ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Atšķirīgu viedokli izteikusi Telegraf-a žurnāliste, uzsverot, ka N.Kabanovs politiķa lomā ignorē citu laikrakstu žurnālistus: „Kabanovs? Tur ir divas puses. No vienas puses, viņš ir iekšā politikā, viņš vairāk zina nekā mēs, parastie žurnālisti. Mēs nevaram apmeklēt visas komisijas, sēdes. Viņam ir visas baumas, var dabūt vairāk informācijas. No otras puses, avīze ir viņa personiskā arēna, viņš raksta par sevi, neraksta par problēmām, bet „jūsu kalps, Kabanova kungs .. gāja tur un tur”. Viņš Saeimā nedara to, par ko raksta. Tribīnē viņš gandrīz neuzstājas, priekšlikumi ir viņa partijas vispārēji piedāvājumi, nav viņa personiskais piedāvājums. Labāk būtu, ja viņš stāstītu par to žurnālistiem un nevis vienā avīzē, bet vairākās, arī latviešu. Bet tā ir problēma, ka viņš ar žurnālistiem nerunā, viņš ir deputāts, ne žurnālists, augstākā līmenī, viņš ar krievu žurnālistiem nesveicinās, no savas avīzes - jā, bet ne no citām. Tagad viņš sāk runāt ar mums, jo tuvojas vēlēšanas, tā popularitāte ir vajadzīga ne tikai savā avīzē, bet citās arī. (6TS4) Žurnālistikas un politikas samērā ciešās saites raksturo arī dažu dienas laikrakstu žurnālistu darbība sabiedriskās organizācijās, kuru loma ir ietekmēt politiskos procesus Latvijā (krievu valodas aizsardzības štābs izglītības reformas ieviešanai un protestiem pēcreformas laikā), kā arī laikrakstu žurnālistiem, galvenajiem redaktoriem un arī izdevniecības namu vadītājiem kandidējot Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Starp šiem kandidātiem ir gan intervētie (K.Zagorovska, L.Fedosejevs), gan neintervētie žurnālisti/politiķi. Šī prakse biežāk izpaužas krievu valodas laikrakstos (vairāki žurnālisti kandidēja no Čas, viens no VS, turpinot tur rakstīt arī pēc ievēlēšanas – N.Kabanovs). VS publicistikas nodaļas vadītājs N. Kabanovs jau 2002. gadā tika ievēlēts par 8. Saeimas deputātu no PCTVL saraksta, bijis arī 9. Saeimas deputāts, bet 10. Saeimā ievēlēts no SC saraksta. 2009. gadā neveiksmīgi kandidējis EP vēlēšanās, bet 10. Saeimā ievēlēts no SC saraksta. Viņš arī patlaban ir Saeimas deputāts un joprojām savieno deputāta, politiķa darbību ar žurnālistiku, ir viens no nedaudzajiem, kurš neilgi pēc deputāta solījuma (zvēresta) nodošanas paziņoja par parakstīšanos parakstu vākšanas kampaņā referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu. Viņš nav intervēts, jo interviju laikā pamata darba vieta viņam bija Saeima, bet pētījuma objekti ir pilna laika žurnālisti. Gan pirmsvēlēšanu laikā, gan pēc ievēlēšanas viņš ir turpinājis rakstīt laikrakstam. Juridiski tas kā politiķim, deputātam nav aizliegts. Savukārt žurnālistikas ētikas formālais kodekss realitātē nestrādā, lai no žurnālistikas puses šādu praksi, kas rada interešu konfliktu, nosodītu un apkarotu. N.Kabanova vienlaicīgā atrašanās divās lomās, ne jau tikai kā politiķim ar deputāta identifikāciju parakstot politiskus komentārus, bet, piemēram, kā reportierim atspoguļojot savu kā deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem, kā arī rakstīšana laikrakstam arī ar pseidonīmu, maldina lasītājus par savu identitāti un nojauc robežas starp politikas un žurnālistikas lauku spēlētāju lomām. Laikraksta Čas galvenā redaktore K.Zagorovska 2006. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēta, bet, turpinot strādāt izdevniecībā citā statusā, bija apvienības Par labu Latviju (PLL) deputāta kandidāte 10. Saeimas vēlēšanās un atkal netika ievēlēta. Laikraksta un izdevniecības saistību ar politiķiem apliecina arī fakts, ka SIA Izdevniecības nama Petits valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks A. Šeiņins bija viens no apvienības PLL saraksta deputāta kandidātiem 10. Saeimas vēlēšanās. Jau 2006. gadā vēlēšanās no Saskaņas Centra kandidēja arī laikraksta sporta žurnālists V.Karpuškins un L.Fedosejevs, kurš bija viens no redzamākajiem sabiedriski politisko jautājumu komentētājiem laikrakstā („Faksimile” – viņa rokrakstā parakstīti asi aktuāli komentāri). Arī VS izdevējs, Izdevniecības nama Fenster direktors A.Kozlovs ir iesaistīts politikā - 2006. gadā ievēlēts Rīgas Domē no apvienības Saskaņas Centrs, bet 2009. gadā ievēlēts Rīgas Domē kā SC frakcijas deputāts. 105
