā ir, un vienu lielu, milzīgu sabiedrības daļu baro drausmīgi atšķirīgi no Latvijas preses.” (LAS2) Telegraf-a žurnāliste atzīst, ka latviešu prese ir kvalitatīva, kā vienu no tās īpatnībām minot labāku pieeju pozīcijas avotiem: „Protams, ka [latviešu izdevumi] ir kvalitatīvi. Viņiem ir ļoti labi avoti, mums tādu avotu nav, kā koalīcijas partijas, viņi dalās ar tiem vairāk informācijā, mums ir tā problēma, ka ar mums nedalās informācijā, mums nav tādu neatkarīgu avotu
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62: 58 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 111: 108 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?