17.01.2013 Views

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2<br />

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />

IEVADS<br />

Postpadomju telpas mediju un žurnālistikas pētījumi visbiežāk bijuši saistīti ar sistēmas<br />

maiņu, satura analīzi, auditorijas izpēti. Žurnālistu darbība un nozīme pētīta mazāk. Arī Latvijā<br />

no visiem komunikācijas ķēdes elementiem visvairāk pētītais ir mediju, arī preses saturs un<br />

auditorijas.<br />

Postpadomju valstu žurnālistikas izpēte ir būtiska, lai konstatētu, kā sabiedriski politiskās<br />

un mediju sistēmas transformācija ietekmējusi žurnālistu profesionālo identitāti un profesionālo<br />

diskursu. Sevišķi aktuāli tas ir Baltijā un īpaši Latvijā, kurā okupācijas un kolonizācijas<br />

rezultātā izveidojušās divas pašpietiekamas mediju apakšsistēmas (mediji latviešu un krievu<br />

valodā). Tās ir uz atšķirīgām auditorijām vērstas un tiek nereti uzskatītas par atbildīgām divu<br />

informatīvo telpu un divu kopienu uzturēšanā, konstruēšanā un atražošanā, kā arī sabiedrības<br />

dezintegrācijas procesu veicināšanā.<br />

Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kā paši žurnālisti vērtē savu darbu un kā raksturo šo divu informatīvo<br />

telpu atšķirības un līdzīgo. Tā kā pēdējā laika preses satura analīzes parādījušas, ka<br />

atšķirību demarkācijas līnija nav tikai preses sadalījums latviešu un krievu izdevumos, būtu<br />

svarīgi atklāt, kā žurnālisti vērtē savas profesionālās identitātes, kā tās mijiedarbojas ar citām<br />

identitātēm – nacionālo, etnisko, pilsonisko piederību, arī savu darbību ietekmējošos faktorus.<br />

Mediju un žurnālistu loma parādījās jau „perestroikas” un „glastnostj” laikā; arī Latvijas<br />

Atmodas procesi saistīti ar publicistu un žurnālistu aktīvu iesaistīšanos politikā, populāriem<br />

žurnālistiem kļūstot par LTF aktīvistiem, vadot gan neatkarības izcīņas procesus, gan atbilstošos<br />

preses izdevumus (Atmoda). Žurnālisti, kuri līdz pēdējam strādāja TV un radio ēterā, pirms tos<br />

ieņēma Omon kaujinieki puča laikā, tika uztverti kā varoņi. Gadu desmitu laikā pēc Latvijas valstiskās<br />

neatkarības atgūšanas mediju sistēma mainījusies un nostabilizējusies. Varoņi tapuši par<br />

sargsuņiem vai politiķu apkalpotājiem. Žurnālistus ietekmējušas ekonomiskās krīzes, intensīvas<br />

tehnoloģiju un interneta attīstības rezultātā mainījušās preses žurnālistu lomas un uzdevumi.<br />

Tāpēc svarīgi ir pētīt, kāda ir žurnālista identitāte un loma mūsdienās.<br />

Žurnālistu kā žurnālistikas lauka aktoru izpēte ir svarīga, lai saprastu, kas ietekmē žurnālistu<br />

profesionālās identitātes, kuras identitātes ir būtiskākās, ietekmējot žurnālistu prakses – individuālās<br />

identitātes (dzimums, vecums, izglītība), sociālās identitātes (nacionālā piederība, etniskā<br />

izcelsme, valoda, politiskās simpātijas) vai profesionālās identitātes (profesionālās lomas<br />

izpratne, profesionālās vērtības, attieksme pret ētiku), kā tās mijiedarbojas.<br />

Pētnieki uzsver, ka žurnālistikas izpētē vērojama spriedze starp empīrisko un normatīvo.<br />

Žurnālistika pētījumos parasti tikusi salīdzināta ar tās profesionālo normatīvo modeli, tātad jābūtību,<br />

nevis realitāti, tādējādi liedzot citādām, varbūt sliktākām, bet reāli eksistējošām praksēm šo<br />

profesionālo modeli ietekmēt (Josephi, 2005, 576). Šāda pieeja rada plaisu starp komunikācijas<br />

teorijām un žurnālistikas praksēm, un tāpēc žurnālistikas un – konkrēti - komunikatora pētniekiem<br />

mēdz izteikt pārmetumus normatīvismā un atrautībā no realitātes. Kvantitatīvo metožu<br />

izmantošana savukārt šo plaisu vēl paplašina, jo žurnālisti (īpaši ar speciālo izglītību) labi zina,<br />

kā „pareizi” atbildēt, ja šīs atbildes ir priekšā pateiktas (slēgtajos jautājumos).<br />

Pētniecību zināmā mērā apdraud arī žurnālistu nereti pārspīlētais priekšstats par savu profesiju,<br />

vai nu tēlojot romantizētu, aizspriedumainu skatu uz to, vai arī definējot žurnālistiku šauros<br />

redakcijas ikdienas darbības konceptos. Tādējādi gan pētnieki, gan mediju praktiķi uzsver augošo<br />

atšķirību starp žurnālistikas praksi un žurnālistikas pētniecību, starp žurnālistikas realitāti<br />

un tās atspoguļošanu teorētiskajā literatūrā (Zelizer, 2004 u.c.). Tieši tāpēc pētījumā izmantota<br />

kvalitatīvā metodoloģija.<br />

Par pētījuma objektu izmantoti nacionālo dienas laikrakstu redaktoru un žurnālistu viedokļi,<br />

kuros atspoguļojas un tiek komentēti sabiedriski politiskie notikumi, jo dienas prese joprojām

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!