Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Raksta mērķis — raksturot lingvoteritoriālās vārdnīcas veidojuma
koncepciju (vārdnīcas tipa izvēle, tās struktūra, šķirkļu atlases principi,
šķirkļa apraksta struktūra). Vārdnīcas koncepcijas izstrādes gaitā ir analizēta
Latvijas leksikogrāfiskā prakse, bet par pamatu ņemta krievu leksikogrāfu
pieredze lingvokulturoloģisko, lingvoģeogrāfisko u. c. tipa vārdnīcu
veidošanā (Фелицына, Прохоров 1988; Мальцева 1998; Прохоров и
др. 2007 u. c.). Skatīta virkne teorētisku darbu, kas apkopo lingvokulturoloģijas,
lingvokonceptoloģijas un kognitīvās lingvistikas uzskatus par tādu
jēdzienu kā koncepts (Lakoff, Johnson 1980; Караулов 1987; Wierzbicka
1997; Воркачев 2005) un m e n t e f a k t s (Красных 2003; Крючкова
2009) izpratni.
Domājot par vārdnīcas tipu, vērā tika ņemta kā projekta specifika
(starpnozaru pētījums, kurā līdzdarbojas humanitāro un sociālo zinātņu
pētnieki), tā arī adresāts — pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa. Tāpat respektētas
iepriekš definētās vārdnīcas funkcijas un vienību atlases princips.
No vienas puses, nevar noliegt, ka veidojamai vārdnīcai ir enciklopēdisks
raksturs, jo autori pievēršas izvēlētās pamatvienības aprakstīšanai un
skaidrošanai. No otras — vienību atlases pamatā ir teritoriālais (Latgales
reģionam raksturīgais) un valodas (kultūras) iekšējās grupas princips (Roze
1987: 20). Protams, izvēlētā pamatvienība — koncepts, mentefakts —
nav tik viennozīmīga kā sinonīms vai antonīms, bet arī frazeoloģisms mūsdienās
ir mainīgs un attīstībā esošs jēdziens, kas nozīmē, ka „valodas iekšējā
grupa“ arī nav statisks dotumu kopums.
Krievu leksikogrāfijas pieredze, meklējot risinājumus inkulturācijas
un akulturācijas procesiem, piedāvā divu tipu vārdnīcas:
1) lingvokulturoloģiskās, asociatīvās, mentefaktu (pamatā — filoloģisks
raksturojums),
2) lingvoģeogrāfiskās, reģionālās ģeogrāfijas (страноведческий, enciklopēdijai
raksturīgs risinājums).
Šajā gadījumā — izvēloties pirmā tipa vārdnīcu, tiktu sašaurināts
adresāts, otra tipa vārdnīcās par ierobežojošiem vienību atlases principiem
pamatā kļūst vairāki faktori:
1) atlasītā vienība labi zinā ma visai pēc nacionāli lingvokulturoloģiskā
faktora apvienotai kopībai,
2) tai piemīt nacionāli marķēta papildsemantiska vai asociatīva konotācija,
3) tā joprojām tiek izmantota dzīvajā runā (Красных 2003: 170; Прохоров
и др. 2007: IV).
267