ilze-sulmane-neatrastas-identitates

56
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Dienas raksturojums 2010. gadā ietver salīdzinājumu ar iepriekšējo periodu. Uzsvērta politikas
maiņa - nepiedāvāt risinājumus, piemēram, pasakot priekšā, par ko jābalso vēlēšanās, un
izcelta vēlme paplašināt lasītāju loku, kas iespējams tad, ja politiskās simpātijas tiek paustas
neuzkrītošāk:
„Mūsu pozīcija arī pēc visām revolūcijām:, sanācām kopā ar redaktoriem, lai
saprastu, kur mēs esam, kas mēs esam. Liberāldemokrātiskā pozīcija ar objektīvo,
neitrālo izvērtēšanu, ne...[kā agrāk],.. kas varēja būt viena no Dienas kļūdām. Iepriekšējā
pozicionēšanās uz vāka, parādīšana, ka jābalso par Tautas partiju, lai gan
tāda pozīcija ir arī visur citur pasaulē. Šobrīd .. gan Guardian, gan Sun un vēl daži
izdevumi krasi nostājas viena vai otra kandidāta pozīcijās. Man tas liekas diezgan
bīstami no tāda viedokļa, ka savu lasītāju, kas atbalsta šādu pozīciju, var noturēt,
bet tad ir risks zaudēt pārējos.” (Ds12)
Citētajā izteikumā uzsvērta vēlme samazināt laikraksta politisko, partijisko simpātiju manifestāciju,
pamatojot to arī ar komerciāliem apsvērumiem paplašināt auditoriju.
Neatkarīgās Rīta Avīzes pašraksturojumā žurnālisti 2006. gadā akcentēja sava izdevuma
orientāciju uz sociāliem jautājumiem, kā auditoriju minot arī inteliģenci, tai skaitā skolotājus.
Tomēr kopumā vairākās intervijās iezīmējās nespēja definēt Neatkarīgās ideoloģiju un tās mērķa
auditoriju. Galvenokārt tika uzsvērta laikraksta daudzveidība - gan 2006. gadā, gan ar žurnālistiem
tiekoties otrreiz, 2010. gadā:
„Avīze ir masu informācijas līdzeklis. Sabiedrība kļūst relatīvāka, bezprincipiālāka,
savā vērtību sistēmā izlaistāka. Avīze atpaliek no jaunākās paaudzes [visas
avīzes]. [NRA] .. nav ne sliktāka, ne labāka par pārējām. NRA – labi ir tas, ka komentētāji
var atļauties katrs savu viedokli. Tāda viedokļu dažādība, kur var runāt
cits citam pretī, nekur nav. NRA var būt pretēji viedokļi.”(NV2)
NRA tiek raksturota, pozicionējot to iepretim konkurentiem un izceļot stila atšķirības:
„Tās ir stila atšķirības. Dienai ir svarīgi, lai vienmēr būtu šlipse uzlikta. Dienas
stils ir izkoptāks, mums ir tāds plurālāks. Sacensība meistarībā ir normāla konkurence.
Ja būtu viens izdevums, būtu daudz sliktāk.” (6NV2)
2010. gadā galvenā redaktore Neatkarīgo raksturo kā nacionāli konservatīvu izdevumu, taču
iepriekšējā interviju periodā biežāk tika minēts, ka laikraksts ir vairāk sociāli, kreisi orientēts,
jo tā lasītāji nav tik turīgi kā laikrakstam Diena.
Latvijas Avīzes žurnālisti savu izdevumu nešaubīgi nosauc par nacionāli konservatīvu un
tādu, kurš palicis vienīgais, kas rūpējas par latviešu interesēm Latvijā. Laikraksta politiskās
simpātijas paustas sekojošā fragmentā, kur aplūkotas visas partijas un laikraksta, kā arī īpašnieka
un vadības attieksme pret tām 2010. gadā:
„Ziniet, mums tādas vienas partijas, kuru mēs tagad [..] atbalstītu, nav. .. Jā,
Krustiņam simpātiskāks šķiet Raivis Dzintars un līdz ar to arī tēvzemieši. Viņam .. ne
tik simpātiska ir Vienotība, un - es teikšu - man arī. Ar Ēlertes ienākšanu es ļoti ļoti
skeptiski raugos uz Pilsonisko savienību. Un Lembergs skaidrā tekstā ir pateicis, un
tā arī noteikti būs, ka pēc vēlēšanām Zaļie un zemnieki veidos sadarbību ar Jauno
laiku un, visticamāk, ar Štokenbergu. No Pilsoniskās savienības mēs distancēsimies.
Jo viņi ir destruktīvi, viņi vispār nekādas vienošanās nevar panākt, viņi savā