Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

114
Angelika Juško-Štekele
(Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte)
Valodas un runas semantiskās modifikācijas
latgaliešu pasakās
Ievads
Valoda mūsdienu zinātnes, kultūras un plašsaziņas līdzekļu diskursā
ir atzīta par vienu no būtiskākajiem etniskās identitātes elementiem. To apliecina
Rēzeknes Augstskolā īstenotajā ESF projektā „Teritoriālās identitātes
lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona
attīstībā“ (1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/071) veiktā aptauja 37 , kurā 1959
respondenti, jautāti par zīmēm, kas viņuprāt visspilgtāk raksturo Latgali,
1650 reizes nosauca tieši latgaliešu valodu, ierindojot to otrajā vietā pēc
Aglonas. Arī Rēzeknes Augstskolas 2006. un 2007. gadā veiktais pētījums
par valodu lietojumu Austrumlatvijā uzrāda līdzīgus rezultātus. Gandrīz
trešā daļa no aptaujātajiem 9076 respondentiem, vaicāti par to, kurš no
diviem elementiem — valoda vai ticība ― ir nozīmīgākais faktors kopienas
veidošanā, izvēlējās abus — gan valodu, gan ticību (VA 2009: 338).
Latgales kultūras (folkloras, literatūras u. tml.) diskursā valoda ir ieguvusi
nozīmīga etniskās identitātes simbola izpratni. Pastarpināti tā tiek
asociēta ar likteni: „Smejas ļaudis munai dzīsmei, / Smejas munai volūdiņai.
/ Kai Laimiņa nūlikuse, / Tai dzīduoju, tai runuoju“ (LTdz 1952:
35898 38 ). Eugeņa Karūdznīka komponētais dzejnieces Annas Rancānes
dzejolis „Skaidra volūda“ ir atzīts par neoficiālu Latgales himnu un dažādu
patriotisku (un ne tikai) pasākumu kopdziesmu. Valodas spēks sakņojas tās
dabiskumā: „tikai latgaliski es namaloju i asu vyseistuokuo ― kai nu kūka
grabta, nu zemis taiseita voi gaisā parauta. Sirdeigs suņs apkluss, ka ar jū
runuosi dzymtajā volūdā. Vysu var sarunuot“ (Saprge 2008).
Valodas un etniskās identitātes attieksmju pētījumos parādās atziņa,
ka valodas kā simbola izpratnei mūsdienās nereti tiek piešķirta pat lielāka
nozīme par tās tiešo komunikatīvo funkciju (Де-Вос 2001: 240) Sevišķi
aktīvi valodas simboliskā interpretācija aktualizējas polietniskās sabiedrībās,
kur nepieciešams pierādīt, apliecināt savas etniskās kultūras savdabību
un tiesības uz pastāvēšanu. Tas vedina domāt, ka priekšstati par valodu kā
37 Šķirkļu reitings skatāms: http://tilra.ru.lv/ (2010. g. 2. novembra informācija notikumu
kalendārā jeb „Aktualitātēs“).
38 Atsaucoties uz interneta resursu, norādīts tautasdziesmas numurs.