ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
aprakstoši, bet precīzi (neatkarīgi no to redakcionālās politikas vērtējuma). Tā, piemēram, LA
vieniem liekas paraugs, kā mērķtiecīgi strādāt ar savu auditoriju un dot ļoti daudz informācijas,
citiem – rusofobisks, nacionālistisks izdevums, kuru nav vērts pat pieminēt, kur nu vēl analizēt.
Vieniem Diena (2006.g.) likusies kā paraugs labai, kvalitatīvai žurnālistikai, citiem – kā
negatīvais piemērs oficiozam varas laikrakstam, kas atrauts no saviem lasītājiem tā paštaisnā
un kategoriskā toņa dēļ.
Organizācijas identitāte žurnālistu diskursos parādās kā vienota un labi formulēta vai neskaidri
definēta redakcionālā politika. Tā tiek atklāta ar laikrakstu ideoloģijas, partiju orientācijas, īpašnieku
un auditorijas raksturojumu palīdzību, kā arī izmantojot dažus profesionālās identitātes
elementus, aprakstot konkrētas prakses, atšķirīgos laikrakstu stilus, vērtības.
Attieksme pret īpašniekiem kā organizācijas identitātes elements
Bažas par īpašnieku ietekmi uz žurnālistu brīvību un neatkarību paustas jau 1998. gada aptaujas
datos.
Pētījuma abu periodu intervijās žurnālistiem par laikrakstu īpašniekiem tika jautāts tieši,
aptaujas formā aizpildot jautājumus par neatkarību un īpašnieka ietekmi, savukārt netieši šī
attieksme parādījās, atbildot uz jautājumiem par laikrakstu redakcionālo politiku un savstarpēji
salīdzinot preses izdevumus.
Žurnālistu minēto biznesa vai žurnālistikas sūtības aspektu vairākums respondentu novērtējuši
šādi: žurnālists savu nodarbošanos biežāk vērtē kā kalpošanu sabiedrībai (vai auditorijai), tas
ir arī aicinājums, kaut, protams, par to tiek saņemts atalgojums. Kā bizness laikraksta izdošana
vērtēta no darba devēja viedokļa un pozīcijām. Izņēmums ir Dienas žurnāliste, kura šajā izdevumā
strādā tā organizācijas kultūras un sava kā ekonomikas ekspertes statusa dēļ. Kā apmaksātu
nodarbošanos to vairāk vērtējusi Telegraf žurnāliste, kura strādā portālam.
Lielākā daļa žurnālistu uzsvēruši, ka starp vairākiem faktoriem, kuri ietekmē viņu darbu, pats
galvenais ir paša personība (vienīgais izņēmums ir žurnāliste no Dienas tās īpašnieku maiņas
laikā). Mediju vadītāji un politiskās dzīves atspoguļotāji kā svarīgu faktoru uzsvēruši politisko
situāciju. Par svarīgiem ietekmējošiem faktoriem atzīta realitāte, redakcija un auditorija. Dažās
atbildēs pieminēti arī reklāmdevēji. Īpašnieka ietekme kā liela minēta reti (NRA), medija organizācijas
un vadības ietekme izjusta LA žurnālistu atbildēs.
Savukārt interviju tālākās norises gaitā, kad par īpašnieku lomu tika jautāts detalizētāk, parādījās
ļoti atšķirīgi viedokļi.
Ārzemju investoru, īpašnieku loma latviešu laikrakstu žurnālistu un redaktoru skatījumā ir
pārsvarā pozitīvi vērtēta: ārzemju kapitāls un Rietumu tradīcija īpašniekam neiejaukties medija
darbībā, ja vien tas nes peļņu, nodrošina redakcionālo neatkarību. Turpretī daži krievu laikrakstu
žurnālisti ļoti kritiski izteicās, piemēram, par laikrakstu Diena, kurš piederēja Bonnier grupai,
uzsverot, ka tas ir valdošo partiju oficiozs un pauž Zviedrijas investoru intereses un sociāldemokrātiskās
idejas. Viņuprāt, optimālais variants ir Latvijas īpašnieks, kura galvenā nodarbošanās
ir mediju bizness.
Krievu žurnālisti lielākā mērā nekā latviešu, kas parādījās jau 1998. gada aptaujā (Šulmane,
2000.), atzinuši atkarību no īpašniekiem, un 2006. gada dziļajās intervijās jo īpaši uzsvēruši arī
redakcionālo atkarību no lielajiem reklāmdevējiem (starp tiem minot Latvijas lielākās bankas
un lielveikalus), tātad lieliem ekonomiskiem grupējumiem, kas savukārt neapšaubāmi ietekmē
politiķus, bet kurus lasītājam pat grūtāk identificēt nekā vienam grupējumam piederošu avīzi,
kuras politiskās simpātijas tad redzamas un skaidrojamas.
Vislielākā vienprātība sastopama Dienas laikrakstu žurnālistu un redaktores diskursos – visi
atzina, ka ārvalstu īpašnieks Bonnier grupas veidolā neietekmē laikraksta politisko līniju, viņu
65