ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ pastāv arī problēmas, kuras ir svarīgas visai sabiedrībai. Žurnālisti nereti kritiski izsakās par mediju teorētiķu un ekspertu spēju novērtēt reālo žurnālistikas praksi, bet kuri varētu būt tie autoritatīvie pašu vides cilvēki, kas uzņemtos kritizēt un analizēt kolēģu darbu? Konkurences izraisītā neveiklā situācija tiek aprakstīta intervijas fragmentā: „Tur jau tā lieta, ka mēs esam ierobežoti ar manevru iespējām. Nu ko mēs, laikraksts Diena,.. sabiedriskā televīzija .. no vienas puses, mēs varam būt kaut kādā ziņā sargsuņi, no otras puses, .. mēs jau paši esam. .. Tur sanāk tā kā... ticamības vai spēka moments. Tajā brīdī, kad laikraksts Diena uzbruks par to, ka Kabanovs ir [žurnālista un politiķa lomās] .. mēs esam rakstījuši, es atceros. Mēs jau uzrakstām par to, bet viņš jau skatās šķībi, ne jau tāpēc, ka tā nav taisnība, bet gan tāpēc, ka mēs esam konkurenti”. (Dv7) Kā jau minēju, vienā jautājumā latviešu un krievu preses žurnālisti bijuši vienisprātis – nedrīkst ļaut valsts institūcijām dibināt medijus kontrolējošu iestādi. Iespējams tomēr, ka šai vienprātībai ir dažādi pamatojumi. Viens pretarguments ir vēlme ārējās ietekmes vietā (kas draud ar autonomijas zaudēšanu) aicināt stiprināt žurnālistikas pašregulācijas mehānismus. Tā kā tie Latvijā ir samērā vāji, tad var būt ērti un izdevīgi, ja žurnālista profesionālo darbību vispār neviens nevērtē, jo atskaitīšanās sistēma un atgriezeniskā saite funkcionē vāji. Politiskās elites pārstāvju vieglo piekļuvi medijiem ar sev vēlamiem vēstījumiem nodrošina esošā likumdošana. Daļai žurnālistu ir izdevīgi atstāt šādu situāciju bez pārmaiņām, ļaujot nekritizēti apvienot aģitatora un žurnālista lomas, nodarboties ar slēpto reklāmu un citām profesionāli aizdomīgām praksēm un attaisnot tās ar grūtiem laikiem, kamēr vien paši nesastapsies ar kliedzošiem brīvības ierobežojumiem vai masveida atlaišanām. Kaut arī pēdējos gados publiskajā telpā palielinājies mediju darbības analīzes un kritikas īpatsvars, ir radušās konkurējošas žurnālistu organizācijas un portāli, profesionālā kopiena ir fragmentēta, tāpēc žurnālistu pašregulācija un atbildīgums nav pilnībā nodrošināti. Tas, manuprāt, ir izdevīgi arī politiskā lauka spēlētājiem, jo saturiski vāju, nekvalitatīvu žurnālistiku ir viegli kritizēt, bet vāju, organizācijas neaizsargātu žurnālistu – viegli atlaist vai uzpirkt. Vēl viens elements, kas palīdz klasificēt mediju sistēmas piederību kādam no trim modeļiem, kā arī raksturo žurnālistu profesionālās prakses, ir laikrakstu tiešā saikne ar politiskajām partijām, par ko tālāk. Žurnālistu saikne ar politisko eliti un politiskās simpātijas: politikas un žurnālistikas lauku galveno aktoru mijiedarbība. Atšķirīgi vērtējumi žurnālistu intervijās vērojami nevis tikai par hipotētiskām ētiskām dilemmām vai teorētiskiem principiem, bet arī par profesionālās ētikas pamatprincipu – nenonākt interešu konfliktā, pildot atšķirīgas lomas vienlaicīgi. Laikraksta Diena žurnālistu ētikas principi, ko žurnālisti paraksta, stājoties darbā, noliedz vienlaicīgi aktīvi darboties politiskā organizācijā un žurnālistikā. Arī interviju rezultāti apliecina – šajā izdevumā tāda prakse tiek aktīvi nosodīta. Līdzīga aina ir laikrakstā Telegraf, NRA, LA. „Žurnālistam nav jākļūst par partijisku, politisku cīnītāju. Ja viņš to vēlas, viņam ir jāiet prom no žurnālistikas un jāstājas politiskā partijā, tad viņš var kandidēt. Nu nebūs mums te nekādi Ņikitas Krasnoglazovi un Nikolaji Kabanovi.” (LAS3) Profesionālajā vidē publiski šāda abu lomu apvienošanas prakse reizumis tikusi apspriesta, taču nopietnas analīzes vai skaidrojuma, kāpēc tā nevēlama vai nosodāma, ir maz. 103
