ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ apstākļos .. žurnālistiem ir īpaša sūtība – tie nav tikai žurnālisti, bet arī atmodas darbinieki. .. Trešās Atmodas pirmā fāze beigusies ar latviešu uzvaru, turpinās krievu sabiedrības veidošanās, burbuļošanas, mutuļošanas process, ko var nosaukt par trešās Atmodas otro fāzi. Gribētos, lai izveidotos kaut kas nopietns.” (6ČV2) Čas redaktore uzsver, ka tieši tāpēc, ka varā nav pārstāvēti visi Latvijas iedzīvotāji, krievu presei ir īpaša loma: „Krievu prese ir vairāk nekā prese. Krievu kopiena nav pārstāvēta. Tā [prese] ir rupors, tā ir tribīne, izpildu komiteja. Mēs pildām vidutāja lomu. Žurnālists ir ļoti aktīvs, viņš panāk arī praktiskus rezultātus.” (6ČS1) Žurnālista lomu definē LA redaktore: Žurnālista profesijā būtiski ir tas, .. ka tu esi kā spēks un vara ietekmēt procesus, apziņa, ka piedalies sabiedrības viedokļa veidošanā, .. [vari] palīdzēt cilvēkiem. Palīdzēt gan sabiedrībai, gan individuālam cilvēkam. Tas otrs ir .. Tu .. vari pats būt brīvs cilvēks jautāt vai likt taisnoties un samulst valsts prezidentei vai jebkuram citam. Varas apziņa, neatkarība.” (LAS1) Dažāda līmeņa žurnālistu, korespondentu - analītiķu un komentētāju - lomu raksturo Dienas jaunā vadība, uzsverot žurnālista atbildību analizēt sociālos jautājumus, prezentēt faktus un visu pušu viedokļus, bet ne komentēt ieraudzīto: “Te ir fundamentāla atšķirība, vai tu „bīdi” politiku politikas pēc un idejas „bīdi”, vai tu risini sociālos jautājums. .. Domāju, ka žurnālista funkcija būtu .. sociāla? Jā, sociāla, problemātiska. Bet nevis, ka vajag tagad „izbīdīt” publikācijās krievu gāzes vadu. Tas nav tā domāts. Žurnālista funkcija ir atspoguļot visu pušu viedokļus un tikt līdz tam, kādas sekas [būs], vai [viņš] spēj analizēt, .. un tad avīzes īpašnieku, tas komentāru gals, tad iedod ... krievu gāzes vadu. Bet žurnālists, kas nav komentētājs, tas strādā ar [dažādiem] viedokļiem, tas tiek līdz analītiskajam līmenim.” (Dv7) Telegraf-a vadītājai nav pieņemama pārāk tendenciozā Dienas redakcionālā līnija – dot savus vērtējumus kā vienīgo, neapstrīdamo patiesību: „Man nebija pieņemama viņu [Dienas] pēdējās instances pozīcija. Mēs diskutējām arī ar kolēģiem, vai žurnālisti var būt prokurori un tiesneši. .. Tā prokurora vai tiesneša loma nav īsti manējā. Varu sniegt informāciju - jo vairāk, jo labāk. Bet prokuratūra un tiesa ir cita iestāde. Dienā pēdējā laikā pirms pārpirkšanas tā patiesības ministrija, kā to sauca, ne visai bija pie sirds.” (TS2) VS politisko notikumu komentētāja diskursā iezīmējas preses kā tautas (kopienas) emocionālā stāvokļa (protesta un niknuma mazinātāja, „novadītāja”) regulētāja loma: „..Mēs darām ļoti labu darbu, [kā] zibensnovedējs, cilvēki raksta mums, viņi .. nerīko masveida protesta akcijas, kā notiek kaut kur citur. Es negribu vilkt paralēles - Albānija, Maķedonija. Pie mums viss notiek mierīgi. Cilvēki izsaka protestu civilizēti – vai piketā, vai gājienā, vai avīzē. Notiek kaut kāda viedokļu sadursme starp avīzēm, nevis uz ielām.” (6VSV3) 95
