ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
nālo prakšu un vērtību salīdzinājumā), gan runājot par identitātēm un piederību kopienām vai<br />
etnosiem. Paškritika laikraksta vai savā profesionālajā darbībā netika novērota. Reti sastopama<br />
arī savas atbildības daļas apzināšanās par sabiedrību dezintegrējošām mediju praksēm. 2010.<br />
gadā žurnālistu izteikumi nav tik kategoriski pret konkurējošiem izdevumiem. Krievu laikrakstu<br />
žurnālisti vienprātīgi simpatizē vienam politiskajam spēkam (SC) un kolēģu veikumam citos<br />
laikrakstos, pat ja jūtamas simpātijas pret vēl kādu politisko spēku (PLL laikrakstā Čas), uzsverot,<br />
ka „mēs savējos nekritizējam” un ka atšķirības starp krievu laikrakstiem ir nebūtiskas.<br />
Izņēmums bija Telegraf-s, kura pārstāvēto jaunās paaudzes žurnālistu diskursi un identitātes<br />
ir atvērtākas, daudzveidīgākas, spriedumi - ne tik melnbalti kā vecākiem kolēģiem. Kopumā<br />
ļoti asi tiek kritizētas pozīcijas partijas, tās dēvējot par varu. Tā ir, iespējams, pārdomāta taktika<br />
vai arī neapzināta prakse visu atbildību par notiekošo uzlikt tikai pozīcijai. Īstenībā vara<br />
apzīmē arī Saeimas opozīcijas daļu, nemaz nerunājot par reālo vairākumu vairākās pašvaldībās<br />
domēs, piemēram, Rīgā, un dažādās padomēs. Vara pieder arī opozīcijas balsīm laikrakstos un<br />
opozīcijas politiķiem, kas krievu sabiedrību uzrunā, jo šie politiķi varā reāli darbojas un pārstāv<br />
valsti. Tāpēc maldīgs ir aizvainojuma pilnais arguments, ka vara neuzrunā krievus. Uzrunā, pat<br />
vairākumā gadījumu (ar dažiem izņēmumiem) arī krieviski.<br />
Savukārt latviešu sabiedrība arī šo vēstījumu var uztvert kā tādu, kas liek paškritiski uzņemt<br />
apvainojumus un kritiku, jo „pozīcijas partijas jau 20 gadus bijušas pie varas”, tāpēc paši vien<br />
esam pie visa vainīgi. Taču šī vara vienmēr ir bijusi dalīta, lēmumi izcīnīti nežēlīgā cīņā un<br />
kompromisos (tas redzams, piemēram, izglītības un valodu likuma apspriešanas procesā, analizējot<br />
Saeimas sēžu stenogrammas). Šāds diskurss ir neproduktīvs, jo, no vienas puses - veicina<br />
sabiedrības pasivitāti, visu atbildību uzliekot politiķiem, medijiem, tikai ne pašiem – kuri šādus<br />
politiķus vēlējuši un laikrakstus atbalstījuši. No otras puses – tas var mest izaicinājumu valsts varas<br />
pārstāvētajām politiskajām izvēlēm un vērtībām, kā arī valsts pastāvēšanas leģitimitātei kopumā.<br />
Latviešu valodas laikrakstu žurnālistu interviju diskursā 2010. gadā joprojām ir sastopami<br />
tiešo konkurentu, citu latviešu laikrakstu žurnālistu, pausto politisko simpātiju un laikrakstu<br />
profesionālo prakšu kritisks izvērtējums. Tas, manuprāt nozīmē, ka joprojām „pretinieks”, „cits”<br />
tiek kvalificēts kā apkarojams ienaidnieks, nevis oponents, kas pārstāv kādas sabiedrības daļas<br />
uzskatus un viedokļus, kuri ir jāuzklausa, uz kuriem ir jāreaģē un jāatbild, nevis jāgaida, kad<br />
tiks kliegts skaļāk.<br />
Te velkamas paralēles ar notiekošo politikas laukā: t.s. latviešu partijas cīnās savā starpā,<br />
kamēr t.s. krievu partijas solidāri, ar partijiskas preses palīdzību pakāpeniski mēģina izcīnīt sev<br />
vēlamos rezultātus.<br />
Mediju īpašnieku maiņa (Dienā un Telegraf-ā) apliecina pārmaiņas politikas laukā – politiķu<br />
vēlmi izmantot tiešākas stratēģijas, nopērkot ietekmi, pašu mediju, nevis tikai tradicionāli - darbojoties<br />
ar profesionālo sabiedrisko attiecību, slēpto reklāmu palīdzību. To var būt veicinājusi<br />
ekonomiskā krīze un ierobežojumi finansējumā politiskajām reklāmām, kā arī sistemātisks monitorings<br />
par iespējamām slēptajām reklāmām. Iespējams arī, ka politiskajām un ekonomiskajām<br />
elitēm apnikusi žurnālistu kritika un „skatīšanās uz pirkstiem” to politekonomiskajos darījumos,<br />
kā arī netiešās ietekmes (piemēram, PR kampaņas medijos) lēnākā gaita.<br />
Tomēr šajā jomā iezīmējas arī atšķirības latviešu un krievu žurnālistikas vidēs – administratīvo<br />
resursu izmantošana kampaņā un komplimentāra žurnālistika, kuru varētu klasificēt kā iespējamu<br />
slēptu reklāmu (tēlu veidojošas intervijas vai politiķiem tieša līdzdalība žurnālistikas tekstu<br />
radīšanā vai organizēšanā), biežāk sastopama dienas laikrakstos krievu valodā un citos krievu<br />
valodas medijos (PBK). Intervijas ar žurnālistiem parādījušas, ka arī šādu prakšu attaisnošana<br />
vairāk raksturīga krievu žurnālistiem. Izņēmums te ir daži NRA žurnālisti.<br />
Skaidri formulēta redakcionālā politika var ietekmēt žurnālistu brīvības izjūtu kā vienu no<br />
profesionālās identitātes elementiem. Šādas politikas esamību žurnālisti vērtē atšķirīgi: vieniem<br />
tā kalpo kā vadlīnijas, palīdzot darbā, citiem – kā brīvību ierobežojošs faktors. Īpašnieka ietek-<br />
119