ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Jaunākās paaudzes VS žurnālisti turpretī novērtējuši pamatīgo informāciju, ko piedāvā LA,
gan neatbalstot tās ideoloģiju.
Telegraf-a redaktors, raksturojot latviešu laikrakstus, uzskata, ka to objektivitāte ir selektīva,
ka tie tendenciozi citē un izmanto dokumentus. Viņš šai ziņā kritiski vērtē arī Dienu, kuru daudzi
intervētie atzinuši par salīdzinoši objektīvu laikrakstu (pirmajā interviju periodā):
„Nekādas būtiskas iekšējās atšķirības nav. Formas atšķirības ir meinstrīmā. Jā,
latviešu valodas avīzēm it kā ir izteiktāk viedokļu un ziņu atdalīšana, bet [Dienai]
tendenciozitātes pakāpe ir līdzīga, ja pat ne lielāka. .. Bet par objektivitāti rakstos
- ļoti selektīva, tendencioza citēšana, it īpaši no tiem, kas viņiem konkrētajā brīdī
nepatīk.” (TV1)
Neatkarīgās raksturojumā uzsvērta laikraksta neviendabība, neskaidrā identitāte un atšķirīgā
kvalitāte politikas, ekonomikas un kultūras lauku atspoguļojumā:
Par Neatkarīgo,- ko tur runāt, tur viss ir skaidrs, Lembergiāde. Dīvainā kārtā,
ja tur atrautu pirmās trīs lapas, būtu ļoti laba avīze, bet, ja neatrauj... Pat ziņu
rakstus, citējot kaut kādu dokumentu, .. kad tā raksta par nacionālo problēmu vai
kaut kādu .. Eiropas dokumentu, tad, lūk, citēsim pirmo rindkopu un pēdējo, bet to,
kas pa vidu, pat nepieminēsim. Nu nedrīkst tā.” (TV1)
Salīdzinot krievu izdevumus, Čas pārstāvis, raksturojot VS, izmanto auditorijas salīdzinājumu,
kā arī laikrakstu stila atšķirības. Tiek skaidrots radikalitātes cēlonis un veids, kā cilvēkus
uzrunāt. Ja laikraksta lasītājs pieder vidusslānim, tad veids, kā to uzrunāt, atšķiras:
„VS vairāk izteikti kā kareivīgāki, kā trūcīgāki, kā agresīvāk noskaņoti. Viņiem
simpātiskākas ir „bites” [PCTVL] nekā SC, par kuru viņi atļaujas vairāk ironizēt.
Tas arī saprotams: viņu auditorija ir tāda. Izmisis cilvēks vienmēr ir radikālāks.
Ja savstarpēji salīdzina krievu izdevumus, varbūt tomēr katram tiek uzlikti zināmi
žņaugi. Vesti orientēti uz neapmierināto masveida lasītāju. Ja tu ieej tādā avīzē, tev
uz to ir jāorientējas, tad tu nevari rakstīt par miljonāriem, kā viņi mētājas ar tortēm.
Trūcīgais cilvēks .. rīstīs siekalas un vīstīs dūres. Kaitina vienkārši.
Tāpat kā mums: ja tu orientējies uz vidēju slāni un augstāk, tad nevar rakstīt tikai
par problēmām, jāmēģina runāt kaut vai par potenciāli iespējamiem risinājumiem.
Šī ir tā atšķirība.” (6ČV3, 2006)
Latviešu žurnālists apraksta VS auditorijas ilgas pēc bijušās vienotās valsts un raksturo lasītāju
sastāvu:
„VS daļēji uztvēruši .. nostaļģisko nišu, kas zaudējuši lielo valsti, tā ir Krievijas
vispārējā tendence. Vecāka pensionēta auditorija. Tajā pašā laikā sociālāka, demokrātiskāka
nekā Čas.” (6NV2)
Arī Čas pārstāve uzsver šī laikraksta orientāciju uz Krieviju: „VS, viņi raksta par Krieviju ar
lielākām simpātijām.” (6ČS1). Savukārt VS vērtējumā tiek vilktas paralēles ar Latvijas Avīzi:
„Populārs ir VS, nenoliedzami. Jautājums ir, uz kādu auditoriju tas orientēts.
Vesti ir tas variants, ko sauc - „sopļi-vopļi”, uz trūcīgo, aizvainoto. Lielā mērā
61