ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ „Ja runājam šeit par šīm divām informatīvajām telpām – no sākuma politiķi sadalīja iedzīvotājus, tautu pilsoņos – nepilsoņos, krievvalodīgos – latviešos, pieņēma diskriminējošus likumus. Pēc tam mēģināja kaut ko labot, pamazām, bet šī situācija, šis cilvēku noskaņojums izveidojas, mēs tikai atspoguļojam, mēģinām kaut ko uzlabot. Ne mēs to problēmu izveidojām – divas informatīvās telpas radījām. Tas ir rezultāts.” (6VSV3) Ne mediju, ne žurnālistu, ne arī pašu politiķu diskursā nav (vai ir reti) sastopama doma, ka politiķi nedarbojas autonomi, kā Deus ex machina, bet kaut kādā mērā atspoguļo sabiedrības daļu noskaņojumu, vēlmes un atbalstu iespējamiem risinājumiem. To dažādo alternatīvu rezultāti reti kad prognozēti un analizēti: „Mediji, šķiet, atspoguļo to, kas notiek politikā. Bet politikā, iespējams, tur politiķiem zūd šī barojošā vide, uz kuras balstīties, kad viņi pelnīja savu dienišķo maizi. Tad viņi sāk aktīvāk ekspluatēt šīs tēmas. Žurnālistika atspoguļo to, kas notiek tur. Tālāk notiek ne pārāk labas lietas, tā viļņa izplatīšanās uz leju. Esmu bieži analizējusi, kas ir primārs, vai šis tautas dziļākais noskaņojums, kas nāk no tautas dzīlēm un atspoguļojas politiķos, tāds slēgts cikls. Vai arī tas ir mākslīgi inspirēts. Tas vairāk ir politiskā valsts līmenī. Tur daudz dažādu iemeslu, gan latviešu tautas neracionālas bailes, kas to nepatiku radījis - vēsturiski tas ir saprotams. Šīs bailes būs vienmēr, cik ilgi dzīvos latviešu tauta. Tāpat kā krievi. Visi „tarakāni” visu dzīvi ir līdzās. Ārēji varbūt kaut kas mainīsies. Bet globālie stereotipi laikam paliks ilgi.” (6VSS2) Tālākajā intervijas tekstā žurnāliste pauž pārliecību, ka dalījums pilsoņos un nepilsoņos (respondentes diskursā minēti „krievi”) bija vajadzīgs tikai tāpēc, lai atstumtu no sabiedrisko labumu dalīšanas pēc iespējas vairāk cilvēku. Izteikumi demonstrē VS redakcijas pārstāvi, kas intervijā šķiet ļoti draudzīga, toleranta, saprotoša. Taču tieši šī žurnāliste proponēja krievu pasaules un impēriskās identitātes idejas un runāja krieviski (fragments tulkots), un viņas spalvai pieder ne tikai cilvēciski dziļi, daudzu kolēģu un lasītāju atzīti sociālās izpētes materiāli, bet arī kareivīgas, krasi vienu pozīciju, vienu partiju balstošas intervijas un raksti, kā arī izteikumi par ētiski nepieņemamu žurnālistikas prakšu attaisnošanu. Tas apliecina faktu (kas parādījās jau 1998. gada anketās), ka žurnālisti labi zina, kādas ir „pareizās” vai politkorektās atbildes, taču starppersonu saskare (arī pētnieciska intervija) ir viena lieta, bet rīcība vai publiski paustais – var būt pavisam atšķirīgs. No otras puses – daži ļoti atklāti izteikumi par redakcionālām praksēm (tiks aplūkots tālākajās nodaļās) tomēr liecina par zināmu uzticēšanos un arī šo prakšu atzīšanu par leģitīmām vai plaši izplatītām. Interviju materiāls rāda, ka katrā redakcijā ir ļoti atšķirīgas domāšanas un atšķirīgu nacionālo un profesionālo identitāšu pārstāvji. Krievu laikrakstu redakcijās interviju diskursi bija mērenāki, nekā viņu radītie diskursi laikrakstu saturā. Latviešu žurnālisti sarunās reizēm pauda atklātāku sašutumu par opozīcijas partiju vai krievu žurnālistu apšaubāmām praksēm, taču viņu reālā darbība – diskursi mediju publikācijās - ir mazāk konfrontējoša un arī biežāk atbilst vispārpieņemtiem profesionālās ētikas un prakses kritērijiem. Žurnālista intervijā līdzīga doma izteikta šādi: „Es nevaru spriest par visu Latvijas žurnālistiku, bet manā galvā tā tas nav, tā, kā ir krieviem: viņi domā vienu un raksta tā, kā vajag. Ar to pašu mazo Abiku Elkinu. .. Kurš ir īstāks [tas, ko viņš raksta avīzē vai runā dzīvē]? Tu lasi viņu avīzē, tas ir pilnīgi kaut kas cits. Viņš nav vienīgais, ar ko man nācies parunāties.”(6DV2) 49
