Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Ingars Gusāns
(Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas institūts)
Latgaliešu mūzikas nozīme latgaliskās pašapziņas celšanā
Sava veida jauna Latgales atmoda sākās 21. gadsimta sākumā, kad
vairāki jaunieši (Dj Guntix, Ultimāts u. c.) dažādās Latgales vietās mēģināja
modernizēt latgaliešu valodas lietojumu, iedziedot, ierunājot, ierepojot
kaut ko latgaliski, tādējādi atdzīvinot latgalisko vārdu sākumā Latgalē un
tad, pateicoties internetam, arī visā Latvijā. Viņu iesākto daudz nopietnāk
turpināja jaunie mūziķi (da Gunchi, īst. v. Guntis Rasims, vēlāk grupas
„Bez PVN“ līderis, Betmenc, īst. v. Aigars Runčis, vēlāk grupas „Borowa
MC“ līderis), kas arī nekautrējās, bet tieši otrādi — lepojās ar savām latgaliskajām
saknēm. Viņu entuziasms un pārliecība par latgalisko latviskumu,
spēcīgā pašapziņa, kas ļāva un ļauj iemiesot daudzus Latgales mūzikas
vēsturei svarīgus pasākumus (projekti „Latgolys radeja“, „Taiseits Latgolā“,
„Boņuka goda bolva“ u. c), iedvesmoja un iedrošināja noteiktāk
rīkoties arī citu sfēru pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas. Precīzāk —
aktivitātes mūzikā aktualizēja latgalisko latviskumu plašā sabiedrībā (īpaši
jauniešu vidē), paralēli rādot, ka ir virkne organizāciju — Latgolys Studentu
centrs, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija
u. c., kas risina latgaliešu valodas attīstībai svarīgus jautājumus.
ESF projektā „Teritoriālās identitātes lingvokultoroloģiskie un sociālekonomiskie
aspekti Latgales reģiona attīstībā“ (1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/
VIAA/071) tika veikta anketēšana, kuras rezultātā apzinātas Latgalei
raksturīgākās kultūras zīmes, simboli, pamatpriekšstati un asociācijas.
Raksturojot anketēšanas rezultātus pārstāvētajās mākslas jomās vai ar
to saistītajās sfērās, jāatzīst, ka respondenti par visvairāk atpazīstamu uzskata
keramikas nozari, savukārt no plašsaziņas līdzekļiem — žurnālu
„Katōļu Dzeive“ un „Latgolys radeju“. Pārskatot ar mūziku saistīto zīmju
reitingu, var secināt, ka visbiežāk minētas ir tautā zināmās dziesmas „Tik
skaidra volūda“, „Tuoli dzeivoj muna meiluo“, „Auga, auga, rūžeņa“ u. c.,
arī Kārsavas mūziķu apvienība „Bez PVN“.
Tā kā lingvoteritoriālai vārdnīcai tiks pētīti arī ar mūziku saistītie koncepti,
tad šajā rakstā, pamatojoties uz grupu „Borowa MC“ un „Bez PVN“
debijas albumu tekstu analīzes, portālu diskusijām par latgaliešu mūzikas
adresātu, adresantu, tiek akcentētas mūsdienu latgaliskās pamatvērtības, kā
arī ieskicētas adresanta un adresāta izpausmes, proti, kā dziesmu tekstu
41