17.01.2013 Views

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />

„Ja runājam šeit par šīm divām informatīvajām telpām – no sākuma politiķi sadalīja<br />

iedzīvotājus, tautu pilsoņos – nepilsoņos, krievvalodīgos – latviešos, pieņēma<br />

diskriminējošus likumus. Pēc tam mēģināja kaut ko labot, pamazām, bet šī situācija,<br />

šis cilvēku noskaņojums izveidojas, mēs tikai atspoguļojam, mēģinām kaut ko uzlabot.<br />

Ne mēs to problēmu izveidojām – divas informatīvās telpas radījām. Tas ir rezultāts.”<br />

(6VSV3)<br />

Ne mediju, ne žurnālistu, ne arī pašu politiķu diskursā nav (vai ir reti) sastopama doma, ka<br />

politiķi nedarbojas autonomi, kā Deus ex machina, bet kaut kādā mērā atspoguļo sabiedrības daļu<br />

noskaņojumu, vēlmes un atbalstu iespējamiem risinājumiem. To dažādo alternatīvu rezultāti<br />

reti kad prognozēti un analizēti:<br />

„Mediji, šķiet, atspoguļo to, kas notiek politikā. Bet politikā, iespējams, tur politiķiem<br />

zūd šī barojošā vide, uz kuras balstīties, kad viņi pelnīja savu dienišķo maizi.<br />

Tad viņi sāk aktīvāk ekspluatēt šīs tēmas. Žurnālistika atspoguļo to, kas notiek tur.<br />

Tālāk notiek ne pārāk labas lietas, tā viļņa izplatīšanās uz leju. Esmu bieži analizējusi,<br />

kas ir primārs, vai šis tautas dziļākais noskaņojums, kas nāk no tautas dzīlēm un<br />

atspoguļojas politiķos, tāds slēgts cikls. Vai arī tas ir mākslīgi inspirēts. Tas vairāk ir<br />

politiskā valsts līmenī. Tur daudz dažādu iemeslu, gan latviešu tautas neracionālas<br />

bailes, kas to nepatiku radījis - vēsturiski tas ir saprotams. Šīs bailes būs vienmēr,<br />

cik ilgi dzīvos latviešu tauta. Tāpat kā krievi. Visi „tarakāni” visu dzīvi ir līdzās.<br />

Ārēji varbūt kaut kas mainīsies. Bet globālie stereotipi laikam paliks ilgi.” (6VSS2)<br />

Tālākajā intervijas tekstā žurnāliste pauž pārliecību, ka dalījums pilsoņos un nepilsoņos<br />

(respondentes diskursā minēti „krievi”) bija vajadzīgs tikai tāpēc, lai atstumtu no sabiedrisko<br />

labumu dalīšanas pēc iespējas vairāk cilvēku.<br />

Izteikumi demonstrē VS redakcijas pārstāvi, kas intervijā šķiet ļoti draudzīga, toleranta,<br />

saprotoša. Taču tieši šī žurnāliste proponēja krievu pasaules un impēriskās identitātes idejas<br />

un runāja krieviski (fragments tulkots), un viņas spalvai pieder ne tikai cilvēciski dziļi, daudzu<br />

kolēģu un lasītāju atzīti sociālās izpētes materiāli, bet arī kareivīgas, krasi vienu pozīciju, vienu<br />

partiju balstošas intervijas un raksti, kā arī izteikumi par ētiski nepieņemamu žurnālistikas prakšu<br />

attaisnošanu. Tas apliecina faktu (kas parādījās jau 1998. gada anketās), ka žurnālisti labi zina,<br />

kādas ir „pareizās” vai politkorektās atbildes, taču starppersonu saskare (arī pētnieciska intervija)<br />

ir viena lieta, bet rīcība vai publiski paustais – var būt pavisam atšķirīgs. No otras puses – daži<br />

ļoti atklāti izteikumi par redakcionālām praksēm (tiks aplūkots tālākajās nodaļās) tomēr liecina<br />

par zināmu uzticēšanos un arī šo prakšu atzīšanu par leģitīmām vai plaši izplatītām.<br />

Interviju materiāls rāda, ka katrā redakcijā ir ļoti atšķirīgas domāšanas un atšķirīgu nacionālo<br />

un profesionālo identitāšu pārstāvji. Krievu laikrakstu redakcijās interviju diskursi bija<br />

mērenāki, nekā viņu radītie diskursi laikrakstu saturā. Latviešu žurnālisti sarunās reizēm pauda<br />

atklātāku sašutumu par opozīcijas partiju vai krievu žurnālistu apšaubāmām praksēm, taču<br />

viņu reālā darbība – diskursi mediju publikācijās - ir mazāk konfrontējoša un arī biežāk atbilst<br />

vispārpieņemtiem profesionālās ētikas un prakses kritērijiem. Žurnālista intervijā līdzīga doma<br />

izteikta šādi:<br />

„Es nevaru spriest par visu Latvijas žurnālistiku, bet manā galvā tā tas nav, tā, kā<br />

ir krieviem: viņi domā vienu un raksta tā, kā vajag. Ar to pašu mazo Abiku Elkinu.<br />

.. Kurš ir īstāks [tas, ko viņš raksta avīzē vai runā dzīvē]? Tu lasi viņu avīzē, tas<br />

ir pilnīgi kaut kas cits. Viņš nav vienīgais, ar ko man nācies parunāties.”(6DV2)<br />

49

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!