Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

valsts valodā nerunā. Autors latgaliešu valodas/dialekta pastāvēšanā un lietošanā
nekādas problēmas nesaskata vai arī negrib tās akcentēt.
Rimantam Ziedonim patīk izgaršot un spēlēties ar vietvārdiem —
ciemu, purvu, ezeru, kalnu u. c. nosaukumiem:
138
Ciblas novadā pierobeža ir vienos purvos, cilvēki tur dzīvo un ir dzīvojuši
salās. Sākot no Zilupes pilsētas, pierobežā ir Opuļu, Rovu purvi, tad jau
Ciblas novadā, Zilezers, kuram robeža iet pāri, tālāk tā iet pa Zilupi,
Zilezeram blakus mazāks ezeriņš Siņec, Krivandes purvs, tad robeža iet pa
upi, ko tā arī sauc — Robeža. (..) Pa vidam salās ir izvietojušies mazi
ciematiņi vai viensētas — Kliši, Fedorki, Astenci, Liepu sala, Krivanda,
Vindraži, Aizpūre, Petručonki, Kozusala, Kļešņiki, Vērumi (Veromi),
Garšāni, Gribkovka. (Ziedonis 2008: 125)
Tomēr šī spēle ar vietvārdiem noved pie teksta nekonsekvences, jo
autors vietām savā vēstījumā nešķir latviešu literārajā valodā pārceltās formas
no vietējo iedzīvotāju reāli lietotajām, kurām tāpat būtu vieta iedzīvotāju
runas atveidē. Tā latgaliešu valodā robežjoslas ezera nosaukums būtu
Peiteļs, tekstā paralēli lietotas formas Pīteļs, Pītelis un Peitelis. Vietas nosaukums
autora tekstā ir gan Opuļi, gan Opoļi (apdzīvotās vietas oficiālais
nosaukums ir Opuļi, bet svētavots reģistrēts kā Opoļu svētavots). Savukārt
pilskalns sarakstos atrodams kā Andžānu, bet ne Andžēnu pilskalns, kā rakstījis
R. Ziedonis. Ja krievu valodā apdzīvotas vietas nosaukums ir Могилы,
tas latviski būtu atveidojams kā Mogili, nevis Mogiļi, ja krieviski ir
деревня, tad, rakstot latviski, būtu jābūt derevņa, bet ne ģerevņa. Savukārt,
latgaliski pareizi būtu bruoleiši vai brōleiši, bet ne brōlīši. Nav saprotams,
kas īsti ir domāts ar forvalku, varētu būt folverks (no poļu folwark < vācu
Vorwerk) ‘pusmuiža’.
Vēl vairāk par vietvārdiem Rimantu Ziedoni aizrauj interesantu, darbīgu
cilvēku atrašana un sarunas ar viņiem. Tā viņš tērzē ar Dagdas mēru
Viktoru Stikutu un Malnavas pagastveci Pēteri Labanovski, Vecumu Tautas
nama vadītāju Maiju Kokarēviču un Ciblas vidusskolas direktori Mariju
Kārklu. Grāmatas autoru interesē vadītāju skats uz pierobežas ciemu un
pilsētu dzīvi. Skolās R. Ziedonis meklē radošus skolēnus, kas varētu būt
Latgales nākotnes veidotāji, kas domā par dzimtās puses attīstību, — tā
A. Meiers fotogrāfijā uz Seimaņu dižakmeņa iemūžinājis Ciblas vidusskolas
skolēnu Ēriku Pavlovu, kurš izstrādājis darbu „Cibla — ES austrumu
robeža“. Visā krājumā R. Ziedonis meklē un apraksta dažādu ES projektu
dalībniekus, tie, protams, arī ir novadu aktīvākie cilvēki, kā „Klajumu“
saimniece Ilze Stabulniece vai Malnavas Lauksaimniecības koledžas darbinieki,
tādējādi tiek apliecināta cilvēku spēja mūsdienīgi un radoši strādāt
arī no centra tālajā pierobežā.