ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ tīklu. Viņi aizpilda informatīvās nišas, liedzot citiem ekspertiem piekļuvi medijiem. Kompāniju preses sekretāri nereti žurnālistiem pa draugam iesaka kādus ekspertus, tādējādi dodot iespēju tiem paust savu viedokli, par ko abi iepriekš vienojušies un kas daudzmaz sakrīt ar viņa paša viedokli. Tas dod iespēju žurnālistiem un ekspertiem nezaudēt pašcieņu un savu simbolisko kapitālu (neatkarības un profesionalitātes tēlu). Lai nodrošinātu regulāru pieejamību medijiem, ekspertam jābūt pastāvīgi informētam un pašam jābūt par aktuālo notikumu daļu, līdz ar to viņi kļūst par nākotnes ziņu potenciālajām personībām. Šādiem indivīdiem, pievienojoties kādām grupām vai organizācijām, kļūst vēl vieglāk gūt publicitāti un nonākt ziņās, iegūstot iespēju interpretēt notikumus sev vēlamā veidā. Žurnālisti balansē uz konflikta un kooperācijas robežas arī ar citiem avotiem. Draudzīgas attiecības ierobežo autonomas interpretācijas aktivitātes, jo tās rada personiskas saistības un savstarpēju apmaiņu; no otras puses, draudzība ar neformāliem avotiem palīdz iegūt informāciju, kas citādi nebūtu pieejama (Dimants, Russ-Mols, 2009, 137-138). Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, kurai raksturīgs kopīgu paziņu blīvs tīklojums, arī informācijas avotu izvēle var būt problemātiska, jo var būt grūti izvairīties no interešu konflikta un spēt zināmo avotu kritiski iztaujāt vai gluži otrādi – slēpt savas subjektīvās, dziļi personiskās antipātijas. Politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekme Raksturojot žurnālistikas lauku, var runāt par ārējām ietekmēm uz žurnālistiem, kas uzskatāmi shematiski aplūkots klasiskajā P.Šūmeikeres un S.Rīza darbā (Shoemaker, Reese, 1996, 64-65), kur komunikators atrodas sociālās, ekonomiskās realitātes un auditorijas ietekmes laukā. Izmantojot Burdjē lauka teoriju, var runāt par žurnālistikas, politikas, ekonomikas un kultūras lauku mijiedarbību un savstarpējo ietekmi. Pārmaiņas politiskajā laukā saistās ar mūsdienu vēlētāja/pilsoņa lomas reducēšanos uz izvēli starp politiskajām partijām, kuras ir vairāk līdzīgas nekā atšķirīgas (Negrine, 2008, 62). Notikusi arī pāreja no masu dalības partijām uz „karteļu” partijām, kas ietekmē arī to, kā tās izmanto sev pieejamos medijus – arvien vairāk līdzekļu tiek tērēts nacionālām kampaņām, un, jo mazāk biedru partijā, jo intensīvāka mediju kampaņa (Negrine, 63). R.Negrine arī uzsver, ka varas centralizācija partijās, to vadītāju lomas pieaugums palielinājis vajadzību pēc profesionāliem konsultantiem, kas palīdzētu vadīt profesionalizētas vēlēšanu kampaņas. Viņa veiktie pētījumi apliecina, ka parlamenta un valdības locekļu vidū daudziem ir pieredze, kas saistīta ar medijiem, piemēram, no 28 intervētiem politiķiem pieci bijuši žurnālisti (Negrine, 103). Tas apliecina abu lauku spēlētāju ciešo mijiedarbību. Autors arī uzsver, ka mūsdienās noris politisko partiju lomas mazināšanās un mediju lomas palielināšanās (Negrine, 105). Domāju, ka Latvijas situācija ir līdzīga šī pētnieka novērotajam. Tā kā politiskie žurnālisti neatrodas sociālā vakuumā, bet interakcijā ar dažādiem aktoriem, tie visi savstarpēji saistīti, kas nozīmē nepieciešamību līdzsvarot dažādos spēkus, kas objektīvi ierobežo žurnālistu autonomiju (Neveu, Kuhn, 2002, 6) un nemitīgi pārveido žurnālistu aktivitāšu kontekstu (Neveu, Kuhn, 2002, 20). Ekonomiskās krīzes ietekme jūtama gan politikas, gan ekonomikas, gan žurnālistikas laukā. Politiķu ierobežotie līdzekļi liek pārdomāt kampaņu stratēģijas, meklēt investorus ekonomikā jaunos virzienos. Žurnālistikas laukā auditoriju pirktspējas mazināšanās, reklāmas tirgus sašaurināšanās ietekmē žurnālistikas kvalitāti, samazina mediju daudzveidību. Politikas un politiskās komunikācijas pētnieki novērojuši, ka pēc aukstā kara beigām notikusi ideoloģiskā pārkārtošanās, spēkus ieguvušas seksuālo un citu identitāšu politikas, patērniecības un vides aizsardzības kustības. Tās nav balstītas šķiru sadalījumā un labējas vai kreisas politikas 9
