31.10.2013 Views

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

zes 700. numura iznākšanas dienā redaktore A. Rancāne atgādina, ka „mēs<br />

esam centušies dokumentēt, atspoguļot, vērtēt laika plūdumu un notikumus<br />

Latgalē. Mēs gribam redzēt Latgali kopsakarībās, neizdalot no tās vienu<br />

atsevišķu pilsētu vai rajonu...“ (Rancāne 1996: 1).<br />

Avīze „Rēzeknes Vēstis“, kas tiek izdota kopš 1944. gada, savu tagadējo<br />

nosaukumu ieguvusi 1992. gadā. Avīze piesaka sevi ar vēl vairāk ierobežotu<br />

telpas aptvērumu — tās ir pilsētas ziņas, kaut gan avīzes tēmu<br />

loks skar visu Rēzeknes novadu, blakus novadus un ziņas no ārvalstīm.<br />

Avīze sevi pozicionē kā neatkarīgu no partijām, pašvaldībām, valdības.<br />

Laikrakstā plaši pārstāvēti lasītāju viedokļi — vēstules. Daudzas no tām<br />

tiek rakstītas latgaliešu rakstu valodā. Laikraksts „Rēzeknes Vēstis“<br />

2009. gadā ierindojies piecu populārāko reģiona laikrakstu vidū Latvijā 78 .<br />

„Mōras Zeme“, kas ir ceturtais biežāk atzīmētais koncepts masu<br />

mediju vidū, var radīt asociācijas ar vairākiem kultūrvēsturiskiem faktiem<br />

un diviem izdevumiem. Anketas veidotāji, ievietojot aptaujā kultūras zīmi<br />

„Mōras Zeme“, vēlējās aktualizēt avīzi, kas iznāca Rēzeknē no 1989. līdz<br />

1994. gadam. Bet te jāņem vērā, ka no 1997. gada laikrakstam „Rēzeknes<br />

Vēstis“ iznāk latgalisks pielikums ar tādu pašu nosaukumu „Mōras Zeme“.<br />

Konceptam Mōras Zeme ir vairākas simboliskās nozīmes. Šiem<br />

abiem vārdiem, gan skatot tos kopā, gan atsevišķi, piemīt spēcīga emocionālā<br />

un semantiskā slodze folklorā, vēsturē un sabiedriskajā dzīvē.<br />

Par Māru plašs materiāls rodams folklorā. Vairākums mitoloģijas un<br />

reliģijas pētnieku atzīst, ka tās tēls veidojies, saplūstot kristietiskajiem<br />

priekšstatiem par Jēzus māti Jaunavu Mariju ar zemākām latviešu tautas<br />

dievībām 79 . Kristietiskā ietekme uz šo tēlu atklājas arī tautasdziesmās, kur<br />

Māra ir vienīgā latviešu mitoloģiskā būtne, kura tiek saukta par svētu:<br />

Jōneits goja gūvu slaukt<br />

Sadauzēja slauktiveiti;<br />

Svāta Mōra salasēja<br />

Pa vīnam gaļdeņam,<br />

Dīva dāli sasteipova<br />

Ai sudobra steipeņom 80 .<br />

78 Vairākums abonentu <strong>Latvijas</strong> pastā preses izdevumus izvēlējušies ilgākam laika<br />

posmam. Pieejams http://diena.lv/lat/business/hotnews/technology/vairakumsabonentu-latvijas-pasta-preses-izdevumus-abonejusi-ilgakam-laika-periodam,<br />

skatīts<br />

22.08.2010.<br />

79 Latviešu mitoloģija. 2. sēj. Rīga, 1994. — 172.<br />

80 Jāņi. Latviešu tautasdziesmas IV. Gadskārtu ieražu dziesmas. Nr. 15031. //<br />

http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/jani/majlopus.htm, sk. 21.02.<strong>2011.</strong><br />

203

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!