31.10.2013 Views

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Ieva Kalniņa<br />

(<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s Humanitāro zinātņu fakultāte)<br />

Latgales tēls Rimanta Ziedoņa ceļojuma aprakstu grāmatā<br />

„Austrumu robeža“<br />

Dokumentālās prozas grāmatas „Austrumu robeža“ autori ir divi —<br />

tekstu sarakstījis ir Rimants Ziedonis, bet daudzo fotogrāfiju autors ir<br />

Ainars Meiers. Abi viņi ir radījuši dokumentālu un māksliniecisku liecību<br />

par 21. gadsimta pirmā gadu desmita Austrumlatvijas cilvēku dzīvi. Grāmata<br />

iznāca 2008. gadā. Tajā R. Ziedonis un A. Meiers apraksta un fotografē<br />

ceļojumu gar <strong>Latvijas</strong> un Eiropas Savienības robežu: no <strong>Latvijas</strong> —<br />

Lietuvas — Baltkrievijas robežas līdz <strong>Latvijas</strong> — Krievijas — Igaunijas<br />

robežai, no Demenes pagasta līdz Silenieku Krustakmenim. Tā kā <strong>Latvijas</strong><br />

austrumu robežas garākais posms ir Latgalē, R. Ziedoņa darba centrā ir<br />

Austrumu pierobeža un Latgales cilvēki un notikumi, kas tekstā un dzīvē ir<br />

cieši savīti.<br />

Dokumentālās prozas grāmata „Austrumu robeža“ rakstā tiek skatīta<br />

R. Ziedoņa daiļrades kontekstā, raksturots, ko autors izvēlas Latgalē aprakstīt<br />

un kā viņš to dara, kā ko saprot un kādu veido Latgales tēlu.<br />

Rimants Ziedonis ir dzimis 1962. gadā. Literatūrā viņš ienāk kā dzejnieks,<br />

1986. gadā publicēts dzeju krājums „Atvēzējies glāstam“, kurš lasītāju<br />

un kritikas atzinību negūst. 1992. gadā iznāk stāstu krājums „Dzīves<br />

pieredze un ziepju burbuļi“. Juris Silenieks recenzijā par šo krājumu žurnālā<br />

„Jaunā Gaita“ raksta:<br />

Viņam vairs nav jādomā, ar kādiem trikiem varētu apiet cenzoru. Viņam<br />

nav jābūt ne homo sovieticus ginaikologam, nedz arī dvēseļu inženierim.<br />

Vietām kāds pagātnes rēgs pavīd, bet Rimanta Ziedoņa skatu galvenokārt<br />

piesaista homo, cilvēks. Un tā viņa stāstos palaikam fīgurē „cilvēks“ ar<br />

nenoteiktu, vismaz neizteiktu, etnisku vai šķiru piederību. Reizēm<br />

sabiedrības piederības vietā parādās kāda īpatnēja kosmiska apziņa.<br />

(Silenieks 1994)<br />

R. Ziedoņa stāstu krājums kopā ar M. Zelmeņa krājumu „Pelēkā brāļa<br />

stāsti“, A. Ozoliņa darbu „Dukts“, J. Vēvera stāstu krājumu „Kaugems<br />

un citi“ un G. Bereļa krājumu „Mitomānija“ veido latviešu postmodernisma<br />

sākumus. Līdzīgi kā daudzi citi šās paaudzes rakstnieki 90. gados,<br />

R. Ziedonis no literatūras aiziet, strādā dažādu izdevumu („Karogs“, „Ir“,<br />

„Rīgas Balss“ u. c.) redakcijās, tāpat — par dažādu iestāžu preses sekretāru,<br />

rakstot politiķiem runas (Ziedonis 2010).<br />

131

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!