ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
106<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
Čas žurnālists (deputāta kandidāts) rakstījis par sportu, bet redakcija „savējo” kandidātu publiski<br />
atbalstījusi ar veiksmes vēlējumiem, gan pirms vēlēšanām tieši aicinot par viņiem balsot<br />
laikraksta lasītājus, gan netieši – publicējot sava kandidāta vārdu biļetenā - ar pamācību, ka<br />
pretim šī kandidāta uzvārdam jāievelk krustiņš. Kā uzsver A.Rožukalne, „K. Zagorovska turpināja<br />
Latvijas krievu medijiem raksturīgo tradīciju, ka žurnālisti ir cieši saistīti ar kādu politisko<br />
spēku, būtībā atkārtojot no padomju laikiem pazīstamo „partijas preses” modeli un degradējot<br />
neatkarīgas un brīvas preses izpratni par neangažētu žurnālistiku” (Rožukalne, 2010).<br />
Gan žurnālisti, gan izdevniecības vadītāji izmantojuši tiešās piekļuves iespēju medijam, gan<br />
pavisam atklāti pirmajā lapā regulāri publicējot kandidāta, izdevniecības vadītāja A.Šeiņina sleju<br />
vai arī netieši – nosakot laikraksta dienas kārtību.<br />
Dienas, NRA un Telegraf-a redakcijās šāda prakse kandidēt uz Saeimu vai pašvaldību deputāta<br />
statusu, paliekot žurnālista lomā, nav raksturīga. LA šāda prakse bijusi, žurnālistiem kandidēšanas<br />
laikā rakstot par tēmām, kas nav saistītas ar politiku (M.Zīle), līdzīgi kā sporta žurnālists<br />
Čas-ā, vai arī mainot specializāciju un pēc ievēlēšanas pārtraucot darba attiecības (R.Dzintars).<br />
Pēcinterviju periodā no žurnālistiem politikā aizgājuši S.Ēlerte (ne tūlīt no laikraksta) un<br />
I.Mūrniece (tieši no LA). Savā bijušajā darba vietā gan I.Mūrniece, gan R. Dzintars jaunajās<br />
lomās uzstājas kā politiķi, kurus iztaujā redakcijas darbinieki.<br />
Intervētie dienas laikrakstu žurnālisti publiskajā telpā parādījušies arī kā politisko procesu<br />
komentētāji citos komunikācijas kanālos: K.Streips „Skatā no malas” diskutējis ar A.Daukšti,<br />
M.Rodinu, L.Fedosejevu, A.Gluhihu. Tieši televīzijā vislabāk parādījās gan tas, cik svarīgi ir<br />
satikties divu informatīvo telpu pārstāvjiem un kopīgi risināt sarunas, gan tas, ka iespējams<br />
izmantot K.Streipa krievu valodas nezināšanu un abu valodu laikrakstu informatīvo telpu un to<br />
auditoriju vājo saskari, lai radītu ilūziju par mērenību un relatīvu mieru, jo TV ekrānā, piemēram,<br />
L.Fedosejevs izteicās pavisam citādi, nekā savai auditorijai laikrakstā Čas.<br />
Secinājumi<br />
Gan aptaujas dati, gan intervijas parādījušas, ka dienas laikrakstu žurnālistu vairākums profesijā<br />
nonākuši apzināti un savu nodarbošanos uztver kā politisku, pilsonisku aktivitāti, ne literāri<br />
radošu pašizpausmi.<br />
Dienas laikrakstu žurnālistu profesionālās identitātes elementi - vērtības, normas, lomu izpratne<br />
un prakses – žurnālistu interviju diskursos parādījās kā visatšķirīgākās, nenoturīgākās,<br />
neskaidrāk vai pretrunīgāk formulētās. Piemēram, žurnālistu lomu izpratne variē no žurnālista<br />
kā partijas propagandista, politiski angažēta darbinieka līdz valdības uzrauga un sargsuņa vai<br />
neitrāla atspoguļotāja lomai. Opozīcijas partiju atbalstīto laikrakstu žurnālisti šo lomu verbalizē<br />
vienlaicīgi kā savas partijas, savas kopienas uzdevumu tiešu īstenotāju un savu darbību vērtē<br />
kā izaicinājumu varai.<br />
Intervēto žurnālistu diskursā dominē tādas profesionālās vērtības un normas, kas pauž viņu<br />
aktīvo pozīciju sabiedrībā kopumā, atsevišķā tās kopienā vai tikai īpašnieku interesēs. Ekonomiskās<br />
krīzes un mediju komercializācijas ietekme dažu interviju diskursos parādās kā uzskats,<br />
ka laikraksts ir pilnīgi tāda pati prece kā jebkura cita, tāpēc tam nav jāpilda nekādas sociāli atbildīgas<br />
funkcijas vai par to var domāt tad, ja īpašnieks to formulējis kā mērķi. Tātad intervijās<br />
žurnālista sūtība parādās plašā spektrā no „krēslu ražotāja” vai aģitatora lomas līdz auditorijas<br />
aizstāvja, diskusiju izraisītāja un sargsuņa lomai.<br />
Atšķirīgā vērtību un lomu izpratne rezultējas atšķirīgās praksēs un to vērtējumā. Tas, kas<br />
daudzu valstu žurnālistikā ir pašsaprotami nepieļaujams (žurnālista un politiķa lomas vienlaicīga<br />
pildīšana, reklāmas materiālu rakstīšana, īpašnieka iejaukšanās saturā atbalstīšana), Latvijas<br />
dienas laikrakstu žurnālistu profesionālajā vidē nereti tiek atzīts par pieņemamu. Ja arī šāda