ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Dienas žurnāliste neitralitāti un objektivitāti saista ar Latvijas realitāti, kurā aktīva kāda politiska spēka atbalstīšana nav racionāla, jo partiju spektrs un to ideoloģijas ir neskaidras un mainīgas, tāpēc arī vēlētāju (un auditorijas) izvēles tādas ir. Šādos apstākļos izdevīgāk ir savu redakcionālo politiku un ideoloģiju skaidri nenoformulēt. Jāteic, ka šāda taktika ir raksturīga īpašnieku maiņas gadījumā, kā arī rēķinoties ar nelielo Latvijas mediju tirgu kādu izteiktu simpātiju dēļ nesamazināt lasītāju skaitu: „Es domāju, ka tā pati neitralitāte un objektivitāte Latvijas tirgū joprojām ir vēlama. Mēs neesam gatavi kā žurnālisti šobrīd iziet un teikt: mēs esam tādi atbalstītāji un tādi atbalstītāji, jo .. mums ir mazs tirgus, mums ir ārkārtīgi ideoloģiski neskaidras partijas, mums vēlētāju izvēle ir ļoti svārstīga, un tāpēc es nedomāju, ka mēs varam pozicionēties ar kādiem ideoloģiskiem principiem. Līdz ar to paliek neitralitāte un objektivitāte.”(DS8) Profesionāla žurnālista kritēriji definēti Dienas bijušās redaktores izteikumā: „Žurnālista kvalitātes ir: 1. Talants (kam nav talanta, tas var būt labs vidusmēra žurnālists, Ozoliņš ir talantīgs). Žurnālisti zvaigznes strādā ar vārdu. 2. Cilvēks iekšēji nepieņem netaisnību, ir ziņkārīgs, nevis zinātkārs, bet tieši ziņkārīgs. Un, ja žurnālistam nepiemīt šis aktīvais temperaments,- nūģis un flegma nav žurnālists. 3. Griba pašrealizēties. Acis spīd. Piemēram, Inga Spriņģe, lepna, ka visu ir dabūjusi. 4. Žurnālistam jābūt labam pilsonim viņam rūp valsts, sabiedrība. Ja šīs četras lietas ir, .. tad viņš būvē savu kompetenci.” (6DS1) Profesionalitātes pazīmes pēc VS žurnālistes domām ir – pirmkārt, intervējot žurnālists nedrīkst aizmirst, ka aiz viņa stāv lasītājs, kas dod tiesības uzdot nepatīkamus jautājumus; otrkārt, uzsvērta prasība nekaitēt „vienkāršajam” cilvēkam, strādājot „ar cilvēciskām drāmām”, nevis medīt sensācijas „Rietumu žurnālistikas garā”, būt kritiskiem pret varu: „Kad mēs kritizējam valdību, varam atļauties būt asi tāpēc, ka mēs šo valdību uzturam ar saviem nodokļiem, tie ir mūsu menedžeri, mēs tos algojam, lai viņi kalpotu, kā pieklājas, ne to, ko viņi tur sadara. Tas ir cilvēks, kas zina, kur atnācis, viņš ir uzņēmies atbildību, viņam ir funkcionāli pienākumi, atbildība pret tautu. Tas ir viens. Bet manas iekšējās lapas, kur aprakstām sociālās problēmas (cilvēku izlikšanu no saimnieku mājām), valsts nerisina, sāc skaidroties, viņi visi melo. Man viss jāizsver, jātiek precīzi skaidrībā.” (6VSS2) Svarīga profesionalitātes pazīme ir spēja nodalīt personiskās simpātijas no uzdevuma laikrakstā objektīvi reprezentēt partijas un to vadītājus: „.. Tas ir dziļi personīgi, bet to daudzi zina. .. Es uzrakstīju komentāru tad, kad liepājnieki aizgāja no Pilsoniskās savienības .., kāpēc viņi tā rīkojās? .. Un tad Sandra Kalniete man uzrakstīja īsziņu: „Jūs bijāt netaisna, draugi tā nesit”. Mans dzīvesbiedrs ir Pilsoniskā savienībā, un tātad viņa domā, ka man arī jābūt Pilsoniskās savienības atbalstītājai. Žurnālistikā strādāju ilgi, un es varu rakstīt, 89
