ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ SATURS IEVADS. ......................................................................................................................2 BURDJĒ LAUKA TEORIJA UN HABITUS KONCEPTS ............................................4 MIJIEDARBĪBA STARP ŽURNĀLISTIKAS, POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKIEM ........................................................................................................7 Žurnālistikas lauka raksturojums ......................................................................................7 Politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekme ............................................................9 ŽURNĀLISTU SOCIĀLĀS IDENTITĀTES: IZPAUSMES UN PĒTNIECĪBA ..........14 ORGANIZĀCIJAS IDENTITĀTE UN KULTŪRA ....................................................19 ŽURNĀLISTU PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES ........................................................22 Profesionālās vērtības un normas ....................................................................................22 Žurnālistu lomas ..............................................................................................................25 Žurnālistu profesionālās prakses: ētika darbībā ..............................................................28 IDENTITĀŠU MIJIEDARBĪBA: 1998.GADA APTAUJAS GALVENIE REZULTĀTI ..31 ”KAS ES ESMU?” SOCIĀLĀS IDENTITĀTES ŽURNĀLISTU INTERVIJU DISKURSOS ..........................................................................................................................36 Žurnālistu raksturojumi ...................................................................................................36 Žurnālisti par profesiju, valodu, etnicitāti, vēsturi, kopienām ........................................39 ”KĀDA IR MANA VIETA?” MEDIJU ORGANIZĀCIJAS IDENTITĀTES ŽURNĀLISTU INTERVIJĀS ..............................................................................................54 Emociju darbs un identitātes ...........................................................................................54 Žurnālisti par saviem laikrakstiem ..................................................................................55 Dienas laikrakstu salīdzinājums: savējie un citi ..............................................................59 Attieksme pret īpašniekiem kā organizācijas identitātes elements .................................65 Ekonomikas lauka un ekonomiskās krīzes ietekme uz žurnālistikas lauku un organizācijas identitāti .....................................................................................................70 Īpašnieku maiņa un organizācijas identitātes ..................................................................75 Organizācijas kultūra. Profesionāla versus korporatīva identitāte ..................................79 ”KO ES DARU?” ŽURNĀLISTU PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES DISKURSI ...84 Vērtības un profesionālās identitātes ...............................................................................84 Žurnālistu lomas izpratne ................................................................................................92 Žurnālistikas profesionālo prakšu vērtējums .................................................................100 DIVAS INFORMATĪVĀS TELPAS VAI DIVAS ŽURNĀLISTIKAS KULTŪRAS: ŽURNĀLISTU REFLEKSIJAS .........................................................................................108 SECINĀJUMI: PROFESIONĀLO IDENTITĀŠU VARIANTI UN HABITUS SALĪDZINĀJUMS ................................................................................................... 117 IZMANTOTĀ LITERATŪRA ................................................................................. 131 PIELIKUMI .........................................................................................................................134 1
