NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ literāti, dzejnieki. Mūsdienu politiskais žurnālists pārsvarā ir profesionālu izglītību ieguvis darbinieks un, iespējams, samērā maz ietekmējas no literatūras un mākslas, tāpēc reti uzskatāms par publisko intelektuāli ar milzīgu kultūras kapitālu. Iespējams, ka šis ir vēl viens faktors, kas veicina žurnālistikas trivializēšanos, sekošanu lētai gaumei, skandāliem, patērniecībai un naudas varai. Lai noskaidrotu visas šīs ietekmes, jāpievēršas galvenajiem žurnālistikas lauka spēlētājiem – žurnālistiem - un jāpēta, kā šo lauku un to spēlētāju ietekmē parādās un attīstās žurnālistu identitātes. Manuprāt, uzskatāmu pētniecisko loģiku žurnālistu identitāšu mijiedarbības izpētē izmantojusi zviedru pētniece Dž.Vīka (Jenny Wiik). Autore piedāvā habitus struktūru, ko veido sociālās identitātes (dzimums, etnicitāte, šķira), organizācijas identitātes (darba vieta, darba pieredze, darba uzdevumi) un profesionālās identitātes (ideāli, statuss, prakse) (Wiik, 2010, 63). Tātad profesionālās identitātes elementi, lietojot Burdjē terminus, ir vērtības un normas (ideāli), prakse (rutīnas) un pozīcija laukā (statuss, lomas) (Wiik, 2010, 60). Šo klasifikāciju izmantošu tālākā darba strukturējumā. Protams, personas identitātes dažādie komponenti cieši mijiedarbojas, taču tāpēc, ka pirmā sevis nodalīšana no cita un kopības ar citiem apjēga saistās ar dzimuma, nacionālo/etnisko identifikāciju, sākšu ar žurnālista sociālo identitāšu analīzi. 13
14 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ ŽURNĀLISTU SOCIĀLĀS IDENTITĀTES: IZPAUSMES UN PĒTNIECĪBA P. Burdjē definējis sociālo lauku kā tādu, kas ietver sevī visus pārējos, tāpēc žurnālistikas lauks ar žurnālistu profesionālajām identitātēm lielā mērā ietekmējas no personas pozīcijas sociālajā laukā, tātad no sociālās identitātes. Socioloģiskā perspektīva uzsver, ka identitātes un patība veidojas sociālajā procesā, atspoguļo sociālo procesu vērtības, struktūru un funkcionē, lai palīdzētu saglabāt vai arī veikt pārmaiņas sociālajā struktūrā. Identitātes ir gan objektīvas, gan subjektīvas; identitāte ir tas, kas kāds ir, kas ietver sevī gan pašraksturojumu, gan arī to, kādas īpašības personai piedēvē citi, balstoties uz viņa uzvedības vērojumu (Côté, Levine, 2002, 36-39). Sociālās identitātes līmenī indivīdu ietekmē kultūras faktori un sociālās lomas. Sociālo identitāti raksturo piederība grupai. Šī habitus elementa atribūti ir vecums, dzimums, izglītība, šķiriskā piederība, etniskā un pilsoniskā piederība, nodarbošanās, laulību statuss. Lai iezīmētu sarežģītās un daudzveidīgās ietekmes uz personu, var runāt par dažādām identitātēm. Identitāte nozīmē izpratni par to, kas esam attiecībā pret citiem. Šīs identitātes var būt ļoti būtiskas un noturīgas, ietekmējot citas. Tās var būt konstruētas, aizstātas, nepiesaistītas. Tā kā sociālās identitātes, organizācijas identitātes un profesionālās identitātes savstarpēji mijiedarbojas un ietekmējas, dažādu faktoru ietekmē paškoncepcijas var mainīties. P.Šūmeikere un S.Rīzs, runājot par faktoriem, kas ietekmē medija saturu, izdala žurnālista, šī satura autora, kā indivīda sociāli demogrāfisko raksturojumu ietekmi uz viņa profesionālajām un individuālajām vērtībām, normām un lomām. Tie ir žurnālista profesionālais fons (izglītība, profesionālā pieredze), attieksme pret nodarbošanos (profesionālā ētika, profesionālās lomas izpratne), kā arī viņa individuālās vērtības un vieta mediju organizācijā, kas nosaka to, cik lielā mērā iespējams izpausties šīm individuālajām vērtībām (uzskatiem, gaumei, identitātei) (Shoemaker, Reese, 1996, 64-65). Vispirms jāmin žurnālista sociāli demogrāfiskie identitātes raksturojumi, kas var ietekmēt gan žurnālista radīto saturu, gan savstarpējās attiecības mediju organizācijā, gan attiecības ar avotiem un auditoriju, gan profesionālo un individuālo identitāti. Žurnālista dzimuma ietekme uz saturu var būt minimāla, ja ir runa par profesionāli, kurš nodarbojas ar ziņu producēšanu. Tā var būt lielāka, ja pētāmais objekts strādā noteiktos žanros vai par noteiktām tēmām. Dzimuma ietekmi var pētīt informācijas vākšanas procesā, kur tam var būt sava loma, runājot par kontaktu ar avotiem, piemērošanās spēju, orientāciju uz varas paušanu, konfliktu/sadarbību. Taču profesionalitāte, pieredze var šīs atšķirības mazināt. Dzimuma ietekme var izpausties, pētot mediju organizāciju, kad noteikta dzimumu proporcija, piemēram, mediju menedžmentā, var mainīt attiecības mediju organizācijā, darbu sadalē, darbinieku atlasē. Tā varētu būt lielāka audiovizuālos medijos, bet mazāka vai grūtāk konstatējama presē. Žurnālista izglītība un profesionālā pieredze ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē gan saturu, ko rada žurnālists, gan to, kā viņš/viņa par savu darbu reflektē, gan arī paša žurnālista iespējas ieņemt noteiktus amatus, būt/nebūt pieprasītiem mediju organizācijās. Tieši šie ir svarīgi resursi, kas veido viņa sociālo kapitālu. Protams, to veido arī audzināšana ģimenē, tās uzkrātais sociālais un ekonomiskais kapitāls. Tā kā žurnālistika ir samērā atvērta nodarbošanās, kurā nokļūst dažādu slāņu pārstāvji un kurā nav īpaši raksturīga profesijas pārmantošana paaudzēs, piederība noteiktam sociālam slānim profesionālās identitātes veidošanā, manuprāt, nav tik būtiska. Ģimenes, vecāku loma var būt noteicošā, veidojoties žurnālista etniskajai, nacionālajai, lingvistiskajai identitātei. Tas tiklab attiecas uz dzimto valodu, apmācības valodas izvēli (latviešu, mazākumtautību valodu skola), kā dzimtas, nācijas kopīgām atmiņām, pagātnes mītiem, kas veido nacionālās piederības apziņu.
Change language