90 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ distancēties un objektīvi uzrakstīt arī tad, ja mani tuvākie draugi ir [tai problēmā] iekšā. Es vienkārši novērtēju situāciju bez kādām personīgām simpātijām un antipātijām. Tas, protams, nav viegli.” (LAs2) Starp žurnālista profesionalitātes rādītājiem tiek minēta arī laba valodas izjūta un spēja informāciju atklāt interesanti un saistoši. Galvenokārt krievu laikrakstos tika uzsvērts, ka vājas valodas prasmes dēļ ir grūti piesaistīt redakcijām jaunus spēkus. [Redakcijās ir ļoti maz mūsu augstskolas beidzēju. Ko tas varētu nozīmēt?] „Krievu žurnālistikā tas varētu nozīmēt tikai vienu: no šejienes iziet cilvēks, kas nemāk runāt ne latviski, ne krieviski tādā līmenī, lai .. uzrakstītu labu darbu. Viņi neprot runāt .. students, ko es pieņēmu, nostrādāja te četrus mēnešus, viņš nezināja krievu valodu. Vai aizmirsa, vai nekad nav zinājis. Domāju, ka 2004. gada reforma padarīja savu darbu. Un, protams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no ģimenes. Ja tur krievu valoda netiek kultivēta. Tas ir kaut kāds ārprāts. Bet žurnālistikā ir jājūt teksts, valoda. Arī latviešu valodā ir daudz asociāciju, ko var iekļaut tekstā, apspēlēt vārdu. Un es domāju, ka absolventi, krievu valodas absolventi, to nespēj. Viņiem nav valodas izjūtas, literārisms ir pagājis, viņi labi runā, ar garumzīmēm pareizām, labi raksta utt., bet - neizjūtot. Un tas pats ir ar krievu valodu. Es zinu, ka vislabākie virsraksti ir tie, kur tiek apspēlētas kaut kādas frāzes, ko katrs zina. Tās ir viņu kultūras atmiņā, bet mūsu augstskolas absolventi to neprot.” (Ts2) Taču ir arī cits viedoklis – preses valoda dienas laikrakstā nav personificēta, izteikti literāra, tāpēc rakstīt citā valodā, ne dzimtajā, nav neiespējami. Dienas žurnāliste, kuras dzimtā valoda ir krievu, mācījusies Puškina licejā, studējusi žurnālistiku LU, strādājusi vairākos krievu valodas laikrakstos un TV, uzsver, ka Dienā rakstīt latviski nav grūti, jo palīdz skaidra informācijas struktūra, shēma: „Te jau ir ļoti stingra shēma jāievēro, un pēc pirmajiem mēnešiem tas vispār aiziet. Protams, es nevarētu rakstīt par kultūru, mākslu, bet arī krieviski nevarētu rakstīt, tas galīgi nav mans temats. .. Dažreiz man tas pietrūkst. Kad esi noguris vai kāda tēma nav īpaši interesanta, tad dažreiz jāaizdomājas, lūk, cik ātri un viegli es uzrakstītu, ja man būtu tas jāraksta krieviski. Pietrūkst kaut kādas odziņas, ko varētu ielikt. Vienkārši pietrūkst, jo nevaru tik labi apgūt to valodu. Bet nav jau valodā tas vien. Ir paradokss, ka žurnālista darbs nav [saistīts ar] valodu. Ir pareizi jāsaliek, jāsastrukturē informācija, un viss. Jo vienkāršāk to dari, jo saprotamāk, jo labāk. Diena piedāvāja .., kad es atnācu, man bija apmaksāta skolotāja, un divus mēnešus viņa ar mani nodarbojās.” (DS10) Profesionālās vērtības nereti vieglāk identificēt, nevis runājot par sevi, bet žurnālista praktiskajā darbā, tāpēc intervijā tika lūgts nosaukt profesionālu žurnālistu vārdus, kuri Latvijas mediju vidē varētu iemiesot šīs vērtības vai ideālus. Visbiežāk minētie (abu valodu žurnālistu atbildēs) bija I.Egle (Diena) un V.Avotiņš (NRA). Nereti tika minēti kolēģi savā laikrakstā, taču reizēm parādījās arī otras valodas laikrakstu vai citu mediju kolēģi. Latviešu žurnālisti nosaukuši I.Jaunalksni, J.Domburu, B.Lulli, S.Jembergu, S.Veinbergu. Latviešu žurnālisti atzinīgi vērtē krievu žurnālistu prasmi spēlēties ar valodu, piedāvāt trāpīgus izteicienus, spilgtus virsrakstus. Krievu žurnālisti starp latviešu žurnālistiem visbiežāk minējuši V.Avotiņu un J.Paideru:
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42: 38 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 91: 88 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 143 and 144:
140 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145:
142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?