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ IEVADS Postpadomju telpas mediju un žurnālistikas pētījumi visbiežāk bijuši saistīti ar sistēmas maiņu, satura analīzi, auditorijas izpēti. Žurnālistu darbība un nozīme pētīta mazāk. Arī Latvijā no visiem komunikācijas ķēdes elementiem visvairāk pētītais ir mediju, arī preses saturs un auditorijas. Postpadomju valstu žurnālistikas izpēte ir būtiska, lai konstatētu, kā sabiedriski politiskās un mediju sistēmas transformācija ietekmējusi žurnālistu profesionālo identitāti un profesionālo diskursu. Sevišķi aktuāli tas ir Baltijā un īpaši Latvijā, kurā okupācijas un kolonizācijas rezultātā izveidojušās divas pašpietiekamas mediju apakšsistēmas (mediji latviešu un krievu valodā). Tās ir uz atšķirīgām auditorijām vērstas un tiek nereti uzskatītas par atbildīgām divu informatīvo telpu un divu kopienu uzturēšanā, konstruēšanā un atražošanā, kā arī sabiedrības dezintegrācijas procesu veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kā paši žurnālisti vērtē savu darbu un kā raksturo šo divu informatīvo telpu atšķirības un līdzīgo. Tā kā pēdējā laika preses satura analīzes parādījušas, ka atšķirību demarkācijas līnija nav tikai preses sadalījums latviešu un krievu izdevumos, būtu svarīgi atklāt, kā žurnālisti vērtē savas profesionālās identitātes, kā tās mijiedarbojas ar citām identitātēm – nacionālo, etnisko, pilsonisko piederību, arī savu darbību ietekmējošos faktorus. Mediju un žurnālistu loma parādījās jau „perestroikas” un „glastnostj” laikā; arī Latvijas Atmodas procesi saistīti ar publicistu un žurnālistu aktīvu iesaistīšanos politikā, populāriem žurnālistiem kļūstot par LTF aktīvistiem, vadot gan neatkarības izcīņas procesus, gan atbilstošos preses izdevumus (Atmoda). Žurnālisti, kuri līdz pēdējam strādāja TV un radio ēterā, pirms tos ieņēma Omon kaujinieki puča laikā, tika uztverti kā varoņi. Gadu desmitu laikā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas mediju sistēma mainījusies un nostabilizējusies. Varoņi tapuši par sargsuņiem vai politiķu apkalpotājiem. Žurnālistus ietekmējušas ekonomiskās krīzes, intensīvas tehnoloģiju un interneta attīstības rezultātā mainījušās preses žurnālistu lomas un uzdevumi. Tāpēc svarīgi ir pētīt, kāda ir žurnālista identitāte un loma mūsdienās. Žurnālistu kā žurnālistikas lauka aktoru izpēte ir svarīga, lai saprastu, kas ietekmē žurnālistu profesionālās identitātes, kuras identitātes ir būtiskākās, ietekmējot žurnālistu prakses – individuālās identitātes (dzimums, vecums, izglītība), sociālās identitātes (nacionālā piederība, etniskā izcelsme, valoda, politiskās simpātijas) vai profesionālās identitātes (profesionālās lomas izpratne, profesionālās vērtības, attieksme pret ētiku), kā tās mijiedarbojas. Pētnieki uzsver, ka žurnālistikas izpētē vērojama spriedze starp empīrisko un normatīvo. Žurnālistika pētījumos parasti tikusi salīdzināta ar tās profesionālo normatīvo modeli, tātad jābūtību, nevis realitāti, tādējādi liedzot citādām, varbūt sliktākām, bet reāli eksistējošām praksēm šo profesionālo modeli ietekmēt (Josephi, 2005, 576). Šāda pieeja rada plaisu starp komunikācijas teorijām un žurnālistikas praksēm, un tāpēc žurnālistikas un – konkrēti - komunikatora pētniekiem mēdz izteikt pārmetumus normatīvismā un atrautībā no realitātes. Kvantitatīvo metožu izmantošana savukārt šo plaisu vēl paplašina, jo žurnālisti (īpaši ar speciālo izglītību) labi zina, kā „pareizi” atbildēt, ja šīs atbildes ir priekšā pateiktas (slēgtajos jautājumos). Pētniecību zināmā mērā apdraud arī žurnālistu nereti pārspīlētais priekšstats par savu profesiju, vai nu tēlojot romantizētu, aizspriedumainu skatu uz to, vai arī definējot žurnālistiku šauros redakcijas ikdienas darbības konceptos. Tādējādi gan pētnieki, gan mediju praktiķi uzsver augošo atšķirību starp žurnālistikas praksi un žurnālistikas pētniecību, starp žurnālistikas realitāti un tās atspoguļošanu teorētiskajā literatūrā (Zelizer, 2004 u.c.). Tieši tāpēc pētījumā izmantota kvalitatīvā metodoloģija. Par pētījuma objektu izmantoti nacionālo dienas laikrakstu redaktoru un žurnālistu viedokļi, kuros atspoguļojas un tiek komentēti sabiedriski politiskie notikumi, jo dienas prese joprojām
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 7 and 8: 4 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 13 and 14: 10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 55 and 56:
52 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?