ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
IEVADS<br />
Postpadomju telpas mediju un žurnālistikas pētījumi visbiežāk bijuši saistīti ar sistēmas<br />
maiņu, satura analīzi, auditorijas izpēti. Žurnālistu darbība un nozīme pētīta mazāk. Arī Latvijā<br />
no visiem komunikācijas ķēdes elementiem visvairāk pētītais ir mediju, arī preses saturs un<br />
auditorijas.<br />
Postpadomju valstu žurnālistikas izpēte ir būtiska, lai konstatētu, kā sabiedriski politiskās<br />
un mediju sistēmas transformācija ietekmējusi žurnālistu profesionālo identitāti un profesionālo<br />
diskursu. Sevišķi aktuāli tas ir Baltijā un īpaši Latvijā, kurā okupācijas un kolonizācijas<br />
rezultātā izveidojušās divas pašpietiekamas mediju apakšsistēmas (mediji latviešu un krievu<br />
valodā). Tās ir uz atšķirīgām auditorijām vērstas un tiek nereti uzskatītas par atbildīgām divu<br />
informatīvo telpu un divu kopienu uzturēšanā, konstruēšanā un atražošanā, kā arī sabiedrības<br />
dezintegrācijas procesu veicināšanā.<br />
Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kā paši žurnālisti vērtē savu darbu un kā raksturo šo divu informatīvo<br />
telpu atšķirības un līdzīgo. Tā kā pēdējā laika preses satura analīzes parādījušas, ka<br />
atšķirību demarkācijas līnija nav tikai preses sadalījums latviešu un krievu izdevumos, būtu<br />
svarīgi atklāt, kā žurnālisti vērtē savas profesionālās identitātes, kā tās mijiedarbojas ar citām<br />
identitātēm – nacionālo, etnisko, pilsonisko piederību, arī savu darbību ietekmējošos faktorus.<br />
Mediju un žurnālistu loma parādījās jau „perestroikas” un „glastnostj” laikā; arī Latvijas<br />
Atmodas procesi saistīti ar publicistu un žurnālistu aktīvu iesaistīšanos politikā, populāriem<br />
žurnālistiem kļūstot par LTF aktīvistiem, vadot gan neatkarības izcīņas procesus, gan atbilstošos<br />
preses izdevumus (Atmoda). Žurnālisti, kuri līdz pēdējam strādāja TV un radio ēterā, pirms tos<br />
ieņēma Omon kaujinieki puča laikā, tika uztverti kā varoņi. Gadu desmitu laikā pēc Latvijas valstiskās<br />
neatkarības atgūšanas mediju sistēma mainījusies un nostabilizējusies. Varoņi tapuši par<br />
sargsuņiem vai politiķu apkalpotājiem. Žurnālistus ietekmējušas ekonomiskās krīzes, intensīvas<br />
tehnoloģiju un interneta attīstības rezultātā mainījušās preses žurnālistu lomas un uzdevumi.<br />
Tāpēc svarīgi ir pētīt, kāda ir žurnālista identitāte un loma mūsdienās.<br />
Žurnālistu kā žurnālistikas lauka aktoru izpēte ir svarīga, lai saprastu, kas ietekmē žurnālistu<br />
profesionālās identitātes, kuras identitātes ir būtiskākās, ietekmējot žurnālistu prakses – individuālās<br />
identitātes (dzimums, vecums, izglītība), sociālās identitātes (nacionālā piederība, etniskā<br />
izcelsme, valoda, politiskās simpātijas) vai profesionālās identitātes (profesionālās lomas<br />
izpratne, profesionālās vērtības, attieksme pret ētiku), kā tās mijiedarbojas.<br />
Pētnieki uzsver, ka žurnālistikas izpētē vērojama spriedze starp empīrisko un normatīvo.<br />
Žurnālistika pētījumos parasti tikusi salīdzināta ar tās profesionālo normatīvo modeli, tātad jābūtību,<br />
nevis realitāti, tādējādi liedzot citādām, varbūt sliktākām, bet reāli eksistējošām praksēm šo<br />
profesionālo modeli ietekmēt (Josephi, 2005, 576). Šāda pieeja rada plaisu starp komunikācijas<br />
teorijām un žurnālistikas praksēm, un tāpēc žurnālistikas un – konkrēti - komunikatora pētniekiem<br />
mēdz izteikt pārmetumus normatīvismā un atrautībā no realitātes. Kvantitatīvo metožu<br />
izmantošana savukārt šo plaisu vēl paplašina, jo žurnālisti (īpaši ar speciālo izglītību) labi zina,<br />
kā „pareizi” atbildēt, ja šīs atbildes ir priekšā pateiktas (slēgtajos jautājumos).<br />
Pētniecību zināmā mērā apdraud arī žurnālistu nereti pārspīlētais priekšstats par savu profesiju,<br />
vai nu tēlojot romantizētu, aizspriedumainu skatu uz to, vai arī definējot žurnālistiku šauros<br />
redakcijas ikdienas darbības konceptos. Tādējādi gan pētnieki, gan mediju praktiķi uzsver augošo<br />
atšķirību starp žurnālistikas praksi un žurnālistikas pētniecību, starp žurnālistikas realitāti<br />
un tās atspoguļošanu teorētiskajā literatūrā (Zelizer, 2004 u.c.). Tieši tāpēc pētījumā izmantota<br />
kvalitatīvā metodoloģija.<br />
Par pētījuma objektu izmantoti nacionālo dienas laikrakstu redaktoru un žurnālistu viedokļi,<br />
kuros atspoguļojas un tiek komentēti sabiedriski politiskie notikumi, jo dienas prese joprojām