Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ieva Kalniņa<br />
(<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s Humanitāro zinātņu fakultāte)<br />
Latgales tēls Rimanta Ziedoņa ceļojuma aprakstu grāmatā<br />
„Austrumu robeža“<br />
Dokumentālās prozas grāmatas „Austrumu robeža“ autori ir divi —<br />
tekstu sarakstījis ir Rimants Ziedonis, bet daudzo fotogrāfiju autors ir<br />
Ainars Meiers. Abi viņi ir radījuši dokumentālu un māksliniecisku liecību<br />
par 21. gadsimta pirmā gadu desmita Austrumlatvijas cilvēku dzīvi. Grāmata<br />
iznāca 2008. gadā. Tajā R. Ziedonis un A. Meiers apraksta un fotografē<br />
ceļojumu gar <strong>Latvijas</strong> un Eiropas Savienības robežu: no <strong>Latvijas</strong> —<br />
Lietuvas — Baltkrievijas robežas līdz <strong>Latvijas</strong> — Krievijas — Igaunijas<br />
robežai, no Demenes pagasta līdz Silenieku Krustakmenim. Tā kā <strong>Latvijas</strong><br />
austrumu robežas garākais posms ir Latgalē, R. Ziedoņa darba centrā ir<br />
Austrumu pierobeža un Latgales cilvēki un notikumi, kas tekstā un dzīvē ir<br />
cieši savīti.<br />
Dokumentālās prozas grāmata „Austrumu robeža“ rakstā tiek skatīta<br />
R. Ziedoņa daiļrades kontekstā, raksturots, ko autors izvēlas Latgalē aprakstīt<br />
un kā viņš to dara, kā ko saprot un kādu veido Latgales tēlu.<br />
Rimants Ziedonis ir dzimis 1962. gadā. Literatūrā viņš ienāk kā dzejnieks,<br />
1986. gadā publicēts dzeju krājums „Atvēzējies glāstam“, kurš lasītāju<br />
un kritikas atzinību negūst. 1992. gadā iznāk stāstu krājums „Dzīves<br />
pieredze un ziepju burbuļi“. Juris Silenieks recenzijā par šo krājumu žurnālā<br />
„Jaunā Gaita“ raksta:<br />
Viņam vairs nav jādomā, ar kādiem trikiem varētu apiet cenzoru. Viņam<br />
nav jābūt ne homo sovieticus ginaikologam, nedz arī dvēseļu inženierim.<br />
Vietām kāds pagātnes rēgs pavīd, bet Rimanta Ziedoņa skatu galvenokārt<br />
piesaista homo, cilvēks. Un tā viņa stāstos palaikam fīgurē „cilvēks“ ar<br />
nenoteiktu, vismaz neizteiktu, etnisku vai šķiru piederību. Reizēm<br />
sabiedrības piederības vietā parādās kāda īpatnēja kosmiska apziņa.<br />
(Silenieks 1994)<br />
R. Ziedoņa stāstu krājums kopā ar M. Zelmeņa krājumu „Pelēkā brāļa<br />
stāsti“, A. Ozoliņa darbu „Dukts“, J. Vēvera stāstu krājumu „Kaugems<br />
un citi“ un G. Bereļa krājumu „Mitomānija“ veido latviešu postmodernisma<br />
sākumus. Līdzīgi kā daudzi citi šās paaudzes rakstnieki 90. gados,<br />
R. Ziedonis no literatūras aiziet, strādā dažādu izdevumu („Karogs“, „Ir“,<br />
„Rīgas Balss“ u. c.) redakcijās, tāpat — par dažādu iestāžu preses sekretāru,<br />
rakstot politiķiem runas (Ziedonis 2010).<br />
131