Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Kopš 2002. gada viņš strādā literāru darbu un ir iesaistījies arī politikā,
bijis apvienības „Vienotības“ kandidāts uz deputāta vietu Rīgas pilsētas
Domē un Saeimā.
Literatūrā Rimants Ziedonis ir atradis vietu kā ceļojumu aprakstu autors,
izkopdams dokumentālo prozu, jo viņš kā vēstītājs gan atlasa faktus,
gan apraksta cilvēkus, gan raksturo laiku un vietu, gan veido aprakstītā objekta
subjektīvu tēlu.
Pirmais R. Ziedoņa dokumentālās prozas darbs ir grāmata „Nacionālais
dēkainis — krokodilu mednieks“ (2000), kuras centrā ir Austrālijas
latvietis — krokodilu mednieks Ansis Blūmentāls. Pret šo grāmatu latviešu
literatūras kritika bijusi ļoti atturīga. G. Berelis raksta:
Rimanta Ziedoņa rakstītajā daļā — mazs ieskats Blūmentāla biogrāfijā, vēl
mazāka opālu racēju ciemata bilde, daži Blūmentāla mednieku stāsti, daži
piedzīvojumi, Blūmentāls un sievietes… Un tas arī gandrīz viss. Kaut kā
aizdomīgi pieticīgi „nacionālajam dēkainim“. Turklāt akcentēti tīri ārišķīgi
efekti. Teiksim, savulaik Blūmentāla alā filmēta kāda Mad Max 3 epizode,
viņš iepazinies ar Tīnu Tērneri — esot jauka sieviete. Vai — gari un plaši
klāstīts, ka, lūk, Blūmentāla sieva, ar kuru gan viņš nedzīvojot kopā, esot
titulēta baronese. Nu un tad? Ar to es negribētu teikt, ka šīs ainas būtu
grāmatā neiederīgas vai ka Ziedoņa radītais Blūmentāla portretējums būtu
aplams. Pirms Nacionālā dēkaiņa man par Blūmentālu vispār bija labi ja
miglaina nojausma, tāpēc neņemos spriest, cik lielā mērā šis portretējums
atbilst reālajam Blūmentālam. Un tomēr — Nacionālais dēkainis stipri vien
atgādina tos garlaikoti snobiskos ceļojumu pastāstiņus, kādi lāgiem lasāmi
žurnālā „Klubs“. Redz, dzīvo tāds jokains tips savā Kūperpedijas alā, dzer
džinu, reizēm izrok kādu opālu un nu jau pārkvalificējies par „Mežonīgo
Rietumu pēdējā bastiona“ pastāvīgās ekspozīcijas centrālo eksponātu.
(Berelis 2000)
Nozīmīgāka ir kopā ar tēvu — Imantu Ziedoni — sarakstītā grāmata
par Latviju — „Mežu zemē Latvijā. Aicinām ceļā“ (2006), kurā apvienots
dzejnieka Imanta Ziedoņa vēsturisks atskats uz Latvijas vides sakopšanas
talkām un Rimanta Ziedoņa mūsdienīgais skatījums uz Latvijas kultūrainavu.
Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar izcilā dabas fotogrāfa A. Eglīša vairāk
nekā 250 fotogrāfijām. Darbā aprakstīti saistoši un unikāli dabas un kultūrvēsturiski
objekti.
Pašlaik R. Ziedonis ir uzrakstījis jau četras grāmatas par Latviju kādā
noteiktā diskursā, kurš tiek minēts darba nosaukumā „Mežu zemē Latvijā“,
„Paradoksālā Latvija“, „Austrumu robeža“ un „Jūras zemē Latvijā“. Apvienības
„Vienotība“ mājas lapā R. Ziedonis apliecina: „Šobrīd strādāju
pie dokumentālas grāmatas par Lietuvas pierobežu“ (Ziedonis 2010).
132