ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
108<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
DIVAS INFORMATĪVĀS TELPAS VAI DIVAS<br />
ŽURNĀLISTIKAS KULTŪRAS: ŽURNĀLISTU REFLEKSIJAS<br />
Divas informatīvās telpas eksistēja jau padomju laikā. No vienas puses, sadalījums bija vairāk<br />
lingvistisks, jo pamatsaturs, politiskās nostādnes, obligātā informācija visiem medijiem bija<br />
vienāda. Atšķirīgi, iespējams, tika dekodēts saturs, krievu auditorijai vairāk pieņemot oficiālo<br />
nostāju, latviešu auditorijai - lasot starp rindām un iekšēji pretojoties vai virspusēji pievienojoties<br />
oficiālajam diskursam. Atšķirīga bija arī kultūras informācija.<br />
Atmodas gados pavērusies brīvība ļāva abu valodu laikrakstiem piedāvāt jaunas, nebijušas<br />
tēmas vai atklāt noklusēto informāciju par pagātni.<br />
Pēc neatkarības atgūšanas abu valodu prese saturiski sāka iet dažādos virzienos. Ja agrāk<br />
pamatā nebija nepieciešamība lasīt otras valodas izdevumu, lai noskaidrotu „visu patiesību”, tad<br />
sistēmas transformācijas maiņas sāpīgo un svarīgo procesu laikā būtu bijis vērtīgi visu līmeņu<br />
un veidu mediju patērētājiem gūt priekšstatu par to, kas notiek otras valodas mediju vidē un tās<br />
patērētāju domāšanā.<br />
TNS veiktie auditoriju aptauju dati, kā arī demokrātijas un integrācijas auditu projektu ietvaros<br />
veiktie SKDS mērījumi liecina, ka latviešu presi galvenokārt lasa latvieši, krievu presi – krievi<br />
un krievu valodu lietojošie cittautieši. Latviešu auditorijas īpatsvars krievu medijos ilgstoši ir<br />
bijis lielāks nekā otrādi – latviešu izdevumiem krievu patērētāji. Tas galvenokārt attiecas uz TV,<br />
bet lielā mērā arī uz presi. Krievu lasītāju īpatsvars latviešu preses izdevumiem (izņemot dažus<br />
žurnālus, kuriem nav ekvivalenta krievu valodā) ir samērā niecīgs, izņemot Dienu - un nelielu<br />
periodu pirms izglītības reformas 2003. gadā. Pēc reformas krievu lasītāju īpatsvars latviešu presē<br />
atkal saruka. Abu informatīvo telpu produktus regulāri patērē galvenokārt speciālisti, eksperti,<br />
bet sabiedrība kopumā priekšstatu par otras valodas presi gūst vien no lakoniskiem preses apskatiem<br />
TV un radio ziņu raidījumos, gan arī no citiem informācijas kanāliem. Abu valodu lietotāji<br />
parādījušies interneta portāliem, sevišķi komentāru daļai.<br />
Politiķi, mediju eksperti, sabiedrības pārstāvji socioloģiskās intervijās un aptaujās, kā arī<br />
mediju satura analīzes vairāku gadu garumā apliecinājušas divu informatīvo telpu eksistenci<br />
Latvijā. Ko par šiem jautājumiem saka paši preses žurnālisti, kuri, iespējams, ir aktīvākie šo<br />
atšķirīgo diskursu veidotāji?<br />
Gan aptauja, gan žurnālistu intervijas parādījušas, ka mediju profesionāļi līdzīgi kā to auditorijas<br />
paši galvenokārt patērē savas dzimtās valodas medijus. Žurnālisti ikdienas darbu steigā<br />
ne pārāk bieži saskaras ar otras valodas laikrakstu tekstiem, vienīgi vadība vai politikas redaktori<br />
pāršķirsta virsrakstus, lai noskaidrotu citu laikrakstu dienas kārtību. Iepazīšanās ar otras valodas<br />
mediju saturu notiek vien fragmentāri, publicējot latviešu vai krievu preses apskatus tajos laikrakstos,<br />
kuros vēstures, izglītības, integrācijas, attiecību ar Krieviju jautājumi ir svarīgi un kuri<br />
lielā mērā balstās viens uz otra kritiku un savstarpējām reakcijām (VS – LA).<br />
Latviešu un krievu žurnālisti saskaras kā informācijas vācēji dažādu norišu laikā Saeimā,<br />
konferencēs, sapulcēs.<br />
Šo saskarsmi 2006. gada intervijās žurnālisti vērtējuši kā koleģiālu, pat izpalīdzīgu. Tātad<br />
interpersonālās saskarsmes līmenī problēmu nav. Vērtējot kolēģu profesionalitāti, tomēr nereti<br />
intervijās tika izteikts izbrīns, kā par vienu un to pašu notikumu, kurā piedalījušies abu valodu<br />
laikrakstu pārstāvji, var tik atšķirīgi uzrakstīt. Te latviešu žurnālisti pārmet krievu kolēģiem vienpusēju,<br />
fragmentāru reportēšanu – kontaktēšanos tikai ar „savējiem” politiķiem par kādu lēmumu<br />
rāmējumiem, kā arī nekontaktēšanos vispār – rakstot par norisi, kurā rakstītājs nav bijis klāt.<br />
Lūk, fragments no LA žurnālistes teiktā par krievu kolēģiem Saeimas darba reportēšanā. Tajā<br />
kritizēta VS vadošā politikas komentētāja prakse pilnībā paļauties vienas partijas politiķu diktē-