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ konfrontācijā. Secinājums ir - sācies labēji kreisā sadalījuma noriets. Mūsdienu attīstītās kapitālistiskās sabiedrības, pēc B.Makneira domām, raksturo stilistiska un diskursīva daudzveidība bez normām, nevis viena valdošās šķiras dominējoša ideoloģija (McNair, 2006, 74-78). Domāju, ka tikpat atbilstoši ir to uzskatīt kā vienveidību bez normām vai kādu, piemēram, liberālu vērtību pasludināšanu par vienīgo pareizo. Latvijas politikas pētnieki uzsver, ka vēl 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas politiskās varas dalīšanās Latvijā galvenokārt notiek pēc etniskā principa. Nav nostabilizējušās partiju sistēmas, politikā arvien ienāk jauni spēlētāji, politisko partiju pašidentifikācija un programmas ir pretrunīgas, kad rīcība nonāk pretrunā ar pasludinātajām ideoloģijām. Kā liecina pētījumi, arī sabiedrībā kopumā konstatēta neatbilstība starp pašu cilvēku formulēto atbalstu liberālām vai konservatīvām vērtībām un reālo situāciju, atbalstot vai noliedzot to konkrētās izpausmes. Neatkarīgi no tā, kāda partija ir pie varas, attiecības starp žurnālistiem un politiķiem ir saspringtas un sarežģītas. Galvenais drauds publiskās sfēras kvalitātei nav atkarīgs no tā, ko politiķi un to padomnieki pavēsta medijiem, bet no tā, ka, reaģējot uz žurnālistu atbildes soļiem, sadusmotie valdības pārstāvji var izmantot administratīvās ietekmes līdzekļus, kā arī likumdošanas un ekonomiskās sviras (licencēšana, biznesa likumu maiņa), pielietojot jebkurus līdzekļus, lai izdarītu spiedienu uz žurnālistiem (McNair, 170). Šīs tēzes patiesumu apliecina dienas preses un TV kanālu īpašnieku maiņas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā. Valstīs, kurās ir kvalitatīvā prese, kas domāta izglītotai un sociāli aktīvai publikai, tās žurnālisti var orientēties uz šo ieinteresēto lasītāju. Mūsdienu politiskajā kultūrā robežas starp elites un populāro dienas kārtību izplūst un tuvinās. Elitārie mediji sākuši reportēt par seksuāliem skandāliem, tabloīdi – par nopietno politiku. 20.gs. beigās parādījusies politiski izglītota un medijus pārzinoša (media-literate) deideoloģizēta un bezšķiru publika, liekot izjaukt elites-masu, izglītotsneizglītots sadalījumu, kas agrāk strukturēja publisko sfēru. Stilistiskās atšķirības, piemēram, skandālu atspoguļošanā pastāv starp elitārajiem, vidusmēra un populārajiem izdevumiem, bet sadalījums „nopietnajā” un „triviālajā” informācijā nevar būt par pamatu, lai novērtētu publisko sfēru (McNair, 59-60). Līdz ar to žurnālistiem, kā arī politiķiem viena izdevuma ietvaros jāprot uzrunāt ļoti atšķirīgas auditorijas. Publiskās dzīves interpretētāji, komentāru rakstītāji ieguvuši prestižu, tiem pasaules interpretācijā uzticas līdzīgi kā filozofiem un māksliniekiem. Žurnālistikas un sabiedrisko attiecību mijiedarbības analīze var daudz pateikt par žurnālistikas un politikas lauku aktoru savstarpējām attiecībām un var liecināt par žurnālistikas lauka autonomiju vai atkarību. Žurnālistika liberālajā demokrātijā atrodas starp politiskajiem aktoriem un publiku, pildot starpnieka lomu veidā, kas veicina politiskos procesus (McNair, 2000, 105). Auditorija ir klāt šajās norisēs, saņemot informāciju, politiskās sfēras notikumu analīzi un novērojot politiskās intervijas, kad politiķi pakļauti nesaudzīgam vai nekritiskam iztaujāšanas procesam. Paturēt līdzsvaru starp atkarību un zināmu distanci no medijiem ir abu komunikācijas profesionāļu (žurnālistu un sabiedrisko attiecību darbinieku) leģitimitātes nosacījums. Žurnālisti redz sevi kā neatkarīgus reportierus un jēgas devējus, kas veido (balsta) savu profesionalitāti uz neatkarību un publikas uzskatu par tās realitāti. Mediju komercializācija ir radījusi šo neatkarību kā svarīgu faktoru daudzu informācijas piegādātāju tirgū. Tādējādi žurnālistiem var būt piesardzīga attieksme pret sabiedrisko attiecību profesionāļiem, profesiju, kuras eksistence apdraud neatkarības imidžu un statusu, kas uz to balstīts (McNair, 2000, 136). Politiskā žurnālistika un politiskās sabiedriskās attiecības attīstās kopā, savstarpēji atbildot un piemērojoties katras jaunievedumiem. Agresīva intervēšana palīdz „caursist” politisko sabiedrisko attiecību laķējumu, šādas naidīgas politiskās intervijas nevar „atcelt”, tāpat kā likvidēt uz palikšanu nostiprinājušos sabiedrisko attiecību konsultantus, informācijas „savērpējus” (spin doctors) (McNair, 2000, 138-139). Uzskatu, ka problēma drīzāk parādās tad, kad žurnālists sāk apzināti vai daļēji apzināti pildīt sabiedrisko attiecību darbinieka lomu, kas mazina viņa kā žurnālista lomas autonomiju, kļūstot par cita lauka spēlētāju, kas var sagraut auditorijas uzticēšanos.
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6: 2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 11: 8 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 15 and 16: 12 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 63 and 64:
60 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?