96 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Uz žurnālista kā konteksta devēja lomu norāda NRA komentētājs, akcentējot arī preses kā varas ietekmētājas nozīmi: „Ja jūs lasa lēmumu pieņēmēji, tad jūs noteikti ietekmēsiet procesus, ja jūs lēmumu pieņēmēji nelasa, tad jūs vienkārši būsiet spogulis. Tad jūs neietekmēsiet. Ja ir izdevums, kuru lasa kvalificēts lasītājs, tad jūs ietekmēsiet procesus, pat ja to negribēsiet. Neatkarīgajai ir ļoti kvalificēts lasītājs, līdz ar to .. tevi lasa gan masu, gan kvalificēts lasītājs. Būtiski, lai tu varētu atrast argumentus, kuru rezultātā var pieņemt lēmumu, kas respektē visus apstākļus. Mana kā žurnālista pienākums ir informēt par apstākļiem, kuri jāņem vērā. Kā tie radīs problēmas kādai lasītāju, sabiedrības grupai.” (6NV5) Žurnālistikas saistību ar partijām un slēpto reklāmu vai pasūtījuma rakstu veidošanu kā leģitīmu piemin VS žurnāliste: „Ja es aprakstu kādu sižetu, kas saistīts ar partiju, tad te nav nekādas politiskās prostitūcijas. .. Pasūtījuma tipa materiālos diemžēl nav pilnīgas objektivitātes, lasītājam .. pašam jāanalizē, vai šis kungs visu līdz galam ir pateicis, kāpēc šo jautājumu viņš nav skāris.”(6VSS2) Šajā fragmentā izteikto ilūziju, ka VS lasītājs veiks analītisku darbu un pūlēsies atrast ko kritizējamu reklāmas intervijā, apgāž pašu redakcijas cilvēku apliecinātā doma, ka laikraksts ir populārs, plašām masām domāts un, visticamāk, neko tādu nav gatavs darīt. Te arī redzama vāji slēpta vēlme attaisnot žurnālistu praksi rakstīt reklāmas intervijas, neuzdodot kritiskus jautājumus intervējamiem un mēģinot uzvelt šo kritiskā izvērtējuma uzdevumu lasītāja pleciem. Žurnālisti uzsver, ka realitātē tiek apvienotas žurnālista un sabiedrisko attiecību darbinieka lomas. To minējuši VS abas vadošās figūras. Lūk, viens izteikums: „Piemēram, vēlēšanu kampaņas - tiek slēgti līgumi (visas avīzes slēdz) par informatīvo un reklāmas atbalstu partijai pirms vēlēšanām. Tiek nosauktas partijas. Tā mums pagājušajā gadā maksāja LPP, sociāldemokrāti, PCTVL, TSP – tas ir galvenokārt mūsu elektorāts, un viņi, dabiski, ar mums noslēdza līgumus. Un mēs atspoguļojām viņu darbību, un .. var teikt, jā, kāda atkarība ir.” (6VSS2) Pārmaiņas žurnālista lomā piemin LA žurnālists, uzsverot gan informācijas pārraidītāja un starpnieka, gan viedokļa līdera, eksperta pozīciju: „Arvien biežāk žurnālistus uztver kā ekspertus politikā. Mani arī arvien biežāk .. aicina citos medijos, organizācijās komentēt politiskos notikumus. Žurnālists tiek vērtēts kā eksperts noteiktos jautājumos... Bet viņam tomēr ir jāapzinās, ka viņš nav speciālists kādā jomā, bet vidutājs starp pētniecisko daļu un sabiedrību. Jāparāda tā, lai ir visiem saprotams.””(LAS2) Žurnālista lomas izpratni raksturo arī viņu izteikumi par attiecībām ar politiķiem, varu. Telegraf-a vadītājs uzsver kritiska varas izvērtētāja lomu, arī attieksmē pret sava laikraksta atbalstītajām partijām, bet šis izteikums ir netipisks, vienīgais, ko atradu krievu žurnālistu atbildēs: „Varu pateikt trīs lietas. Pirmkārt, ir noteiktas, gandrīz vai instinktīvas politiskas simpātijas, bet tā nav mīlestība, tās ir tieši simpātijas. Galvenokārt tāpēc, ka ir otra
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48: 44 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 97: 94 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?