ilze-sulmane-neatrastas-identitates

96
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Uz žurnālista kā konteksta devēja lomu norāda NRA komentētājs, akcentējot arī preses kā
varas ietekmētājas nozīmi:
„Ja jūs lasa lēmumu pieņēmēji, tad jūs noteikti ietekmēsiet procesus, ja jūs lēmumu
pieņēmēji nelasa, tad jūs vienkārši būsiet spogulis. Tad jūs neietekmēsiet.
Ja ir izdevums, kuru lasa kvalificēts lasītājs, tad jūs ietekmēsiet procesus, pat ja to
negribēsiet. Neatkarīgajai ir ļoti kvalificēts lasītājs, līdz ar to .. tevi lasa gan masu,
gan kvalificēts lasītājs.
Būtiski, lai tu varētu atrast argumentus, kuru rezultātā var pieņemt lēmumu, kas
respektē visus apstākļus. Mana kā žurnālista pienākums ir informēt par apstākļiem,
kuri jāņem vērā. Kā tie radīs problēmas kādai lasītāju, sabiedrības grupai.” (6NV5)
Žurnālistikas saistību ar partijām un slēpto reklāmu vai pasūtījuma rakstu veidošanu kā
leģitīmu piemin VS žurnāliste:
„Ja es aprakstu kādu sižetu, kas saistīts ar partiju, tad te nav nekādas politiskās
prostitūcijas. .. Pasūtījuma tipa materiālos diemžēl nav pilnīgas objektivitātes, lasītājam
.. pašam jāanalizē, vai šis kungs visu līdz galam ir pateicis, kāpēc šo jautājumu
viņš nav skāris.”(6VSS2)
Šajā fragmentā izteikto ilūziju, ka VS lasītājs veiks analītisku darbu un pūlēsies atrast ko
kritizējamu reklāmas intervijā, apgāž pašu redakcijas cilvēku apliecinātā doma, ka laikraksts
ir populārs, plašām masām domāts un, visticamāk, neko tādu nav gatavs darīt. Te arī redzama
vāji slēpta vēlme attaisnot žurnālistu praksi rakstīt reklāmas intervijas, neuzdodot kritiskus jautājumus
intervējamiem un mēģinot uzvelt šo kritiskā izvērtējuma uzdevumu lasītāja pleciem.
Žurnālisti uzsver, ka realitātē tiek apvienotas žurnālista un sabiedrisko attiecību darbinieka
lomas. To minējuši VS abas vadošās figūras. Lūk, viens izteikums:
„Piemēram, vēlēšanu kampaņas - tiek slēgti līgumi (visas avīzes slēdz) par informatīvo
un reklāmas atbalstu partijai pirms vēlēšanām. Tiek nosauktas partijas.
Tā mums pagājušajā gadā maksāja LPP, sociāldemokrāti, PCTVL, TSP – tas ir
galvenokārt mūsu elektorāts, un viņi, dabiski, ar mums noslēdza līgumus. Un mēs
atspoguļojām viņu darbību, un .. var teikt, jā, kāda atkarība ir.” (6VSS2)
Pārmaiņas žurnālista lomā piemin LA žurnālists, uzsverot gan informācijas pārraidītāja un
starpnieka, gan viedokļa līdera, eksperta pozīciju:
„Arvien biežāk žurnālistus uztver kā ekspertus politikā. Mani arī arvien biežāk
.. aicina citos medijos, organizācijās komentēt politiskos notikumus. Žurnālists tiek
vērtēts kā eksperts noteiktos jautājumos... Bet viņam tomēr ir jāapzinās, ka viņš nav
speciālists kādā jomā, bet vidutājs starp pētniecisko daļu un sabiedrību. Jāparāda
tā, lai ir visiem saprotams.””(LAS2)
Žurnālista lomas izpratni raksturo arī viņu izteikumi par attiecībām ar politiķiem, varu.
Telegraf-a vadītājs uzsver kritiska varas izvērtētāja lomu, arī attieksmē pret sava laikraksta atbalstītajām
partijām, bet šis izteikums ir netipisks, vienīgais, ko atradu krievu žurnālistu atbildēs:
„Varu pateikt trīs lietas. Pirmkārt, ir noteiktas, gandrīz vai instinktīvas politiskas
simpātijas, bet tā nav mīlestība, tās ir tieši simpātijas. Galvenokārt tāpēc, ka ir otra