106 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Čas žurnālists (deputāta kandidāts) rakstījis par sportu, bet redakcija „savējo” kandidātu publiski atbalstījusi ar veiksmes vēlējumiem, gan pirms vēlēšanām tieši aicinot par viņiem balsot laikraksta lasītājus, gan netieši – publicējot sava kandidāta vārdu biļetenā - ar pamācību, ka pretim šī kandidāta uzvārdam jāievelk krustiņš. Kā uzsver A.Rožukalne, „K. Zagorovska turpināja Latvijas krievu medijiem raksturīgo tradīciju, ka žurnālisti ir cieši saistīti ar kādu politisko spēku, būtībā atkārtojot no padomju laikiem pazīstamo „partijas preses” modeli un degradējot neatkarīgas un brīvas preses izpratni par neangažētu žurnālistiku” (Rožukalne, 2010). Gan žurnālisti, gan izdevniecības vadītāji izmantojuši tiešās piekļuves iespēju medijam, gan pavisam atklāti pirmajā lapā regulāri publicējot kandidāta, izdevniecības vadītāja A.Šeiņina sleju vai arī netieši – nosakot laikraksta dienas kārtību. Dienas, NRA un Telegraf-a redakcijās šāda prakse kandidēt uz Saeimu vai pašvaldību deputāta statusu, paliekot žurnālista lomā, nav raksturīga. LA šāda prakse bijusi, žurnālistiem kandidēšanas laikā rakstot par tēmām, kas nav saistītas ar politiku (M.Zīle), līdzīgi kā sporta žurnālists Čas-ā, vai arī mainot specializāciju un pēc ievēlēšanas pārtraucot darba attiecības (R.Dzintars). Pēcinterviju periodā no žurnālistiem politikā aizgājuši S.Ēlerte (ne tūlīt no laikraksta) un I.Mūrniece (tieši no LA). Savā bijušajā darba vietā gan I.Mūrniece, gan R. Dzintars jaunajās lomās uzstājas kā politiķi, kurus iztaujā redakcijas darbinieki. Intervētie dienas laikrakstu žurnālisti publiskajā telpā parādījušies arī kā politisko procesu komentētāji citos komunikācijas kanālos: K.Streips „Skatā no malas” diskutējis ar A.Daukšti, M.Rodinu, L.Fedosejevu, A.Gluhihu. Tieši televīzijā vislabāk parādījās gan tas, cik svarīgi ir satikties divu informatīvo telpu pārstāvjiem un kopīgi risināt sarunas, gan tas, ka iespējams izmantot K.Streipa krievu valodas nezināšanu un abu valodu laikrakstu informatīvo telpu un to auditoriju vājo saskari, lai radītu ilūziju par mērenību un relatīvu mieru, jo TV ekrānā, piemēram, L.Fedosejevs izteicās pavisam citādi, nekā savai auditorijai laikrakstā Čas. Secinājumi Gan aptaujas dati, gan intervijas parādījušas, ka dienas laikrakstu žurnālistu vairākums profesijā nonākuši apzināti un savu nodarbošanos uztver kā politisku, pilsonisku aktivitāti, ne literāri radošu pašizpausmi. Dienas laikrakstu žurnālistu profesionālās identitātes elementi - vērtības, normas, lomu izpratne un prakses – žurnālistu interviju diskursos parādījās kā visatšķirīgākās, nenoturīgākās, neskaidrāk vai pretrunīgāk formulētās. Piemēram, žurnālistu lomu izpratne variē no žurnālista kā partijas propagandista, politiski angažēta darbinieka līdz valdības uzrauga un sargsuņa vai neitrāla atspoguļotāja lomai. Opozīcijas partiju atbalstīto laikrakstu žurnālisti šo lomu verbalizē vienlaicīgi kā savas partijas, savas kopienas uzdevumu tiešu īstenotāju un savu darbību vērtē kā izaicinājumu varai. Intervēto žurnālistu diskursā dominē tādas profesionālās vērtības un normas, kas pauž viņu aktīvo pozīciju sabiedrībā kopumā, atsevišķā tās kopienā vai tikai īpašnieku interesēs. Ekonomiskās krīzes un mediju komercializācijas ietekme dažu interviju diskursos parādās kā uzskats, ka laikraksts ir pilnīgi tāda pati prece kā jebkura cita, tāpēc tam nav jāpilda nekādas sociāli atbildīgas funkcijas vai par to var domāt tad, ja īpašnieks to formulējis kā mērķi. Tātad intervijās žurnālista sūtība parādās plašā spektrā no „krēslu ražotāja” vai aģitatora lomas līdz auditorijas aizstāvja, diskusiju izraisītāja un sargsuņa lomai. Atšķirīgā vērtību un lomu izpratne rezultējas atšķirīgās praksēs un to vērtējumā. Tas, kas daudzu valstu žurnālistikā ir pašsaprotami nepieļaujams (žurnālista un politiķa lomas vienlaicīga pildīšana, reklāmas materiālu rakstīšana, īpašnieka iejaukšanās saturā atbalstīšana), Latvijas dienas laikrakstu žurnālistu profesionālajā vidē nereti tiek atzīts par pieņemamu. Ja arī šāda
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58: 54 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 107: 104 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?