Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Ieva Kalniņa
(Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)
Latgales tēls Rimanta Ziedoņa ceļojuma aprakstu grāmatā
„Austrumu robeža“
Dokumentālās prozas grāmatas „Austrumu robeža“ autori ir divi —
tekstu sarakstījis ir Rimants Ziedonis, bet daudzo fotogrāfiju autors ir
Ainars Meiers. Abi viņi ir radījuši dokumentālu un māksliniecisku liecību
par 21. gadsimta pirmā gadu desmita Austrumlatvijas cilvēku dzīvi. Grāmata
iznāca 2008. gadā. Tajā R. Ziedonis un A. Meiers apraksta un fotografē
ceļojumu gar Latvijas un Eiropas Savienības robežu: no Latvijas —
Lietuvas — Baltkrievijas robežas līdz Latvijas — Krievijas — Igaunijas
robežai, no Demenes pagasta līdz Silenieku Krustakmenim. Tā kā Latvijas
austrumu robežas garākais posms ir Latgalē, R. Ziedoņa darba centrā ir
Austrumu pierobeža un Latgales cilvēki un notikumi, kas tekstā un dzīvē ir
cieši savīti.
Dokumentālās prozas grāmata „Austrumu robeža“ rakstā tiek skatīta
R. Ziedoņa daiļrades kontekstā, raksturots, ko autors izvēlas Latgalē aprakstīt
un kā viņš to dara, kā ko saprot un kādu veido Latgales tēlu.
Rimants Ziedonis ir dzimis 1962. gadā. Literatūrā viņš ienāk kā dzejnieks,
1986. gadā publicēts dzeju krājums „Atvēzējies glāstam“, kurš lasītāju
un kritikas atzinību negūst. 1992. gadā iznāk stāstu krājums „Dzīves
pieredze un ziepju burbuļi“. Juris Silenieks recenzijā par šo krājumu žurnālā
„Jaunā Gaita“ raksta:
Viņam vairs nav jādomā, ar kādiem trikiem varētu apiet cenzoru. Viņam
nav jābūt ne homo sovieticus ginaikologam, nedz arī dvēseļu inženierim.
Vietām kāds pagātnes rēgs pavīd, bet Rimanta Ziedoņa skatu galvenokārt
piesaista homo, cilvēks. Un tā viņa stāstos palaikam fīgurē „cilvēks“ ar
nenoteiktu, vismaz neizteiktu, etnisku vai šķiru piederību. Reizēm
sabiedrības piederības vietā parādās kāda īpatnēja kosmiska apziņa.
(Silenieks 1994)
R. Ziedoņa stāstu krājums kopā ar M. Zelmeņa krājumu „Pelēkā brāļa
stāsti“, A. Ozoliņa darbu „Dukts“, J. Vēvera stāstu krājumu „Kaugems
un citi“ un G. Bereļa krājumu „Mitomānija“ veido latviešu postmodernisma
sākumus. Līdzīgi kā daudzi citi šās paaudzes rakstnieki 90. gados,
R. Ziedonis no literatūras aiziet, strādā dažādu izdevumu („Karogs“, „Ir“,
„Rīgas Balss“ u. c.) redakcijās, tāpat — par dažādu iestāžu preses sekretāru,
rakstot politiķiem runas (Ziedonis 2010).
131