ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Dienas žurnāliste neitralitāti un objektivitāti saista ar Latvijas realitāti, kurā aktīva kāda
politiska spēka atbalstīšana nav racionāla, jo partiju spektrs un to ideoloģijas ir neskaidras un
mainīgas, tāpēc arī vēlētāju (un auditorijas) izvēles tādas ir. Šādos apstākļos izdevīgāk ir savu
redakcionālo politiku un ideoloģiju skaidri nenoformulēt. Jāteic, ka šāda taktika ir raksturīga
īpašnieku maiņas gadījumā, kā arī rēķinoties ar nelielo Latvijas mediju tirgu kādu izteiktu simpātiju
dēļ nesamazināt lasītāju skaitu:
„Es domāju, ka tā pati neitralitāte un objektivitāte Latvijas tirgū joprojām ir
vēlama. Mēs neesam gatavi kā žurnālisti šobrīd iziet un teikt: mēs esam tādi atbalstītāji
un tādi atbalstītāji, jo .. mums ir mazs tirgus, mums ir ārkārtīgi ideoloģiski
neskaidras partijas, mums vēlētāju izvēle ir ļoti svārstīga, un tāpēc es nedomāju,
ka mēs varam pozicionēties ar kādiem ideoloģiskiem principiem. Līdz ar to paliek
neitralitāte un objektivitāte.”(DS8)
Profesionāla žurnālista kritēriji definēti Dienas bijušās redaktores izteikumā:
„Žurnālista kvalitātes ir:
1. Talants (kam nav talanta, tas var būt labs vidusmēra žurnālists, Ozoliņš ir
talantīgs). Žurnālisti zvaigznes strādā ar vārdu.
2. Cilvēks iekšēji nepieņem netaisnību, ir ziņkārīgs, nevis zinātkārs, bet tieši
ziņkārīgs. Un, ja žurnālistam nepiemīt šis aktīvais temperaments,- nūģis un
flegma nav žurnālists.
3. Griba pašrealizēties. Acis spīd. Piemēram, Inga Spriņģe, lepna, ka visu ir
dabūjusi.
4. Žurnālistam jābūt labam pilsonim viņam rūp valsts, sabiedrība. Ja šīs četras
lietas ir, .. tad viņš būvē savu kompetenci.” (6DS1)
Profesionalitātes pazīmes pēc VS žurnālistes domām ir – pirmkārt, intervējot žurnālists nedrīkst
aizmirst, ka aiz viņa stāv lasītājs, kas dod tiesības uzdot nepatīkamus jautājumus; otrkārt,
uzsvērta prasība nekaitēt „vienkāršajam” cilvēkam, strādājot „ar cilvēciskām drāmām”, nevis
medīt sensācijas „Rietumu žurnālistikas garā”, būt kritiskiem pret varu:
„Kad mēs kritizējam valdību, varam atļauties būt asi tāpēc, ka mēs šo valdību
uzturam ar saviem nodokļiem, tie ir mūsu menedžeri, mēs tos algojam, lai viņi kalpotu,
kā pieklājas, ne to, ko viņi tur sadara. Tas ir cilvēks, kas zina, kur atnācis,
viņš ir uzņēmies atbildību, viņam ir funkcionāli pienākumi, atbildība pret tautu.
Tas ir viens. Bet manas iekšējās lapas, kur aprakstām sociālās problēmas (cilvēku
izlikšanu no saimnieku mājām), valsts nerisina, sāc skaidroties, viņi visi melo. Man
viss jāizsver, jātiek precīzi skaidrībā.” (6VSS2)
Svarīga profesionalitātes pazīme ir spēja nodalīt personiskās simpātijas no uzdevuma laikrakstā
objektīvi reprezentēt partijas un to vadītājus:
„.. Tas ir dziļi personīgi, bet to daudzi zina. .. Es uzrakstīju komentāru tad,
kad liepājnieki aizgāja no Pilsoniskās savienības .., kāpēc viņi tā rīkojās? .. Un
tad Sandra Kalniete man uzrakstīja īsziņu: „Jūs bijāt netaisna, draugi tā nesit”.
Mans dzīvesbiedrs ir Pilsoniskā savienībā, un tātad viņa domā, ka man arī jābūt
Pilsoniskās savienības atbalstītājai. Žurnālistikā strādāju ilgi, un es varu rakstīt,
89