ilze-sulmane-neatrastas-identitates

62
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
līdzīgi kā LA – diezgan nabadzīgs, nomalē mītošs, aizmirsts cilvēks. VS apmēram
tas pats.” (6ČV3)
Dienas pārstāve VS raksturo vēl kritiskāk, noliedzot, ka to varētu saukt par nacionāla mēroga
dienas laikrakstu. Tiek parādīta atšķirība – Dienas orientācija uz visu sabiedrību, bet VS – tikai
uz savu, krievvalodīgo iedzīvotāju kopienu:
„Vesti atšķiras tonis, [kas ir] daudz reakcionārāks un agresīvāks .. Tāda emigrācijas
prese, jo to var salīdzināt ar [latviešu] „Laiku”, kur varētu likties, ka visu
Ameriku aizņem latvieši. .. Viņi jūtas kopienas prese, latviešiem ir nacionāls laikraksts.
Tad skaidrs, ka viņi raksta tur tikai par kopienu. .. Iespējams, ka [laikrakstu]
Vesti [Segodnja] vairāk virza „mēs jums parādīsim” [ideja]. .. Man grūti izsekot
krievu avīžu biznesa pusei. Es pieņemu, ka daļa ir pelnoši. Vai pie tik agresīvas un
netolerantas politikas, kas saistītas ar Krievijas interesēm ..., vai tas ir tāpēc, lai
saglabātu savu lasītāju, vai tāpēc, ka ir kādas citas saites, nevaru pateikt.” (6DS1)
Šādu kritisku izteikumu interesanti pretnostatīt VS pašraksturojumam, kurā izcelta izdevuma
mērenība un orientācija uz savstarpēju integrāciju, kā arī uzsvērts, ka integrācijai jābūt abpusējai,
nevis minoritātes integrācijai vairākumā:
„Mums nav tādas galējības, mums tāda mērena nostāja. Mēs visiem dodam vārdu.
Protams, mums ir sava pozīcija kaut kādā jautājumā. Mēs neatbalstām atsevišķas
partijas, bet mēģinām aizstāvēt cilvēciskas vērtības, pragmatiskas attiecības ar
kaimiņiem, integrāciju, bet ne kā lozungu, bet kā procesu, divvirziena - latvieši
mēģina sadzīvot ar krievvalodīgiem un krievvalodīgie mēģina saskaņu atrast ar
latviešiem. Nevis, ka krieviem vien jāintegrējas, kamēr otra puse gaida, ka krievi
integrēsies.” (6VSV3)
LA žurnāliste, vērtējot krievu presi, kritizē laikrakstu krasi pausto politisko nostāju un atzinīgāk
vērtē vienīgi Telegraf-u. Taču no šī fragmenta redzams, ka žurnāliste bažīgi seko arī
kolēģu profesionālajām praksēm. Viņas izteikums par Telegraf-u, kuram trūkst kvalificētu
lasītāju šādam (atšķirīgam no citiem krievu laikrakstiem) stilam, sakrīt ar laikraksta žurnālistu
pašraksturojumiem, kuros arī paustas bažas par izdevuma nākotni nelielās inteliģento krievu
pilsoņu auditorijas dēļ:
„Vesti Segodnja un Čas ir pilnīgas šausmas, politiski angažēti .. Ne vienmēr
ievēro visus žurnālistikas pamatprincipus, arī avotus, informācijas pārbaudīšanu,
balstās arī uz baumām, nenošķir faktus no viedokļiem.
Telegraf, man šķiet, no krievu laikrakstiem ir vistuvāk kvalitatīvai žurnālistikai,
viņi uz to pretendē, pretendē reizēm, ne pārāk bieži, bet viņi atrod interesantas lietas,
un uz viņiem mēdzu atsaukties, pretēji Čas un Vesti Segodņja, kas, manuprāt,
.. ir gandrīz nekādi, lai arī pieļauju, ka lasītāju loks ir savs un pietiekami stabils.
Reizēm, kad braucu uz Ķengaragu, tur Telegraf tramvajā neredzu, nemaz. Varbūt
viņi raksta ne tik izteiktā krievu stilā, un šī auditorija nemaz negaida tādu kvalitatīvu
žurnālistiku. Varbūt tad Telegraf labāk rakstīt latviski, apvienot ar „Dienu”. .. Šo
to viņi jaunu atrod, pirmie, tur ir arī diezgan analītiski žurnālisti.” (LAs2)
Telegraf-a pārstāvis par pārējiem krievu laikrakstiem 2010. gadā ir diezgan kritiski noskaņots.
Tas skaidrojams gan ar to, ka izteikuma autors ir jaunākās paaudzes pārstāvis, gan ar to,