104 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Dienas žurnālists atzina pārmetumus, kas tika izteikti laikraksta redaktorei par darbību ārpusmediju organizācijā - Sorosa fondā, kas varējis negatīvi ietekmēt izdevuma neatkarīgo tēlu. Čas žurnālistu vērtējumi ir situatīvi – dažās intervijās tiek atzīts, ka tā nav laba prakse, bet uzsvērts, - kamēr nav izcīnītas krievu kopienas prasības, daudzās lietās jārīkojas tā, lai labāk veiktos šai cīņā, pēc tam žurnālisti varēs kļūt profesionāli ētiskāki. Lūk, kā to pamato bijusī laikraksta Čas galvenā redaktore, kura 2006. gadā kandidēja no PCTVL saraksta, bet nākamajās vēlēšanās atbalstīja PLL: „Tagad tāds laiks, ka jāatgriežas politikā. Jo vairāk domu, jo lielāka domu daudzveidība. .. No tā nevar izvairīties. Krievu prese ir vairāk nekā prese. .. Tā ir rupors, tā ir tribīne, izpildu komiteja. Mēs pildām vidutāja lomu. Žurnālists ir ļoti aktīvs, viņš panāk arī praktiskos rezultātus... Es domāju, ka šī ir unikāla situācija. Pēc 10 vai 15 gadiem varbūt tā nebūs. Atmodas laikā arī viss „Labvakar-s” kūdīja cilvēkus. Žurnālistu plejāde aizgāja politikā. Krievi atpalika. Krievu kopiena .. apzināties sevi sāka vēlu. Jāpārtrauc administratīvais darbs. Turpināšu rakstīt, būšu tur iekšā, vairāk rakstīšu, piekļūšu plašākiem informācijas avotiem. Par komisijām, kur notiek visādas brīnumu lietas. Savā avīzē vai citiem, ja ņems pretī.” (6ČS1) Šāda prakse tiek attaisnota arī tāpēc, ka auditorija to nenosoda (vai neapzinās un neievēro). Kā argumentu žurnāliste izmanto arī, viņasprāt, Latvijas nepietiekamo demokrātijas attīstību, bet politiķa un žurnālista lomu nodalīšanu atstāj „labākiem laikiem”: „Jā, mēs būsim opozīcijā un kritizēsim. Nevienam nav liegts būt žurnālistam. Tā ir ļoti demokrātiska profesija. Ja kāds politiķis vēlas, viņš var būt žurnālists. Kad kļūsim par īstu attīstītu demokrātisku Eiropas valsti, tad nodalīs [abas lomas].Tas ir ētisks jautājums, iekšējās kultūras jautājums, lai neizmanto to savās interesēs. Ir likums, ir iekšējā ētika. Un ir ļoti prasīgi lasītāji. Ja [šādu praksi] uztvers negatīvi, tad pārtrauksim. .. Kabanova gadījums varbūt nav tik tipisks, viņam žurnālistika ņem virsroku pār politiku. Vispirms pasaka [kaut ko] avīzē un tad aiziet drusku pastrādāt politikā. Kabanovu uztver ļoti pozitīvi.”(6ČS1) VS ir izdevums, kurā ilgstoši tiek īstenota prakse, kad Saeimas deputāts raksta laikrakstam. Laikraksta žurnāliste intervijā mēģina norobežoties no tās, tai pašā laikā atzīstot N.Kabanovu par brīnišķīgu rakstītāju, kuru avīzei būtu žēl zaudēt. Pārējie kolēģi arī uzteic viņa publicista prasmi, savukārt laikraksta vadība šādas rīcības akceptu pamato gan ar finansiālu labumu (nav uz Saeimu jāsūta lieks korespondents, lai aprakstītu tās darbību - tātad var ietaupīt naudu), gan profesionālu – cilvēks no iekšpuses par politiku var uzrakstīt labāk, sevišķi, ja šis politiķis ir teicams „spalvas meistars”. Tiek vērtēta arī auditorijas iespējamā attieksme – „mūsējais izsities politiķos”, kas varot celt izdevuma prestižu: „Mums tas ir. Uzskatu, ka žurnālistam jābūt bezpartijiskam. Mums tā izveidojies, es to neesmu lēmusi. Nikolajs ir ļoti talantīgs publicists. Te ir tāda robeža. .. Būs noteikta angažētība. Nav vienotu kritēriju. Nebiju sajūsmā, kad uzzināju, ka viņš balotējas. Mums .. negribējās zaudēt labu publicistu, [bet] viņš sāka to visu apvienot. .. Tur vēl tādas personiskas rakstura īpašības Kabanovs ir brīnumaini darbaspējīgs, viņš raksta ātri, teicams analītiķis, viņš te sen strādā, un neviens neuzstāja, lai viņš izdarītu izvēli. Bet tas ir vairāk jautājums manai vadībai, izdevējam. Dažus materiālus saīsina vai tie netiek publicēti, kad uzskatām, ka ir perehļost. Ir noteikta vārda maģija. Redaktoram ir ļoti liela cieņa pret šo profesionāli.” (6VSS2)
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56: 52 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105: 102 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?