31.10.2013 Views

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Kopš 2002. gada viņš strādā literāru darbu un ir iesaistījies arī politikā,<br />

bijis apvienības „Vienotības“ kandidāts uz deputāta vietu Rīgas pilsētas<br />

Domē un Saeimā.<br />

Literatūrā Rimants Ziedonis ir atradis vietu kā ceļojumu aprakstu autors,<br />

izkopdams dokumentālo prozu, jo viņš kā vēstītājs gan atlasa faktus,<br />

gan apraksta cilvēkus, gan raksturo laiku un vietu, gan veido aprakstītā objekta<br />

subjektīvu tēlu.<br />

Pirmais R. Ziedoņa dokumentālās prozas darbs ir grāmata „Nacionālais<br />

dēkainis — krokodilu mednieks“ (2000), kuras centrā ir Austrālijas<br />

latvietis — krokodilu mednieks Ansis Blūmentāls. Pret šo grāmatu latviešu<br />

literatūras kritika bijusi ļoti atturīga. G. Berelis raksta:<br />

Rimanta Ziedoņa rakstītajā daļā — mazs ieskats Blūmentāla biogrāfijā, vēl<br />

mazāka opālu racēju ciemata bilde, daži Blūmentāla mednieku stāsti, daži<br />

piedzīvojumi, Blūmentāls un sievietes… Un tas arī gandrīz viss. Kaut kā<br />

aizdomīgi pieticīgi „nacionālajam dēkainim“. Turklāt akcentēti tīri ārišķīgi<br />

efekti. Teiksim, savulaik Blūmentāla alā filmēta kāda Mad Max 3 epizode,<br />

viņš iepazinies ar Tīnu Tērneri — esot jauka sieviete. Vai — gari un plaši<br />

klāstīts, ka, lūk, Blūmentāla sieva, ar kuru gan viņš nedzīvojot kopā, esot<br />

titulēta baronese. Nu un tad? Ar to es negribētu teikt, ka šīs ainas būtu<br />

grāmatā neiederīgas vai ka Ziedoņa radītais Blūmentāla portretējums būtu<br />

aplams. Pirms Nacionālā dēkaiņa man par Blūmentālu vispār bija labi ja<br />

miglaina nojausma, tāpēc neņemos spriest, cik lielā mērā šis portretējums<br />

atbilst reālajam Blūmentālam. Un tomēr — Nacionālais dēkainis stipri vien<br />

atgādina tos garlaikoti snobiskos ceļojumu pastāstiņus, kādi lāgiem lasāmi<br />

žurnālā „Klubs“. Redz, dzīvo tāds jokains tips savā Kūperpedijas alā, dzer<br />

džinu, reizēm izrok kādu opālu un nu jau pārkvalificējies par „Mežonīgo<br />

Rietumu pēdējā bastiona“ pastāvīgās ekspozīcijas centrālo eksponātu.<br />

(Berelis 2000)<br />

Nozīmīgāka ir kopā ar tēvu — Imantu Ziedoni — sarakstītā grāmata<br />

par Latviju — „Mežu zemē Latvijā. Aicinām ceļā“ (2006), kurā apvienots<br />

dzejnieka Imanta Ziedoņa vēsturisks atskats uz <strong>Latvijas</strong> vides sakopšanas<br />

talkām un Rimanta Ziedoņa mūsdienīgais skatījums uz <strong>Latvijas</strong> kultūrainavu.<br />

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar izcilā dabas fotogrāfa A. Eglīša vairāk<br />

nekā 250 fotogrāfijām. Darbā aprakstīti saistoši un unikāli dabas un kultūrvēsturiski<br />

objekti.<br />

Pašlaik R. Ziedonis ir uzrakstījis jau četras grāmatas par Latviju kādā<br />

noteiktā diskursā, kurš tiek minēts darba nosaukumā „Mežu zemē Latvijā“,<br />

„Paradoksālā Latvija“, „Austrumu robeža“ un „Jūras zemē Latvijā“. Apvienības<br />

„Vienotība“ mājas lapā R. Ziedonis apliecina: „Šobrīd strādāju<br />

pie dokumentālas grāmatas par Lietuvas pierobežu“ (Ziedonis 2010).<br />

132

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!