50 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Šis vērojums liek secināt, ka laikraksta redakcionālā līnija, tajā ierastais kopīgais habitus ir tas, kas lielā mērā mijiedarbojas ar darbinieka uzskatiem un ietekmē publikāciju saturu, tātad žurnālistikas praksi, bet individuālās identitātes izpausmes „aci pret aci” sarunās nav tik konfrontējošas. Telegraf-a jaunās paaudzes žurnālistes 2010. gadā izteiktās pārdomas par kopienām rāmētas kā mediju konstruētas, atzīstot, ka vienīgi kultūrā un mākslā parādās kādas grūti formulējamas atšķirības. Tomēr tieši kultūra ir tā, kas varētu vienot. To viņa arī atklāj, atsaucoties uz latviešu valodas kultūras pasākumu reālijām, kurās piedalījusies. Intervijas fragments parāda tendenci kultūras cilvēkiem bagātināties no abu valodu un kultūru telpu pienesuma pat tad, ja jāatzīst, ka ne viss citā kultūrā izprotams un pieņemams kā savs: „Es pateikšu atklāti. Realitāte liek man par to aizmirst. Bet tādi .. jautājumi, ka mums vajag krievu žurnālistiku vai kas cits par krievu žurnālistiku, man liek par to atcerēties, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kur galvā ir divas kopienas. Un, aizejot uz „Ziedonis un Visums”, es zinu, ka es piederu citai kopienai, es nevaru uztvert visu to, kas ir [izteikts] par Latviju, par pasaules [izjūtu], ko var [saprast] cilvēks, kas sēž man blakus un ir latvietis. Un tādos brīžos es ļoti asi izjūtu to.” (TS2) Šis citējums uzskatāmi demonstrē, ka realitātē dažādu kolektīvo identitāšu pārstāvji labi sadzīvo un ka savējo un citu dalījums ir vairāk disksursīvs, konstruēts („galvā divas kopienas”). Respondente uzsvērusi arī, ka dažādu etnosu kultūras kodus pilnībā pieņemt par saviem nav vajadzīgs, tomēr tos var mēģināt iepazīt un izprast, gan savstarpējā komunikācijā, gan ar kultūras un mākslas palīdzību. Tiek uzsvērts arī fakts, ka sadzīvē un biznesā kopienu nošķirtība nav jūtama, bet tā tiek konstruēta medijos un parādās kultūrā: „Piemēram, mans vīrs ir mikrolīmeņa biznesmenis. Viņš saka, - par ko jūs visi runājat, kādi latvieši, kādi krievi, ja biznesa vidē viss notiek nevis pēc nacionalitātes, bet pēc biznesa likumiem! .. Bet, tiklīdz lasu avīzi, tā parādās latviešu un krievu kopiena. Un, izrādās, mans partneris dzīvo latviešu, bet es – krievu kopienā. Tādā sadzīviskā un biznesa līmenī varbūt nav, bet kultūras līmenī gan es to izjūtu.”(TS2) Telegraf pārstāvis, izsakoties par kopienām Latvijā, no vienas puses, uzsver kraso nācijas dalījumu divās kopienās (pretstatā idejai par pamatnāciju/valsts nāciju/titulnāciju un minoritātēm), no otras puses – apliecina šo kopienu mijiedarbību: „[J: Vai šīs kopienas strikti nodalītas?] .. Ir tāda pelēka, neizteikta saskarsmes zona, kura noteikti vai nu paplašinās, vai samazinās, un ir cilvēki, kas pietiekami komfortabli jūtas gan vienā pusē, gan otrā. Man ir vienlīdz komfortabli gan ar latviešu draugiem krogā pie alus vai krievu draugiem pie šņabja...”(TV1) Jaunās paaudzes Dienas žurnāliste atzīst arī mediju atbildību: [Divas kopienas], tā arī ir problēma, bet politiķiem tā ir [vēl lielāka]. Mediji ir līdzatbildīgi, jo raksta vai ziņo savai auditorijai. Un diemžēl, izslēdzot to otru auditoriju. Jo praktiski, piemēram, „Telegraf”, „Vesti Segodņja”, „Čas”, tāpat „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze” un „Latvijas Avīze” tomēr neziņo latviešiem un krieviem. „Diena” mēģināja izdot krievu versiju, bet tā nobruka. Mediji nevieno šīs grupas. Mediji palīdz vairāk šķelt, tā ir tiesa. „Latvijas Avīze” ir uzskatāms piemērs. Es domāju, ka „Diena” to nedara, mēs esam centušies” (DS11)
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6: 2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 13 and 14: 10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 51: 48 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?